rūķi. dāvanas. lepnums.

Mēnesis zināms, bet datumi sajukuši.  Bet noteikti ir svētki, kad var izlietot visas gada laikā iekrātās lentas un dārgumus. Katru gadu visiem nemaz dāvanas nevajag gādāt un ne tāpēc, ka nebūtu pelnījuši. Bet tāpēc, ka ja vien Tu neesi bērns, tad pārsteigums lielāks, ja nezini vai dāvana būs vai nebūs. Kaut dāvanu teorijas ir dažādas. Jo ja Tu vienu gadu saņem kaut ko īpašu kā - fotoalbums- tad noteikti vairākus gadus pat vari necerēt uz pārsteigumu. 

Kaķis cer. Visi četrkājainie cer , ka kaut ko gardu dabūs. Kaut kas izkritīs. Izkrīt ar.

(Ģirt, tālāk nelasi, ja tā dāvana zem egles neatvēra vēl ar vien stāv) Lāčplēšu ielas fotoveikalā - nebija fotopapīra attīstītāja šķidrā veidā un ar šī gadsimta ražošanas datumu. Iemēģināju pulveri. Nesanāca, laikam bija izreaģējis jau pirms nonāca ūdenī. Bet dziļi - dziļi kastēs atradu fotofilmu attīstītāju . Un taisījām dāvanas - bērniem. Gan tāpēc, lai paši atcerētos, ka ne visu vajag pirkt, lai to atgādinātu citiem, lai to atgādinātu arī dillei.

Kaut ar dilli viss ir kārtībā- viņa tikai bija izbrīnīta, kāpēc mēs tās neuzveidojam visiem viņas mazās skoliņas draugiem. Nu tiešām - Kāpēc?

Pilns galds ar dārgumiem : burtiem un atslēgām, rāpuļiem un instrumentiem...

Nevarēju atcerēties, kā tas bija ar dilli - kā viņa pārstāja ēst visas sīkās detaļas un ziedus. Teorija ir tāda, ka 100x atkārtot, ka tas nav ēdams .. un piedāvāt viskaut ko dīvainu, bet protams visu laiku būt blakus. Tas jau nenozīmē, ka nebāž mutē. Bāž... Bet tāda laime pirkstiņiem un acīm.. Un sasniegts jau ir tas līmenis, ka saprot, ko nozīmē " Nē! Nē! Nē!" un ja nu gadās iebāzt pavisam.. tad arī saprot, ko nozīmē "špļauj laukā" :) ...

Burtot vārdus laicīgi, jo pēc tam sarkanajā gaismā - īsti burtus nav laiks meklēt..

Pagrabs ir. Tumsa ir. Sarkanā lampa ir. Ķīmijas salietas. Un jaunums manā inventārā ir fotoLāčplēsis dāvinātā pincete. Nu manā laikā tāda nebija.. tāda plakana , kā pīļu knābis.. it nemaz nebojā papīru. Forši. No veciem laikiem, bet man tāda nebija. Priecājos, ka ir.

Koncentrēšanās un sadarbība. Jo, lai arī esmu dzirdējusi no cilvēkiem, ka tas viss ir vienkāršs process. Nu Tik vienkāršs, cik sarežģīts vienlaicīgi. It sevišķi, ja taisa kopā ar bērnu un diviem pieaugušiem, skaļiem prātiem. 

Sanāca labi. Kaut gan Tas filmu attīstītājs deva savu pelēcību un neīstā lampa ar, bet Nu.. ēnas patiesi mēdz būt dažādas. Un jāgatavojas ir laicīgi!!! Nevis.. gaidīt uz decembri.

Tad nu mana papīra masa + Līme.. Un kastītes pa skaisto, kaut Valters teica, ka viņš saviem draugiem gan tādas negribēs.. jo izskatoties - "Ļoti fui" (viņš gan teica , ka pēc maza suņa kakām) .. Paldies !!! :) Bet man PATĪK:))))

Kaut arī viens viņa draugs tika pie tādas .., man bij lemts izdomāt - kurš nebūs tik bargs savā viedoklī, kā Valters..

Ir bērni, kurus Tu nemaz neesi saticis, bet viņi ir.. un par viņu esību tiek piedomāts un smaidīts , bet kā lai viņi zin, ka Tu par viņiem piedomā&priecājies.. , kā lai viņi zin, ka rūķi eksistē???

:) Tie, kuri smējās par manām kastēm.. Savas ar mazliet sačakarēja:)) Bet Rūķiem, kuri noguruši visādas kļūmes piedodamas.. un Dāvanu saņēmējs noteikti tās nemaz nemana.., jo varbūt tieši tā ir jābūt:)

Tad nu mēs taisam un ņemamies un es saku, ka gribētu, lai arī man, kāds kaut ko tādu uztaisa, nu kaut ko rūķīgu.
Un piezvana pastniece pie vārtiņiem(tagad es zinu, kāda viņa ir.. uz ielas nemitīgi smaidu viņai un sveicinu- neko labu viņa par mani noteikti nedomā..) Valters saka, ka nu Re.. te nu Tev ir.. Tāpēc jātic brīnumiem un tam, ka ja vien Tu ļoti - ļoti kaut ko vēlies - tas piepildās. Tev nezināmā veidā, bet piepildās.

Kristīnes glezniņa tagad ir iemājojusi uz mūsu virtuves sienas. Nu patīk! Man patīk pārsteigumi! Un es ticu!

Pāri valstu valstīm atlidoja arī man - sajūtu zosis. Tāds fantastisks sajūtu gājputns. Sākumā es domāju, ka visas paturēšu sev. Bet tad nu ceru, ka ja man viņas tik ļoti skaistas liekas, tad saņēmējiem ar..

Kur decemrbis - tur ietērps ludziņai. Dillei tika zvaigznītes loma. Pēdēja vakarā tapa arī tērps.. Es šuvu(aizgāju uz Alfu un atradu īsto izmēra kleitu- ar zelta motīvu) un Valters līmēja stīpiņu.

Dillei gan reti patīk stīpiņas un ludziņas laikā to noņēma nost, jo spieda galvu.. Bet zvaigznītes mirdzums no tā nemainijās. Tik lieli malači tie bērni. Visi. Tik drosmīgi. Kaut grams man būtu no tā visa. No tā cik ļoti viņi grib mūs (vecākus) iepriecināt. Tas ir neaptverami.

Nu neveikli bez gala.. , bet veiklums noteikti nav svarīgs, ja tas ir jādara ar vienu roku turot, kādu citu opā:)

Un Lampa. Lampa turēja ragus, kad tie par smagu briedim bija:)

:) man atzīties vai nē? Ka es gribēju uztaisīt brieža cepuri.. Laikam jau- Nē! :)) Bet pie sienas viņš izskatās gana cēls:)

Ķīna. Šeit nu ir tie stikla kupliņi, kas paši pirmie atceļoja no tālās zemes..

Un Te nu ir arī mans pārsteigums no ķīniešiem!!! For me!   Ar visu mazo ķīnieti..

Man jau sākumā likās dīvaini, kā tad to visu var dabūt kopā.. Līmi jau es tur nepasūtiju. , bet vajadzēja, jo celtniecības veikalā nopērkamā.. kaut kā dīvaini reaģēja uz to metālu un stiklu..

Tāda maza daļiņa no eglīšu rotājumiem.

Eglītes vēl nav.. Tad nu karājas pie lampas.

Bet patiesi, patiesi - nav bijis laika doties līdz mežam dienas gaišajā laikā  - un atrast eglīti. Bet tas jau ir jauki, ka ir darbs vai ne? Jo es ticu, ka labāk ir strādāt daudz to- kas patīk. Nekā maz to, kas nepatīk.

Skapjiem Jau gads!! Un tie ir izturējuši. Nav nokrituši! Armand! Paldies!!! ..  Citi galdnieki arī varētu ņemt vērā faktu, ka bērniem, suņiem, kaķiem- patīk būt virtuves plauktā..   Un tas tiešām ir interesanti, ka gaišajā dienas laikā - tiek sēdēts uz galda virsmas pie palodzes, bet tumšajā okupēti plaukti.

Ietinamais papīrs šogad ir - Celtniecības veikalā nopērkams Būvniecības/celtniecības kartons??? Nu nezinu.. bet kaut kā tā.. tāds milzīgs rullis 10.00LVL.. apmēram.. un kopā ar skavotāju, pielietojas labi un izskatas vienkārši ģeniāli:) (vismaz visiem, tiem , kuriem patīk vienkāršība) .. ir laba virsma, ko bērniem apzīmēt, kad viņi tēlo rūķi..

Bet visādi citādi - es šī nedēļa dīvainu  domu un sajūtu pilna. Šis gads vispār ir bijis tāds. Galējībās.. no smiekliem - līdz asarām.  No pilnīgas laimes - līdz neaptveramām izmisīgām skumjām.  Man šķita, ka mums visiem šis gads ir kaut ko iemācijis, tik ļoti - kā neviens cits..  Man noteikti.

Un šorīt sajutos skumja. Un ziniet par ko? Par to, ka vakar aizsūtijām dāvanu cilvēkiem, kuri citiem stāsta, ka mēs esam lepni. Nav jau tā , ka es acīs nepaprasīšu. Es paprasīšu, kāpēc tā runā un stāsta. Ja es to būtu zinājusi pirms sūtīšanas.., nemaz pie dāvanas neviens netiktu. Ja jau..

Rūķis vispār dusmīgs pamodās, jo nebija īsti aizmidzis, kad bij jau jāmostas. Sabļāva uz suņiem un gāja vannā, necenšoties uzvesties klusi. Un ziniet kā bija? Bērni nepamodās un māsa nedzirdēja, ka es esot bļāvusi! :)
Tāpēc viss ir līdzsvarā.
Un man patīk decemrbris. Jo ticu.
Un dille ledusskapī tur sniegu. Tāpēc nevar teikt, ka sniega nav. Ir.