Un vai ūdens var garšot savādāk..? Un vai rajonu var ieraudzīt citādāk? It kā dzīvojot tur pat. 100metru rādiusā. Var.
Ir dienas, kad ūdens tiek dzerts no krāna. Ir dienas, kad no pudeles. Jo sākumā šajā mītnē ūdens patiesi garšoja savādāk. Savādāku Trubu piegarša.. vai smarža.
Un ja krāj pudeles bērza sulām.. un tad pārstāj krāt, bet krājskapī - vēl pudeles stāv. Un arī pārtikas krāsviela tā īsti netiek lietota - kā vien glazūrai un šļūtene pagalmā izvilkta, lai puķpodos saule pilnīgu tuksnesi neveidotu.
Sākumā noteikti ieliet ūdeni. Tā pat kā PVA līmi jaucot ar ūdeni.. sākumā traukā liet ūdeni un tad pilināt krāsvielu... Jo tas efekts, kā krāsa sajaucas ar ūdeni ir mirkļa vērts. Nu - lai mirkli apstātos un pavērotu. Un krāsas jaukt kopā - jau nekad neapnīk.
Mirklis.
Un tad jau var notikt futbol-volej-boulings..
un krāsas uz sejas ar neapnīk. Es pat nobijos, kad viņa no vannas istabas iznāca, bet krāsainas asaras garantētas, kad gulēt jāiet un tik ļoti negribas mazgāt nost.
Un tā ir daļiņa no manis. Es tā jūtos. Kā tas tēls pagalmā. Mazliet gards, mazliet pavītis, mazliet spilgts, mazliet spārnots, mazliet sveķains, mazliet smaržīgs, mazliet no koka, bet noteikti smaidīgs un cīnās pret vēju.
Atraitnītes ir mana vājība... un līdz pagājušā gada pavasarim, biju stingrā pārliecībā, ka tās ir visas vasaras puķes...un tad man paskaidroja dārznieks...bet tas netraucē man savā dārzā priecāties par tām visu vasaru...uii... gari sanāca...bet man tik ļoti tas tēls! :)
AtbildētDzēstTavs pašportrets izdevies :)))
AtbildētDzēst