mjau.

Bez noslēpumiem - dzejas lasīšana man ļoti patīk. Atceros kā izskatās grāmatas, kurās ir kaut kas manām domām tuvs .. Ja vēl tuvāks, tad - atceros arī autoru. Un vēlreiz un vēlreiz - pati brīnos par sevi, ka pēdējais mīļākais dzejolis ir no autora, kurš ir jaunāks par mani.. - Emīls Buiķis. 

Viņš man neliek domāt caur dzeju.

bet - Smaidīt caur dzeju un atcerēties, ka tas ir tik viegli, tad es jūtos jauna.. 

Tāpēc rakstiet dzeju - jo.. es .. un ticu, ka ir vēl tādi citi... kas piektdienas vakaros - atceļ visu, lai lasītu dzeju. 

 Uzspēt visu nevar.. Bet var apciemot Opi sanatorijā.. tas skan labāk par slimnīcu un dille saka, ka viņam ir krabis.. arī tas skan labāk par vēzi.   Un Jaunķemeru rehabilitācijas centrs ir - vizuāli pārsteidzošs arī bērnu acīm.. Botāniskā dārza istaba, Sēra smarža.. Jumts virs kokiem. Un vieta, kur iegādāties dūņas un Skābekļa kokteili...  un vienu dienu tur bijām vēlu vakarā - tur bija Ballīte.. ar gaismām.. un mūziku.. Kūrorts.. tiem, kuri vēl var un grib dejot..
Kaņiera ezers.. un tā kā.. tikai no 01.maija tika atvērta laivu bāze.. tad  gājām uz skatu torni.. un atklājām.. ka kamēr mēs braucām ar laivām(citus gadus) - ir uzcelta  - fantastiska laipa.. niedrēs.. es gribētu tur būt miglā... klusumā.. agri vai vēlu no rīta.

 Laipa uz pontoniem.

 Es pieļauju faktu, ka piknika vietas neveido - jooo..... tad visu piemētā un nesavāc? Nu nezinu.. bet  mums bija grūti atrast Pie Kaņiera kur paēst.., jo viss slapjš vai arī:) uz ceļa vidus.. - Bet Melnā ezera krastā.. -   lecot pāri mazām tērcītēm....  - atradām arī saulē izkaltušus metrus..

 Un Pikniks ar bērniem ir mana mīļākā kafejnīca - viņi saka, ka vajadzēja vairāk maizi nopirkt,vai cepumus , vai biezeni.. un Tējas par maz.. un vienmēr kaut kas ir par maz.. un viss pa tukšo. tik labi.

 Un ja aizmirst galdautu.. - tad noder Helgas lakats. Viņa par brīnumu neprotestēja.. Viņa no saules siltuma aizmirsa cik svarīgs ir "mans.. mans.. mans.. "

Un tagad mums ir 6 dažādu veidu krūzītes.. tik vieglas, tik smalkas.. metu mieru vērtībai par "mums jau ir un vairāk nevajag" un nopirku pa vienai..- un atzīšos, ka noteikti pirkšu vēl. Ļoti patīk. Nu satinat salvetēs un ņemat līdzi piknikā, lai pa smalko! Vienreizējos traukus.. -ir lietot ērti, bet Man tie nepatīk. 

Svētdienās - meitenes grib braukt ciemos pie Omas.. Un es viņas ļoti saprotu. Kamēr viņas ar omu.. timēr es ar čiekuriem. Katram savs.. 

Un ja patiesi uzmanību koncentrē uz ko pavisam mazu.. izdodas - mazas , bet smaida pilnas lietas.. nu tādas , kā apsēsties zālē.

Bet Kā jau iepriekš stāstiju - klejojam pa mežiem , lai meklētu kaut kādus "laukus"..  Un kā ir iespējams tas, ka mēs mežā atrodam pazīstamus cilvēkus.. Nu nevar neticēt enerģijām - ap kaut ko.  Sēdēt zālē un runāt par "mājām" ar cilvēku - kurš atbraucis uz mežu, lai izraktu ozolus un stādītu tos cituviet..  Katram savs.

Un viņi iztīrija mežu - un tur viss zied. Viss. Viss elpo caur dažādiem meža ziediem.

Bet Vasarā - pastu nevar sūtīt - jo Pastkastēs zīlītes ligzdas vij. 

Bet 4.maijs - Es taisīju salātus un visiem atgādināju, ka mīlestība ir pati svarīgākā. Valters cepa kūku un dekorēja galdu.. Helga bija nopelnījusi cukurvati par to, ka visu nakti gulēja savā gultā... Bet Emīlija ir - mūsu pamatu pamats, gluži kā pati Latvija.., bet Rega zem galda, jo bez Regas nekur.. Bet viņai tik sirms un balts purniņš, kā baltais galdauts. Un man prieks, ka mūsu meitenes var uzaugt Latvijā. Paldies par to! Tāpēc arī mēs svinējām...

 Un Kad mēs visi reizēm sūtam - Regu vietā... Emīlija uzņemas vadību un palīdz viņai aiziet. Viņām ir tāda slepenā saikne, jo ja vēl pirms laika Emīlija dusmojās uz Regu, par to, ka viņa kaut ko nogāž, kāpj virsū, purkšķina, rej, nedzird, gāž un vispār uzvedas kā vecs suns..:) Tagad viņa ir pirmā, kura skrien palīdzēt un risināt situāciju.. pavelk malā, pastumj, paglauda.  Un vairs nemaz nedusmojas, kad 10x nepilnu 5minūšu laikā ir jāaizver ārdurvis ciet, jo pat ja vecs - durvis māk attaisīt, ja neaizslēdz..un mēs neslēdzam, jo tad rej, ja nevar attaisīt:) tāds ir katrs rīts.. visu laiku jāver durvis ciet, vai jāatstāj vaļā..  Atkārtošos, ka vecs suns - māca ļoti daudz mums. Pats labākais suns uz visas pasaules.

 Bet māmiņdienā - par spīti tam, ka man līdzi nebija peldkostīms..:) Dīķi nopeldēju uz rinķi vien.. uz rinķi vien..

 Un gumijas laivas.  Es domāju, ka ir dažādas paralēlās pasaules.
Ko lai dara cilvēki , kuri dabā Jūtas spēcīgi , bet pilsētā ne tik ļoti? Un ko darīt, kad Redzi, ka kāds no bērniem ir tāds.. ka ne ūdens, lai cik dziļš , ne mežš , ne zirgi , ne suņi , ne tumsa..to nebiedē, bet  cilvēki gan.. tik ļoti tas liek domāt.

Bet - svētki bija man darbā, jo Lauki uz Rīgu brauca.. Laine brauca ciemos - un es ļoooti centos uzveidot ko tādu, kas viņai patiktu..

 Un viņa atveda mums savas virtenes, kuras šodien Valters izkāra birojā.

 Un rakstam - vai nerakstam! Es gaidu Pavasara Blogballi..- pie mums noliktavā un Rīgā vispār ... jo Laine pēc 24.maija apsolija tam pieķerties!

 Bet Jo vasara sāk ziedēt - tad arī pirksti, nagi zaļāki kā citos gadalaikos..

 Mjau.

Vairāk par Mjau. Pēdējā nedēļa ir bijusi galējības - skaista un skumja.  Un ziniet, ko teikšu es jums - rakstiet vēstules, ja nevarat pateikt skaļi. Rakstiet par prieku, par mīlestību, par paldies, par svarīgo.. jo reizēm  - pašās beigās tas kādam ir bijis ļoti svarīgi. Kāds ir dzīvojis no vēstulēm bilžu otrā pusē un bildes rāmīšos pieliktas pie sienas. Un svarīgi ir tas ko Jūti.. nevis tas, ko saka citi. UN ja kaut kas liekas īsts  - tad tā arī ir.