Abažūrot.

Salna manos roku pirkstos. Bet rudens koku zaros, akmeņos un ūdens smaržā.  Tumšos vakarus piepildīšu ar abažūru veidošanu. Kaut tā var būt arī māja kurā slēpties..:) 

 Bet kas gan ir rudens bez Skrīveru Dendraloģiskā Parka..  Un tas bērns, kurš dzīvo manī.. nu tas kurš dzīvo katrā. Tas ko reizēm piemirstam, bet nu tā sajūta- ka mēs katrs esam bērns , lai cik liels arī augtu.. Tas bērns manī ir laimīgs ikreiz, kad saprot, ka mums tā jau ir nopietna tradīcija.. Tā mēs daram un mums visiem tas ļoti patīk un ja vēl suņi līdz. Ak. Kaut Regas vecumu jau var just uz katra soļa..  Kājas nelokās un spēka nav uzlekt, uzkāpt..  Bet viņas mīlestība pret mums liek viņai virzīties uz priekšu neaptveramā ātrumā un tā riešana, kas mums šobrīd kaitina reizēm.. jo viņa tiešām rej ikmirkli kad redz mūs vai drīzāk Valteru.. tad cik ļoti tās mums pietrūks un es par to nevaru nedomāt, jo visi prasa "Viņa vēl dzīva?" , bet es Jums saku, ka ļoti dzīva! Un dzīvos vēl... tik mums jāsaprot, ka viņa jau ir veca un naktī jāved laukā  un jāpalīdz uzkāpt, nokāpt.. bet lekt viņa spēj... tik viņa pati aizmirst, ka vairs ne tik augstu... Un tie krītošie, brūkošie mirkļi - nu tā asaru pilnas acis pielīst.

 Pik niks ar zemenēm un saldu tēju. mmmm....

 Un tad.. slepenā ala ar svecēm.. , kur kā Hārdijs teica, ka ja Būšot Karš, mēs varēšot uztaisīt metāla durvis un tur paslēpties! Sarunāts! Tieši tur! Tikai ceram, ka karš nebūs. Nu nopietni.

 Miķeļdienas tirdziņā - dille teica, ka visu taisīšot pati.. un ka palīdzību - nu nekādu nevajadzēšot. Nu ko, lai saka :) - "Lai laimīga dzīve" izsaka visu..    Vārdi un attieksme:) un kaltēts kļavu lapiņu pušķītis..

 Bet es - es tiešām jau gatavojos Ziemassvētkiem. Ceru, ka Jūs arī..

 Mums kaimiņos ir daudz skaistu ēku, kuras aiziet postā..

 Abažūrot.. Kad piegriezne ir gatava - tad jau viss pārējais ir diezgan vienkārši - un ja vēl mamma palīdz uzvilkt virsū audumu.. , ko ar 4trām rokām izdarīt ir daudz - Daudz vieglāk nekā ar divām un tas iet 5x ātrāk..

 Tad vēl vairākas naktis un lampas būs gatavas..  skaistām kāzām un korperatīvajām ziemas ballītēm.

 Kaut kā jau teicu..:) kādam tā ir māja un kāds tās stumda pa istabu..:) un Jūtas spēcīgs bez gala:)

Pirms un pēc bilde. No rīta Valters man nes metāla abažurus - ko apšūt.. , dille atnes arī mazos ar piebildi, ka ja man apniks un es noguršu lielos taisot - es varēšot uztaisīt arī mazos.. 

 Un viņai taisnība.. man ļoti patika uztaisīt ko mazu ar...   Un man ļoti patīk arī pastrādāt no mājām. Ome vāra ievārijumus... es šuju un Helga skrien .. šurp un turp. Paldies maniem bērniem, ka viņi man ļauj strādāt..

 Normāla darbdiena- :) bet nu... es bez spēlēšanās nemaz i noliktavā netaisos ieiet... un par ko ne.. tikai tad kad tu 10x apviļā vienu lietu rokās.. rodās viena laba doma , ko ar to iesākt un kā uz to paskatīties no citas puses..

 Bet šorīt man tika uzstādīts sildītājs.. kamīna veidā:) Lai vismaz labā roka man būtu silta:) Bet nu tagad nudien pietiek rakstīt.. Jāstrādā! ..
Bildē var redzēt manu neapkurināmo kabinetu..