svētdiena.darbistabā.

Kaimiņ-kastanis sētā sametis dārgumus. Kabatā salīduši un asnus izlaiduši.. 

Aug pa stundām. 

 Un, lai to Svētdienu pa īstam nodzīvotu.., izbaudītu, novērtētu.., jo Veras tante nāk ciemos... devos darbistabā - radīt rotaļzvērus.  Jo tie tiek novērtēti...

 Es nemāku šūt, bet mācos. Pat ne mācos, bet slēdzu to rūcēju iekšā un trākelēju taisnās un lokanās līnijās.

 Vēderā pērles, ausīs maisiņi... visam pa vidu sintapons.

 Dille atbrauc no laukiem un lec darbos iekšā.. -Gludināja, trākelēja, rībināja..  pacietība gan beidzās žigli, jo audums biezs.. adata neklausa.. pirksti nogura, poga šūpojās... Rīt turpināšot. Top soma.

 Zīlonis ar maniem iedvesmas draugiem.

 Ziedlapas  kā saņurcītas avīzes. Uzplaukst jauns zieds, kurš izskatās - vecs. Ne jau novītis, bet dauuuuudz piedzīvojis plaukstot.

 Pāris stundas "rokdarbu" - sniedz pretī neskaitāmus citus brīvmirkļus, kuros mazais pūpolbērns izklaidējas ar jaunajiem draugiem.

 Zīlonis & zirgusuns.

 Kaut sākumā noteikti uz papīra tika zīmēts suns. Puķu suns ar banti. Bantes nav. Suns šķiet, ka arī nē. Bet tas nav tik būtiski.