pirmdiena, 2014. gada 27. janvāris

Blogseriāls mīnus grādos.

Nezinu vai -"Paldies" var būt par daudz. Arī prieka nevar būt par daudz..    Bet.. Patiesi - Paldies par prieku. Paldies par brīvdienu! Un man - īsti nemaz nav svarīgi , ko mēs darīsim...., kāds būs dienas plāns.. jo pieredze rāda, ka garlaicīgi noteikti nav.  Bet Laine! Paldies  - Tu esi lielisks organizators un, lai cik es gribētu satikties, es savā ikdienā nespētu atrast enerģiju, lai visus savāktu kopā, visiem uzrakstītu, atbildētu, piezvanītu.. Bet Tad - Tu to izdari un mēs satiekamies. Un izrādās tie virtuālie cilvēki - ir reāli. Un realitātē viņi ir vēl foršāki. 
Pāris dienu veca fotoreportāža, varbūt pat neprasa vārdisku aprakstu, bet ja nu... 
Pirmais punkts - Latgalīte.  Par spīti mīnusiem Pāris tirgotāji - patiesi gribēja tirgoties un mēs kaut ko nopirkt. Bet vasara noteikti šim apmeklējumam būtu bijusi - lielāks drauds mūsu makiem.


Un tad , kad Tu ieraugi kādu, ko sen lasi un par kura darbiem jūsmo, bet neesi saticis jau iepriekšējo gadu blogballītēs - tad šķiet, ka ir cilvēki, kuri nāk un ir cilvēki kuri nenāk, bet šķiet, ka vienkārši katram ir savs datums, kad ir dots brīvsolis un ir vēlme pievienoties. Un man patīk, ka blogseriāla varoņus ir iespēja satikt dzīvē. Spārīte ar visiem saviem burvīgajiem filca cimdiem bija (kaut hmm.. bildē to nav) .., Filca zābakus mēs visas tajā rītā gribējām...

Pat Ķīna nespēj konkurēt ar šīm.



Un tas smaidošais Tēls - Latgales vidū ir - Gita! Viņa burvīgi zīmē un keramiķo un prot izveikt cirka trikus ar uguni, bet blogu vēl neraksta, bet pārsteigums man viņu satikt blogballē, jo viņa tak viena no dilles mīļajām skolotājām.

Aizsvīdis + aizsalis objektīva stikls. Pirts efekts garantēts. Bezgala garda sēņu zupa iekš Centrāltirgus - 371 ēstuves. Vai kafejnīcas.


Ar kultūru esmu uz Jūs. Uzvārdus jaucu, faktus neatceros..  un ja vēl tos cilvēkus neesmu satikusi un par viņiem grāmatas lasījusi...  Tad šis viss man bij jaunums.. Katrs fakts , ko tante uzspēja izstāstīt pirms Laine viņai Teica " Piedodiet, bet mēs šeit nācām zīmēt" :)) vai kaut kā tā..


Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs - vai sarunvalodā Lietišķais muzejs piedāvā arī sietspiedē kaut ko iespiest uz auduma, bet personīgi man... man laikam prieku lielāku dod, ja es pati kaut ko uztaisu.. uzspiežu.. , bet tieši konkrēto zīmējumu dēļ gan tur ir vērts aizdoties un to izmēģināt.

Un pat ja Ozoliņs no rīta, kad rullēja nost no mana melnā mēteļa suņu spalvas teica , ka nedosies mūs izklaidēt. Nu...  to meistarklasi lakstos (kā Vinita to nodēvēja) - to viņš novadīja pat ar smaidu sejā.
Un izrādās Vinitai tajā dienā bija dzimšanas diena. Un mēs to nezinājām(es to uzzināju tikai nākamajā dienā) . Nākotnes blogballē - vajadzēs ēst nost kūku. Dedzināt sveces un dāvanas dāvināt. Lūk tā!


Ja vien nebūtu jādodas mājās pie bērniem - mēs varētu to visu darīt lēnām un nesteidzīgi.., bet pat ja esi palaists brīvsolī, tad solījumi par +/- laicīgu atgriešanos pusnaktī  ir jāpilda. Un mēs to paveicām. Bet es patiesi gribētu vēlkādreiz ar meitenēm kopā floristiku veikt, jo tas ir smieklīgi bez gala. Laura savu oāzi piepildīja pēc montesori, Plūmīte - ar smalkām detaļām, Laine reciklēja vecos ziedus. Citas dāmas konservēja bundžās dāvanas  un veidoja "nakts lampiņas" .. arī no jau lietotiem ziediem. Vai vismaz 90% no lietotiem mākslīgajiem ziediem.
.. un tagad rakstot - pietrūkst kadru.  Mēs tak bijām tajā www.psaiho.lv  Tur jau nevar bildēt, bet no smiekliem jau nevarētu arī neko pabildēt.  Bet tur man bija jāsauc " Ines... vai Tu tur esi?" Un Inešu blogseriālā ir daudz. Un ja smejoties nevar nobildēt, tad Santas smieklus ar nevarētu iekadrēt.. un man patīk, kad seriālam parādās skaņa,jo pats esi tajā iekšā, kā superīgā skolas ekskursijā, tikai nebraucam kā bērni, bet kā vecāki.. fantastika.
Bet arī tiem varoņiem, kuri neraksta blogu.. tiem ar paldies, par burvīgo kompāniju un drosmi laikam. Gita(Gati), Alise, Jana, Žē..(kura vairs nerakstot, man vēl jāiegooglē, kas tad tika rakstīts) ..

Un varbūt rīt es pievienošu vēl kādu kadru. Tīri nemanot šeit pa vidu, jo daži tēli patiesi ir vairāk, bet citu nemaz.  Tātad nepilnīga blogfotoreportāža.
Boooonuskadri:













13 comments:

  1. Un tomēr! Tik forša reportāža, jo tie kadri ir tiiiiiik skaisti! :) Būs man ko bērniem parādīt, jo kad rādu savaas bildes, viņi prasa, kur es esmu... :)
    Paldies par atmiņu papildināšanu, jo to par Gati es jau biju piemirsusi! :D
    Ak, un tajā muzejā pie tiem māksliniekiem - nu drusku neveikli sanāca, jā, bet būs vismaz intriga aiziet tur vēl kādreiz.
    Zupas piliens kā no fotošopa, klausies... :D

    AtbildētDzēst
  2. Jaaaa! Es, mēs, tepat;)
    Cik kolosāla reportāža un silti vārdi))) Vēlreiz milzīgs paldies!!
    Neko nezināju par to mākslinieku muzeju, bet tur māksla bija tik tuvu, mēs pie tās paciemojāmies, tāpēc vislabākās atmiņas.
    Visiem stāstu par to šausmu trasi, ka bija smieklīgi un reizē baisi...un tajā pašā laikā droši, jo Tu, Kristīn, visu kontrolēji, tāpēc bija forša sajūta:)
    Un vakars bija tik iedvesmojošs un pavasarīgs! Paldies.

    AtbildētDzēst
  3. eh..foršs seriāls..ka tā Rīga būtu maķenīt tuvāk.. bet gan jau ar mans laiks pienāks jūs satikt realitātē..varbūt vasarā ;)

    AtbildētDzēst
  4. Man Latgalīte paliks atmiņā ar daudzajiem atslēgu saišķiem. Un vakars rōzā pasaulē ar pavasara smaržu, kā gribējās ienirt tai sirsniņlaivā! Paldies!

    AtbildētDzēst
  5. Superīga reportāža, pilnīgi sajutos klātesam, jo domās ļoti biju ar jums. Nekas, paaugsies vēl mazliet mana trīsmēnešniece un uz vasaras tusiņu būšu klāt:)

    AtbildētDzēst
  6. Lieliska reportāža, sajutos kā būtu bijusi visur klāt, lai gan biju tikai Lakstos. Paldies visām meitenēm par kompāniju!

    AtbildētDzēst
  7. Pasākums bija ļoti jauks, tāpat kā iepriekšējais un gribas ticēt, ka tieši tādi paši būs arī visi pārējie.. Paldies, meitenes, un uz tikšanos nākamreiz! :)
    Un nav jau tā, ka Žē (Liene īstajā vārdā, bet pēc nepieciešamības varu būt arī Santa vai Mirdza, ja vajadzīgs) pavisam vairs neraksta. Pa druskai raksta gan, bet tiešām - tikai pavisam un tikai drusku.
    Ak, jā, un Valteram vajadzētu vadīt "Floristika ar pievienoto vērtību" nodarbības - tā filozofija par dzīvi bija visnotaļ interesanta

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Sveika!!!!pilnīgi Tev piekrītu;) bija prieks iepazīties!

      Dzēst
  8. Jā, piekrītu Žē par Valteru, tas bija pirmais ko nākamajā dienā iedomājos, ka tas būtu tik forši, ja Valters ar Kristīni vadītu kādas iedvesmojošas nodarbības. Paldies, jums meitenes visām, kaut arī es tur īsti pēc būtības neiederējos, mana motivācija bija satikt cilvēkus, kas dzīvē zina ko grib un dzīvo savu dzīvi piepildītu un skaistu. Un savu mērķi es piepildīju. Es atradu iedvesmu jūsos un šajā brīnišķīgajā notikumā. Vēlreiz liels paldies Lainei un visām jums. ALISE no Brīnumzemes...

    AtbildētDzēst
  9. Kolosāls saskriešanās tusiņš izdevies. Žēl ka nesanāca pievienoties, jo visādu lielāku un mazāku sakritību dēļ nesanāca aizjozt līdz Rīgai.

    AtbildētDzēst
  10. Pilnīga pozitīva uzlāde, izteiksmīgi kontrasti, daudz smieklu un prieka, aizraujošas sarunas un mīļi cilvēki - tā ir laimes recepte!!!! Paldies, ka tieši tā!!! Paldies, Kristīn' par visu šo!!! Uz tikšanos!!!!

    AtbildētDzēst
  11. Skatos un priecājos un jūtos, kā pati būtu ar jums kopā visu izbaudījusi..vasara, es nāku.. :)

    AtbildētDzēst
  12. Varu tikai piekrist, lai kas būtu plānā, lai ko mēs nedarītu, viens ir skaidrs, jautri un aizraujoši ir vienmēr. :)
    Manā istabā smaržo pēc pavasara- ziedu lampa, kaut smaržas nav, sajust var. Paldies par lielisko dienu!

    AtbildētDzēst