limbažu tīne. tītava.septembris. taka.

Braukt pēc ausekļiem un dzijas kalna vienā tonī. Uz Limbažu Tīni. Ausekļi - tur nemaz tā nemētājas.. un varbūt.. varbūt tos tur nemaz neauž, bet varbūt auž... jo aužot visu, ko pasūta. Bet uz vietas veikalā - tur austo "tautas tērpu" audumu nemaz tik plašā izvēlē nav. Es jau saprotu, bet biju izsapņojusi savu ausekļu galdautu.. no tautas tērpam domātā.  

 Bet dzija ir. Veseli desmit kilogrami dzijas. Bet arīdzan.. labāk pirms tam piezvanīt un pajautāt, ja vēlas kādu konkrētu toni - lielākā daudzumā, jo Balto nebalināto dabūju tikai trīs kilogramus .. visu desmit vietā.., bet pelēkais jau man ar patīk.  (Cena 9.04LVL/kg.. attiecīgi Rīgas veikalos man sanāktu dārgāk + arī tur Tik daudz viens tonis nemaz nav nopērkams..) Tad nu it kā - nemaz nedabūju to , ko gribēju, bet uzzināju gan.

 Ceļā no Limbažiem ir Duntes muiža... ar pastaigu taku līdz jūrai. Takas platums ir izbraucams ar 60cm platiem ratiem, ar platākiem jau ļoti uzmanīgi jāripo.. fantastisks mežš, ideāla- vieta pastaigai ar bērniem,  viegli izbraucama sausā laikā, jo slapjā jau jebkurš dēlis slīd.

 Un ja vēl mērķis ir - pelde Jūrā.

 Pieļauju, ka brīvdienā - tur cilvēku ir Daudz. Bet darbdienā - tas pasākums bij baudāms.. Kāda Tūristu grupa bija gan...., bet esmu ar mieru maksāt 2,50LVL par tik kvalitatīvu taku.  Kaut mums jau der arī parasts mežš, bet apstākļu maiņai ..

 Viņas. Domāju, ka viņas sen vairs nejūt vecuma starpību savā draudzībā. Vismaz tas vecums nav šķērslis. Jokoties. Ņemties un ākstīties.  

 Pa ceļam satikām Beku onkuli. Sēņotāju. Viņš saka, ka pilns ar sēnēm. Tad mēs sākām skatīties plašāk un iet lēnāk.. un Tiešām pilns ar sēnēm, bet ja Tu stum ratus un skaties uz vāverēm un centies nenobraukt no dēļiem.. tad par sēnēm īsti nedomā.

 Viens gan man neiet kopā. Ir brīnumaini sakopta un kvalitatīva taka. Ir lielisks Minhauzena muzejs, bet tad, kad Tu gribi aiziet paēst.. Tev jādodas plēves ietītā, nospeķotu galdu ēdnīcā, kurā dod ēdienu uz plastikāta trauciņiem. Personāls foršs, gan ēdnīcā, gan muzejā... bet  Minhauzens noteikti smīn par to.. nu par tiem plastikāta šķīvjiem... Bija gardi.. , jo kas gan var nebūt gards - pēc daudziem km un tikai agrā rītā ēstām brokastīm.  Bet nu.. vajadzētu jau noturēt līmeni, ja jau tāds uzcelts ir. Bet varbūt.. varbūt - citiem tas nav būtiski.  Bet varbūt to apmeklētāju vasarā tik daudz, ka nespēj mazgāt:)

 Tas baskājis dipado ar basām kājām - jebkur, bet lūk zeķes ar rakstiņiem/pumpiņām uzvilkt nevar, jo tur ir jūtama faktūra.. :)  - šorīt pati biju - bezgala gudra.. un teicu, ka tā faktūra rūda kāju. Viņa to apdomāja un uzvilka īsās zeķes ar pumpiņām. Bet vismaz divus gadus nevilka, bet es kļūdas pēc nopirku, jo piemirsu steigā. Bet viņai svarīgi ir - rūdīties.

 Gatavoties ziemai.

Viss ir  līdzsvarā. Ja es gribu aiziet uz lielo tirgu apskatīties baltkrievu velosipēdus.. tad man jāiet uz muzeju, bet ja es aizeju uz muzeju, tad mani aizved apēst zandartu Trīs pavāros. Un Tur ir tieši tik platas palodzes, lai uz tām uzveidotu mazu rotaļu placi - jaunajai paaudzei. Tātad tā ir draudzīga vieta.., ko apmeklēt ar tiem , kuri vēl nerāpo/nesēž, bet ziņkārīgi lūriķo un rotē pa palodzi. Tā palodze noteikti tam nav domāta, bet es Jums saku, ka ir..!!! :)  Un zandarts. Mmmm mm..  

Apņemos biežāk doties muzeju virzienā. 

Biju dzirdējusi - nebiju redzējusi, bet tagad esmu apmeklējusi Krāmu gadatirgu Ikšķilē(Peldu ielā - 1) .. Nu tas ir tā pat kā Brīvdabas muzeja tirgus - tikai krāmi.  Fantastika. 

 Gribas visu redzēt. Gribas vēlamo nopirkt. Gribas nofotogrāfēt. Sajūsma. Satraukums. Sirdsklauves. Prieks. To visu es izjutu - krāmu tirgū. Tad nu nākamgad es braukšu - bez vīrieša un bērniem. Jo es gribu apskatīt visu un arī kaut ko nopirkt. Atrast tieši - to ko gribu.  Laine.. Vinita.. Mēs brauksim!!! Ieelpot krāmus. Sākat krāt eiro! atsevišķā burciņā..

 Tad, kad es jau biju aizmirsusi - ko man vajag:) es atradu tītavu. Vien par 5.00LVL.

 Šādu spēli - es atceros no bērnības. Gribētu tādu arī savām meitām. Saucās "za ruļom" .. tik šai nebija ne mašīnu.. .. ne arī vadi vietās, bet tāds meistars es neesmu. Magnētu mašīnas gan varētu uztaisīt, bet tālāk..

 Un Septembris ir klāt. Man skola saistās ar prieku un draugiem..  Un dillei arī.  Ar prieku, draugiem un mīļām skolotājām.. neko vairāk nevaru vēlēties. Ja vien vēl tie visi bonusi - iemācās dziesmas un dejas un dille saka, ka arī rēķināt mācīšoties.  Nākamgad jau pirmā klase. Es par to domāju.

Bet tītava ir tik pat lieliska spēle.

 Un kamoli tik gardi. Brīnos.. patiešām brīnos, kā dille un Valters nav mani ar visu manu smirdošo dziju aizsūtijuši uz garāžu. Bet laikam jau .. ja man ir ko darīt.. tad viņiem lieku mieru .. ha ha .

Es jūtu rudeni! Gaidu rudeni. Kaut man ļoti patika vasara, kad nebija jāietinās. Ne dzijā, ne džemperos.