pastkartes II. Gribi vai negribi.

Maize. Tas ir vienkāršāk-  kā šķiet. Tikai atcerēties - samaisīt, atstāt līdz rītam , lai rūgsts. Kaut šīs maizes sirdis bij īsts trenniņš žoklim. 

 Pārdesmit kilogrami - pastkaršu. Un vismaz divpadsmit no tiem brāķi. Un ja iepriekš mana pieredze drukājot kartiņas bez - izdrukas parauga sanāca perfektas.. Tad tagad maketētāja joki + tipogrāfija = bija šoka stāvoklis man. Bet es mācīšos no šīs pieredzes. 1) cits maketētājs 2) bez paraug izdrukām neko, nekam, nekad nepiekrist.
Bet es uzzināju, ka tik slikti, kā es nebildējot neviens un neko nesaprotot no drukas iespējām, kaut gan es nesaprotu, kā tad pirms tam drukājot man nebija nekādu problēmu. Bet nu aizmirstam.

 istaba smaržo pēc sīpololiem. Pilni spaiņi. Pilns deguns ar smaržu. Pilna palodze. Nez vai zivis akvārijā ārī jūt , ka istaba smaržo pēc sīpoliem.

 Bet ir viena kaudzīte ar pastkartēm.., kuras ir gatavas iziet sabiedrībā. Plašākā par garāžu vai mājas pirmo stāvu. Gatavas , lai uzraksta, apraksta, nobružā - aizsūta.

 Man ir Opis. Tas opis, kurš man mācija, kā taisīja konvertus.. tad, kad tādu nebija.  Kara laikā. Tas opis , kad mana mamma bij maza - viņu auklējot .. zīmēja ainavas. Omīte par to bija ļoti dusmīga(Ļoti.. vēl tagad), jo var tak atrast, kādu lietderīgāku nodarbi. Bet mani tas sajūsmina. Un viņš ir saglabājis daudz savu darbu skices un zīmējumus un eļļas gleznas.  Un man šķita, ka viņš būs priecīgs saviem draugiem sūtīt nevis citas pastkartes/atklātnes.. bet - savas. Tādas, kuru autors ir nevis kāds cits, bet Alberts Bērents.

 Ja rūķi sēdētu pie galda. Un viņi sēž. Viņi sēž un viņiem foooonā mākoņi. Atverama kartiņa. Nosūtīt kādam mākoņus. Pa pastu.

 Un tad ir atveramas atklātnes ..  Sēņu smarža un maijmīlestības smarža.

 Un uzdevums uzzīmēt pastkarti  - nav viegls. Ja Tikai vienu. Bet jāsāk ar vienu. Un māsa ar to tika galā. Man patīk. Kaut gan maketētājs uzspēja pat to sa"rediģēt" un uzlikt nepareizu autoru aizmugurē. Gaidam Pārdrukāto rezultātu. Bet Tas nemaina stāstu.  Bet pāris dienu vēl vajag - līdz pastkarte no ēnas gaismā izies.

 Bet citas. Nu tās, kuras negaida rindā uz - pārdrukāšanu. Tās rīt. Rīt būs - "lakstos" . Valters sola izlikt. Es ticu.

Bet ! Ja nu kāds.. grib dāvanā pilnu pastkaršu komplektu.  Bet ja nu negrib. Bet ja kāds grib.. es solos nosūtīt .. trim cilvēkiem, kuri pieteiksies uz komplektu. Ja nu gribēs vairāk par 3.. Tad nu .. Ko tad? Tad izlozēšu. Kā? Tā vienkārši. Nu ne gluži ar "oliņ boliņ"... bet.. tā pa vienkāršo. Ar lieciniekiem, lai nešķistu, ka blēdība, žuļība.. vai acu māns. Kur pieteikties? Nu komentāros - atstājot e-pasta adresi - ar teikumu "gribu vai negribu pastkaršu komplektu"  , lai zinu, kur/kam  vaicāt pēc adreses. Pasta.