Pārgājiens. Taka uz Likteņdārzu.

Rudens - īsts laiks pārgājienam. Un rudens tūlīt būs! 

Kādu vakaru... diezgan sen.. skatoties kādu no pašmāju raidījumiem par ideālu randiņu.. vai vismaz - gandrīz. Diskutējām par to - "kāds tad būtu Tavs ideālais randiņš, kur Tu aizvestu cilvēku, kuru īsti nemaz nepazīsti?" Es nevarēju izdomāt.. - itin neko. Neko kas varētu ietilpt tādā mini randiņā. Vienīgais ko es labprāt darītu = ietu pārgājienā.  Tur var i parunāt - i apskatīt.. i nerunāt ja negrib :) To var darīt gan ar tiem, ko pazīst, gan nepazīst.     

Tad nu esot Koknesē atklājās, ka tagad ir cilvēcīgi sausa + izejama taka gar Daugavas līci  uz Likteņdārzu.. attiecīgi - nav jāiet gar šoseju (kas noteikti nav ne droši, ne patīkami un kur nu vēl ar bērniem.. ) ..

Tad nu izcils maršuts rudens pārgājienam ... Ja negribas doties uz Siguldu meklēt zelta rudeni. Attiecīgi ja brauc ar auto, tad var ierbaukt Skrīveru dendrārijā pa ceļam. Bet ja ar Vilcienu, tad protams labāk uzreiz kāpt Koknesē, jo citādi nez vai tas vilcienu saraksts ir tik plašs... kaut gan.. ja sāk no rītausmas. Tad var apvienot abas vietas (Skrīveru Dendrārijs + Koknese) un ja solis ir raits un nav bail no noguruma vakarā.  

Attiecīgi, kad izstaigāta Koknese & parks (dodoties no parka laukā gar Daugavu & estrādi) , tad Blaumaņu ielas sākumā, tur kur Luterāņu baznīca pie Daugavas.. Jāgriežas pa kreisi un jāiet uz Likteņdārzu.  Iziet to taku var ar ratiem. Vismaz trīsriteņu ratiem un spēcīgu roku tvērienu un kārtīgi piesprādzējot bērnu.  Jo sākumā tā taka ir diezgan "šķība" un var rati mierīgi ieripot Upē.. Bet ja nestumj ar vienu roku un otru neēd svietmaizi. ... Tad mazliet smieklu .. un " ak Vai!!! .. ak, Vaiiii"cik tomēr bīstami tuvu kraujai..  , kaut ejot bez ratiem tāda sajūta noteikti nav:) "Kraujas" un ratu bilde nav, jo bildēt un turēt ratus- Nav iespējams:) Tālāk gan var stumt ar vienu roku.. 

Un tās riepas - ir palikušas no tiem laikiem, kad tur paugurainā slīpumā - bij dabiskā reljefā veidota motokrosa trase. 

Katram, jau savas domas par to vietu . Bet man patīk, ka tā saliņa būs dzīva. Jo, kad es augu - tad mēs ar suni peldējām pār līci, lai sauļotos aizaugušās nekurienes malā.
 Un tas akmeņu onkulis - vienmēr smaida un sveicinās, to viņam vajadzētu iemācīt arī citiem - Koknesē mītošajiem.

Katram savas kāzu tradīcijas... bet .. šī doma noteikti nav sliktāka par  slēdzeņu gravēšanu.

Esam atpakaļ pie slīpuma un fotoaparāts jāmet pār plecu, lai turētu ratus.  No baznīcas - līdz dārzam un atpakaļ.... mums pagāja trīs ar pus stundas. Mēs ejam raitā solī.

Nē.. nu tiešām. Ja kāds no visiem cilvēkiem vēl mīl doties pārgājienos.. Nu nevis tikai izkāpt no auto un pus stundu pabildēties priekš .. kāda no saziņas portāliem. Bet tā pa īstam. Tad izstaigājiet Skrīveru Dendrāriju un Koknesi+Likteņdārzu vienā dienā. Auto Koknesē atstājot pie vidusskolas. Un kaut ko apēst... kā piemēram pelēkos zirņus ar speķi var - "Rūdolfā" - tādā mazā un gardā kafejnīcā Blaumaņa ielā 3(tāds ūķīts, kurš pēc pilsdrupu darbinieces nostāstiem mainīšot lokāciju uz veco stalli). Tur pat kur Vidusdaugavas Mežniecība un kādreiz dzīvojos Blaumanis. Vismaz mirkli.