trešdiena, 2013. gada 30. oktobris

pasaka. pastnieks.

Ielūgums vai pastkarte, vēstule vai apsveikums.. kāds īpašs reklāmas bukletiņš, ikrīta avīze.. It nekas līdz adresātam nenonāks  - bez adreses..  It nekas līdz adresātam nenonāks - bez pastnieka. 
Pastnieks gan teiktu, ka tā nemaz nevar būt, ka kāds šai pasaulē dzīvo - bez adreses.  
Bet ja - nekad, neviens - tam kādam nav sūtijis vēstuli, ja tā nemaz nav īsta māja, ja mājai nemaz nav pastkastes?

Ir iespēja paprasīt pastniekam, kāda ir adrese kaimiņam, kurš brūnajā zābakā mīt. Ir iespēja uz sūtijuma uzrakstīt sveicienu pastniekam, jo pelnījis to!  Pastnieks ar solījumiem nemētājas, ja sola - nogādāt, tad nogādās.  Un uzticīgi katru rītu savu pienākumu pilda no sirds. Pienākums pret adresi un adresātu.
Vai pastnieks tik veikls spēj būt, lai vēstuli nogādātu uz trauku skapi? Vai porcelāna krūzīte par pastakasti kalpotu? 

 Un ja ķirbis izaug Tavā pagalmā, vai pastnieks to pamanīs ? Vai pamanīs, ka kāds Tajā dzīvo? 
Kāds it kā bez adreses. 
Ja kāds nejauši aizripina kamolus, kuros kāds dzīvo? Adrese mirklī spēj mainīties, adresi var neatrast pat tas, kurš tur dzīvo. 
Vēl modrākam par medību suni ir jābūt, lai nesagrautu kāda māju - pat ja tai vēl nav adreses, pat ja šķiet, ka Tur neviens nedzīvo. 
Pastnieks pelnījis laipnus - "labrīt" , jo tikai viņš spēj pamanīt tos, kuri katru ziemu zem cita koka iemājo un Tev pastāstīt, cik brīnumu pilnas ir adrešu lapas un ielas, kuru nav kartē.  
Pastnieks vēl ātrāk par vēju iznēsā lapas un aploksnes, vēl agrāk par rītausmu ceļā jau ir ... viņam nav laika paēst gardo zupu, pat ja kāds cienā, jo pastnieks zin, ka kāds cits - kāds cits jau tik ļoti gaida to vēstuli, kura somā ar citām vēl rāmi guļ. 
Sagrābt lapas, notīrīt sniegu- tas noteikti nav viņa darbs, lai līdz kādai pastkastei tiktu. Un pa ceļam atrastās sēnes somā nedrīkst salikt kopā ar vēstulēm, lai cik gardas tās pēc skata šķistu.  

 Lai līdz it kā parastai adresei tiktu... priekšā gan augstākais kalns, gan dziļākā grava, gan tumšākās takas un garākais ceļš, niknākais suns un dubļi, kas zābakus nelaiž vaļā. Pat sniegpārslas, krusa un lietus mākonis un simtiem pakāpienu. Visus šķēršļus tas pieveic līdz adresātam.
Pateikt - paldies, aizmirst nedrīkst, jo pastnieks ir atradis Tavu māju, pat ja pastkaste tālu un pastnieku savu nav redzējis adresāts.
Lasa un lasa viņš adreses. Lasa un dzejā tās ver.. Burto un meklē īstās ielas. Skaita prātā gan mājas, gan stāvus. Izlasa svešzemju burtus, sameklē vārdus un ciparus.. pat, ja tās mājas un dzīvokļi tik cieši stāv kā grāmatas . 
Paldies! Pastniekam... pat ja bez adreses. 

8 komentāri:

  1. b.u.r.v.ī.g.i..gan stāsts ,gan bildes...un..paldies! pastniekam :)

    AtbildētDzēst
  2. wizble - :))
    Ilze - :))
    .. nudien :)) es savu pastnieku neesmu redzējusi, nezinu pa kuru laiku viņš atnāk..un vai maz tas ir viņš vai viņa.

    AtbildētDzēst
  3. Skaisti...Patiesībā man pat neprasījās lasīt tekstu - bildes ir tik daiļrunīgas un stāsta pašas...vēl vairāk.Paldies Tev:) Patrīcija

    AtbildētDzēst
  4. Patrīcij - paldies:) man ar liekas, ka bildes stāsta... reizēm pat pārāk skaļi..

    AtbildētDzēst
  5. Pirmo reizi redzu ko tik labu! Tie mazie lodziņi un durtiņas. Sajūta, ka katrā tajā mājiņā kāds dzīvo..Galdiņš un krēsliņi ir ļoooti kruti! :)))

    AtbildētDzēst
  6. Mēs savu pastnieku sagaidām katru dienu. Tas atbrauc ar sarkano pasta mašīnu, rokās pusgarie cimdiņi un soma, pilna ar avīzēm, vēstulēm, paciņām, Gaidi, kura nu, kura iekritīs tavā pastkastītē. Katru dienu pus vienos:)))

    AtbildētDzēst
  7. dabasmamma - jā, jā!!! kruti.. tas galdiņš, man ar tā šķiet:))) es mežā sēžot pie tā celma nudien gaidīju, ka 100% kāds tūlīt atnāks ēst.. un tirinājos no prieka kā tāds sadzēries rūķu fotogrāfs:)
    Man būs jāmostas agrāk, lai to pastnieku ieraudzītu. Kaut kas pašai sev jānosūta:)

    AtbildētDzēst