Miķeļdienas tirdziņš. tirgot. Grab.

Tirgot. Tirgoties. 

Šogad tirgosim - skaņu. Bet gadu iepriekš  - tirgojām ēnu. 

 Mums nav ne krāsns ko kurināt, ne kamīna pie kā sildīties un ugunskuru pagalmā nekurinam. Bet Papīrs dzīvo otro dzīvi. Papīra masas grabuļi.

 Saplēst iepakojumus. Kārtīgi saliet ar ūdeni.

 Vārīt. Tikai tāpēc, ka tad tas papīrs vieglāk šķīst.

 Blenderēt un runāt pa telefonu un fotogrāfēt - nemāku. Tas kadrs izpaliek.
Izspiest ūdeni ar rokām - veidojot mazas "kotletītes" . Pēc tam dot visām paaudzēm tās irdināt.

 Sabērt pērles vai santīmus.. vai jebko, kas grab iekš - šokolādes olu korpusiem.

 Saliet PVA līmi.

 Samīcīt. Kārtīgi.

 Nolikt fotoaparātu, jo viss līp. Viss, kam pieskaries. Un Lipināt grabuļus. Dille veidoja pikas. Es centos piestiprināt kātus. Un nepielīmēt jaunāko pie galda bij īsts izaicinājums. Neļaut apēst sablenderēto papīra masu arīdzan.

 Un tikai tad, kad Tu kaut ko dari. Tad nejauši vai jauši - kaut kas notiek un izveidojas. Dille ar savu mīlestību pret PVA un pielīmēt pērli un jebko.. ko var atrast darbistabas plauktos. Sāka spiest pērles lipīgajā masā. Un izskatās dievīgi. Ja vien viss neliptu tik ļoti. Ka Tu iespied.. un tev pielīp pērle atkal pie pirksta.

 Man patīk. Tie vakari vai stundas, kad mēs darbojamies. Visas. Visi. Kaut bardaks aiz mums palika neizstāstāms. Tas vien liecina, ka veiksmīgs vakars.

 Tad nu Lai Grab. Un ir vērts šos jokus taisīt, jo pat nekrāsoti tie izskatās burvīgi. Skan dievīgi.

 Kāds pat tika pie zīļu acīm. Ceram arī, ka līdz piektdienas tirgum - tie uzspēs izžūt uz radiatoriem. Kaut mūsmājās nav vienbalsīga viedokļa par to - vai vajag krāsot vai nē. Meitenēm šķiet, ka nē. Bet lūk vīriešcilvēkam - šķiet, ka vajag gan.  Ehh.. kurš nez uzvarēs.