Pasaka. Mīlu ziemu.

Pats gardākais ir ilgi gaidītais pirmais sniegs. 

Vēl gardāks par to ir  negaidītais pēdējais. Kā pārsteigums dienā, kad gaidi pavasari. 

Katram zināms, ka sniegu var ēst tikai laukos.., bet pilsētā... pilsētā to vajag velt. 

Tu atzīsties mīlestībā - ziemai ikreiz, kad uzcel siegavīru, uzvelc slēpes, vai skaiti lāstekas pie loga. 

Kādā Rīgas mājas pagalmā..- tik ļoti piesnigušā, tik ļoti pelēkbaltā un saules apspīdētā, pāris dienas pirms pavasara - sniegavīri ēnā savēlušies, no saules stariem paslēpušies - ziemu svinēja. 

 Sniegavīram dzīve īsa, bet rodas tas no īsta prieka, pacietības, iedvesmas un sniegpārsliņu mīlestības.
Pirmā uzvēlās sniega vīra sieva, tai sniegpārslu kleita un mirklī, kad pasauli ieraudzīja caur koka ripiņu acīm - tai pavasaris pirkstos uzplauka.

 Sniega sievas vīrs - bij sniegavīrs.. tas tāds mazliet kārnāks bij.. pirms sievu satika, kautrīgs un neveikls - cepuri sniegā pazaudējis.

Viņš mīlēja sniega sievas oranži sārto degunu, krāšņo sniega augumu.

 Un tai dienā, kad abi pie burkānu deguniem tika un koka ripiņu acīm... - tie kāzas svinēja, jo kā var zināt vai rīt vēl ziema būs?

Ziema bija. Saule bija. 

un mazs mazmazītiņš sniega bērns bij uzvēlies.., tajā dienā pēc sniegavīru baltajām kāzām. 

 Tik balts, apaļš un salts, kā mīļākais piena saldējums- ir mazais sniega bērns... Un sniegavīriem patīk komplimenti..patīk būt lieliem... - tik lieliem, lai nebūtu jābaidas- no tā ka apēdīs. Nolaizīs un beigas visiem ziemas priekiem. 

 Bet sniegavīrs piedzima pilsētā.. un pilsētā visi zin. Vai arī nezin?
Kaut ļoti gards .. to atstāt neapēstu, jo dzimis pilsētā.

Saule kausē un kausē, bet sniegasieva drosmīgi ziņkārīgi ieslīd mājā. Tajā mājā, kuras pagalmā tā uzvēlās. .. Vai svece kūst ātrāk par viņu? vai sveces liesmiņa karstāka par sauli?Vai sveci var uzveidot no sniega?  Un kāpēc gan sniegavīrs nevar dzīvot istabā? 

Jo izkust negrib. Sniegavīrs - spēcīgs un drosmīgs. Tas uzcēla sievai māju no ledus. Ledus to sargās - vismaz līdz rītam. Jo nemaz nevar zināt vai rīt vēl būs ziema. 

 Paslēpās sniegasieva pēlēkā ēnu pilnā skapī. Ērtāko trauku atrada. Varbūt neviens to nepamanīs... Varbūt siltums to neatradīs.. . Atradīs gan... un mirklī , kad kust viņas augums sāka.. par zupu tā atcerējās, ka nav uzvārīta vēl vīram ledus zupa - un sniegasieva zin.. ka sniegavīrs pēc garas dienas izsalcis būs.

 Un devās tā pagalmā.. pie sava vīra.. - izkala karoti no īsta ledus, sagādāja ledus zupai lāstekas un.. ledu no peļķēm.. un  vārija, maisīja, piebēra sniegpārslas.., tieši tās gardākās..

 Un pēc mirkļa.. jau mīlestības zupa bij gatava. Tieši tāda, kā sniegasievas vīram garšo.

Un varbūt vēl rīt.. varbūt vēl rīt .
Varbūt būs ziema.