Kaut manī būtu murrātāja miers.
Bet skaidri zinu vienu .. aizbēgt no svētkiem ir viegli. Bet tos nosvinēt un noorganizēt un novākt..., lai tie paliktu pozitīvi atmiņās.. - ir daudz grūtāk.
Kopdarbs - saldais ēdiens. Tik salds, tik skābs, tik ļoti neapēdams - kā Ziemassvētki. Tad nu skaidrs, ka nākamgad jāliek vairāk putukrējuma nevis dzērveņu, lai cik veselīgas tās arī būtu.
Dille man teica, ka es salauzu viņas sirdi, pēc tam - kad pus stundu bija raudājusi par to, ka neļauju eglītē kārt spīdīgos bumbuļus. Eglīte pilna ar dāvinātiem un pašu veidotiem rotājumiem, kopā ar stāstiem. Un nav viegli, jo pamatot, kāpēc tā lieta, ko pats uztaisīji ir vērtīgāka un sajūtu pilnāka - nav iespējams, ja asinīs iekšā ir mīlestība uz mirdzumu... Sirds salūzt, bet vēlāk pašam bērnam prieks.. Un, lai cik mirdzošas skaistas eglītes būtu tētim darbā, vai cik daudz bumbuļu noliktavā.. un lakstos. Tiem visiem nav jābūt mūsu elītē, vai mūsu svētkos. Kā tad mēs zināsim , ka esam mājās un ka tie esam mēs?
Arī šodien riposim uz Čiekurkalna tirgu. Pēc dārzeņiem... un kad tie nopirkti- tad parasti visām ejām cauri slīdam.. ar acīm meklējot, ko skaistu. Divas nedēļas atpakaļ tiku pie balta tamborēta "gultas pārsega vai aizkara" tik milzīga un plata, ka pietiek mūsu galdam un karājas gandrīz līdz grīdai - un es tādu meklēju ilgi, bet vienmēr tiem bijuši pleķi, kuri nepārliecina, ka varēšu tos izmazgāt.. Bet bija. Pilnīgi balts, pilnīgi bez caurumiem. Ideāls.
Un tos , kurus nesatikām pie elgītes un cirka trikus veicot - tos mežā... pie ugunskura. Tur daudz vieglāk būt.. Un nekad jau neviens nezin, ko darīt, kāpēc un vai vajag..
Bet domāju, ka smejoties par citu izpildītām dziesmām un minot mīklas- bij skaidrs, ka vajag. Kaut ar prieku arī uzzinātu, ko un kā dara īstajos ziemas Saulgriežos.., jo tās tradīcijas man svešas.
Viens vienīgs enģelis palicis.
Un daudz ziedu, kuri brīvdienās neizpirkti. Man ļāva būt zvaigžņu floristei būt. Un man nav uztveres par krāsu pārejām.., bet skolotājs meta mieru izglītošanai jau pie trīsdesmitā pumpura.
Murrātāja mieru iemācīties..
galdauts-lielisks..ar to egles rotāšanu mums ar iet grūti, jo ar gribas kādam sakabināt visu kas ir koferī , tad nākošgad būs viņam sava egle..savā istabā un ar spožām bumbām , bet es varēšu rotāt kā man gribas ;)
AtbildētDzēstak, arī mūsu sirsniņas eglītē! CIk varenmīļi!
AtbildētDzēstEs savējiem joprojām ļauju blingot egli. Vispār neiemaisījos. Tikai otrā dienā, kad šie sāka apmētāt eglīti un priecāties, kā tās bumbas krīt nost un ripo! :) Attiecīgi liela daļa plastmasas bumbu kļuva par exbumbām. Šogad, ja kas, iekš Rimi bija pasakaini skaisti eglītēm domāti Ziemeļbrieži, kuri gan Emīlijas rokās pēc pirmā vakara sāka no eglītes neatkarīgu, piedzīvojumiem bagātu dzīvi :)
Par galdautu - bravo - skaists!!!!!!
Mēs nesadūšojāmies iziet laukā un svētkus nosvinējām telpā. Par ko tagad neliela nožēla, jo plāni jau bija visādi. Attiecīgi jācer, ka nākamgad prāta pietiks Ziemsvētkus sagaidīt ar tiem, kam sirds līdzīgi svētkos pukst. :)
Miiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiilzu paldies par ĒNU spēli! Bērni bija sajūsmā, bet es vēl lielākā! Tik daudz darba tajā ieguldīts! Paldies! Priecīgus svētkus jūsmājās!
Kristīn, paldies, ka tu šeit esi, raksti un dzīvo! Katrs tavs ieraksts ir kā svētki.
AtbildētDzēstWizble - Jā.. dillei pagājušo gad bija sava egle, jo bija rakstījusi rūķim vēstulē, ka grib savu egli, bet tad tā dīvaini..., kur tad liek dāvanas? zem tās egles un zem lielās? Un ka gribas to "kopā", iemācīt, ka svarīgi ir nevis kopā nopirkt, bet kopā uztaisīt.. un uzkārt un vienoties.. un redzēt cik skaists rezultāts..
AtbildētDzēstLain - gribu uz semināru par Saulgriežiem. Kad atradu daudz dinozaurus, tad zināju, kam tā dinozauru ēna būs:) Bet Lūdzu un prieks, ka patika:)
Plūm- Es tik bieži domāju, ka beigšu piesārņot ēteru, vai ka jāizdomā tak beidzot kaut kāds koncepts tam visam:) Bet - Paldies:) Paldies:) Un man prieks, ka Tu lasi un arī Reizēm raksti!!!
Kaut mazliet pamirusi, tā blogpasaule kaut kā gan jau izdzīvos:)
i nedomā beigt piesārņot ēteru!!! ir jau pamirusi tā blogpasaule, bet tāpēc jau katrs ieraksts ir aizvien vērtīgāks :)
AtbildētDzēstTavs murrātājs varen skaists un apvēlies jau :) Un rožzvaigzne burvīga.
Mūsmājās egle jau otro gadu ir ar spīzduļiem un spīdīgajām bumbām - pašgatavotās egļu rotas skumīgi gaida, kad kaut kad tās atkal varēs greznoties svētku eglītē... Nē, meloju, Amēlijas gatavotās egļu rotas viņa gan ar prieku un lepnumu karināja, kaut pie spīdīgajiem bumbuļiem it nemaz nepiestāv, bet es nejaucos, nu jau esmu sevi izdresējusi bērnus radošajās izpausmēs netraucēt... būs jānofočē tie dārgumi, kamēr vēl ir pie dzīvības :)
Biju Ģertrūdes veikalā un atstāju tur savu sirdi;) Cik tas skaists!!! Paldies!
AtbildētDzēstInese - :)) es no Tevis gaidu ierakstus ļoti! Un par tām egļu rotām man ir jauna atziņa. Vesela ieraksta vērta.. tik nez vai pieklājīgi par to rakstīt pēc svētkiem:) Kaut tie jau vēl ar vien ir.
AtbildētDzēstInese M - Paldies! Nodošu labos vārdus tālāk ar:)