sirds. pastkartes. karotes. es.

Tagad jau grūti atcerēties, ka pirms nedēļas... divām.. bija ļoti auksts. Tāds pasakains kailsals. Manā iztēlē saule atspīd ledū visās ūdens tilpnēs, kur vien savā dzīvē esmu bijusi. 

Bet īstenībā tas bija daudz skaistāk par iztēli. Es tam ticu, kaut neredzēju. Bet es mēģināju. 

 Par spīti salam - viss zied. Maijpuķītes.. Ceriņi. Peonijas.. viss.. Un lakstos šķiet silti.

 Ar visiem ziediem man neļauj spēlēties. Ar Hiacintām ļāva.. tāds smaržu mākonis. Smaržīgs mīlestības mākonis. Mīlestības pilns.. un dalās.
Un ja nu kādam.. , ja nu kādam interesē tad piektdien.. Nu tad,kad sirds diena. Tad Lakstos būs jaunās pastkartes. Vismaz Ģertrūdes ielā būs..  Due maketētājs tā sola. Es gribu ticēt. Nevaru sagaidīt.. Bet vēlāk būs vēl kādi pārsteigumi. Bet es ziņošu. ziņošu. Pati stumšos pāri tiltam, lai tiktu pie siltām pastkartēm. Nezinu vai man jaunākā paaudze ļaus izkrāmēt, bet es ceru.
Saņemtās pastkartes ir šokējoši sliktā kvalitātē. Pieraudāju garāžu no skumjām, jo tik ļoti gaidīju.. Jādrukā pa jaunu.

 Un neticami, ka gads jau ir pagājis. Divas meitas.. Un es nejokoju, citiem bērni šķiet pašsaprotami savā dzīvē.., bet man vēl ar vien sireāli.  Un Trīs kaķi arī.  Bet atšķirība ir tā, ja bērnus esmu vēlējusies, tad kaķi noteikti nekad nav bijuši manā vēlmju sarakstā. Bet tad tie bērni saaug kopā ar kaķiem un īsti vairs nevar atšķirt un atcerēties - to kā tas ir būt pašam.

 Visaukstākā diena tā dzimšanas diena, bet par spīti tam.. kurš ripoja, kurš gāja.. bet devāmies Pārgājienā uz sasalušo Ķīšezeru. Uz tā nemaz neuzkāpām.. jo ledus uzkalns bij nepilna metra augstumā un likās neprātīgi kāpt uz ledus ar bērniem. Prātīgi tas likās tikai pārgājienu plānojot.  Kaut pati sevi atceros slidinamies pa Daugavas plašumiem. Bet nu Prātīgi nav. Bet arī Krastā bij skaisti. Kaut auksts. Tik ļoti auksts.

 Kaut dille un mazmazītiņā bij silta kā pīrādziņi.., mirklī, kad man bij pārsaluši pirksti, dille prasīja vai var novilkt cimdus, jo sasvīdusi plauksta.  Varbūt man arī vajag kombinzonu.

 Es protams gribētu visus dzimšanas dienas viesus uzlūgt uz pikniku ar ugunskuru un slidošanu, bet tas aukstums bij pārāk liels un tas, ka neviens neprot ierasties laicīgi (kaut gan patiesi šoreiz ieradās laicīgi.. neticami, bet fakts) ..
Bet arī ziemā dzimušajiem ir iespēja tikt pie skaistiem svētkiem.. vismaz manā iztēlē.
Kamoli un tapas. Kamoli, jo patīk. Tapas, jo garšo.

 Tapas = maize + mērcītes uzlietas uz paustpapīra. Ideja noskatīta 3 Pavāros. Realizēt palīdzēja Raimonds Zommers uzveidojot mērcītes un Pavāri uzcepot gardas maizes. To visu noteikti var paveikt arī pats, bet bet bet bet ... man patīk ja mani pārsteidz ar garšām. Un pati sevi pārsteigt - es varu arī ikdienā. Un vīgriežu mērces garša un smarža man ataust uzreiz - kad izlasu vai iedomājos. Burvīga. Par Humussu un Pesto nerunājot. Ņammmmm.......

 Kaut - protams ir nepierasti liet " uz galda" ... bet Mūs mazajai ģimenei tas tiešām patīk un dille tad ir ar mieru nogaršot visneiedomājamākās lietas.  Un cerējām, ka patiks arī citiem.. Mums gan svētki ar "liet" garšu uz galda turpinājās vēl divas dienas.. mm mmm mmm.. kaut trešajā jau Hummuss bij ieskābis:)) ha ha .. bet mmm mmm mmmmm

 Kamoli neapnīk mazajiem pirkstiņiem.. cik satinu - tik attina. Cik iedevu tik iztina. Brīnums ka līdz grieztiem tie vispār tika.

 Bet šī varētu būt un ir. Izcila Sirds dienas dāvana un manas māsas izpildījums.., kaut konkrētā dāvana ar sirds dienu nav saistīta, bet nu kas nav saistīts to var piesaistīt.. ...

Un kaut dzeju rakstīt, lai ēdot smaids..  

 Cilvēkiem ir draugi. Cilvēkiem ir blogdraugi. Cilvēkiem ir vienkārši virtuāli draugi, kuri kļuvuši par tik reāliem - ka dalās ar maizes ieraugu. Hilda savā sirsnībā sameta burkās ieraugu un nodeva to citai ļoti smaidošai sievietei(arī draugam) .. un tas ieraugs nonāca Lakstos.. un par spīti tam, ka tas neelpoja utt. utt. utt. Man pēc receptes sanāca burvīga maize. Pirmo reizi. Nopietni.. Bez lielīšanās.. gandrīz tik pat garda kā Griezītes vīram.

 Un es tiešām biju mēģinājusi cept iepriekš.. pēc vairākām receptēm. Bija sanācis tieši tik negards - ciets.. rezultāts, ka rokas nolaidās...
Un kur garda maize.. Tur saldējums. Tiešām - Gards!!! Es pirku Dabas Dobē.., bet nezinu - kas tur notiek, jo pieprasījums neatbilst piedāvājumam - jo visbiežāk nav .. nekā ir. Jāzvana būs Jānim Pašam. Mazliet kautrējos.

 Kalvenes dubļos.

 Bet, kad tiek pāri dubļiem - tad atkal saldējums... Liepājā ražots un Pārdod to pie Liepājas tūrisma informācijas centra tajā kafejnīcā - kur "Valters un Rapa" mmm mmm mm.. un tik gardi meringa cepumi. Mm mm mm.  Liepāja vispār ir garšīga, jo sestdienas vakaros parasti viss ir ciet.. bet svētdienā nemaz nav vaļā .. tikai gardās vietas. Tad nu no tūrisma un izklaides - paliek garša un kājošana.

 Draudzīga vieta ģimenēm ar bērniem ir "Darbnīca" - Tur dod gardas kūkas, kaut kādus cepumus un kafiju visādos paveidos. Arī Kakao. Bet draudzīga tāpēc, ka tur patiesi ir kaut kāds bērnu stūrītis.. Protams varētu būt daudz labāk, bet bija ok. Kaut ja cilvēki būtu tik pat ļoti pacentušies tajā kā ar pārdošanas stenda aizpildīšanu , kurš tiešām bija baudāms un sīkumu un gardumu un dzejas pilns..
Nu forši. Man patika. Es atgriezīšos.

 Mēs atgriezīsimies.

 Un to maizi var visādi. Kā vien gribi. Apaļu.. garenu.. rinķītī vai klaipiņā.. vai bundžā...  vai Sirds dienā.. kā sirsniņu. Un tik pat garda. Mmm mmm mmm...  Rīt mēģināšu formās.