... aidā - Lapoties!

Mirklī, kad es kategoriski iebilstu pret to, ka baltajiem abažūriem augšējā maliņa būs dekorēta ar gaiši rozā dekoratīvo lentu.. dille uzmet lūpu. Bet nepaiet ne pāris stundas, ka viņa saka, ka varētu izdekorēt mazo balto abažūru.., bet es - viltīgā māte:) dodos uz garāžu pēc vēl mazāka..ar visu kāju. 

 Tad nu visi atgriezumi, kuri palika pāri no sarkanajām un melleņu lampām.. - tika šķiroti un izvēlēti.. Un lipināti klāt.  Smagā lampas kāja - pateicīga līmēšanai, jo nav vajadzīga "trešā roka" lai pieturētu un nekur nekas neslīdētu.

 Šķēres viņa izmantoja - piespiešanai, lai pirkstus saudzētu. Jo deg. Reizēm deg.

 Tik vien kā ieskrūvēt spuldzīti.. pat ja tā garāka par pašu lampu.. Esot gana laba!

 Deg un pa skaisto!!!

 Mazmazītiņais - atrada sev soliņu, kur piemesties ar vakara maizes riku.  Un acis ciet:)

 Pārgājiena maršuts : Ķemeri - Slokas ezers- Melnezers.. Liellie kājotāji jau var arī uz Kaņieri ar kājām, bet tur gan braucām.  Un arī ar Slokas ezera atrašanu mums negāja tik viegli. Bet tur skaisti. Tur arīdzan skaists rudens , lai nenoslogotu Siguldu..

 Lapu lapās - lapoties.  Tā kā pikoties, tikai ar lapām. Lapoties.

 Es tiešām nezinu - vai esmu teikusi, ka Rudens ir mans mīļākais gadalaiks! Noteikti esmu:) Un - Ļots - paldies, ka man neļāva palikt mājās un abažūroties. Kaut man ļoti negribējās tālāk par mājas slieksni doties.

 Sanatorijas sargs - ar ļoti skaistu balsi.. Bet ceru, ceru - ka kādreiz sanatorija atdzimss kā Rundāles pils, ka kāds viņu lolos un ļaus viņai augt.

 Purva māja.

 Mazmazītiņais kliedza " Ārā - Ārā" :) tiklīdz iekāpa laivā.. nu 32% viņa tiešām bļāva , vai arī skaļi deklamēja " Ārā - Ārā" .. mirkļos, kad mutē nekustējās ābols, puķāposts, cepums vai tēja.. vai neskaitīja gulbjus.. un dille ar no brālēna iemācijusies bailes no "ūdens zālēm"  - taisīja teātri:)  esmu baisa māte.. un mirklī, kad man apnika klausīties cik ļoti bail un domāt lietas, kas novērstu uzmanību - teicu, ka "es vispār šodien no mājas negribēju doties laukā , bet tā kā Jūs VISI gribējāt laivot - es te esmu & ir bezgala forši būt visiem kopā.. un nākamreiz neiešu no mājas laukā" .. Lūk tā! :) Un viņi noteikti negrib, lai es paliktu mājās. Vismaz vēl šobrīd. Bet nu šitā izdomāt bailes..  Bailes rodas stāstos, gan īstos - gan izdomātos.  Bet kā , lai tiek pie brīvdienu stāsta, ja bailes...

 Bet nu tiešām , lai cik bija forši:) atpakaļ tika airēts Ļotāk par ātri, jo "ārā - ārā- ārā" :)

 Bet varbūt Helga zināja, ka krastā mūs gaidīs lapsa, ko protams māte .. "ak Dievs - Traka lapsa" :) bet viņi jau pirms kāpt laivās bija redzējuši bildes ar lapsu piestātnē.. Ar divām lapsām un zināja, ka tās it nemaz nav trakas.. . bet nāk pēc zivīm un citiem gardumiem.

 Paldies - Tev lapsa! Ka šokēji mūs ar sava skaistā tēla klātbūtni... ja vēl nebūtu uzradies onkulis ar gaļas maisiņu - tad būtu tikuši pie īstas vērošanas, bet gaļa zobos un prom.