trešdiena, 2016. gada 20. aprīlis

Citronkoks un Bugenvillija.

Doties uz veikalu, lai iegādātos zeķubikses, bet pārnākt mājās ar Zirņu sēklām & Diļļu ar. 
Bet Rudenī uz palodzēm un grīdas parādijās pāris gaismas un rūpju izslāpuši augi no Lakstos... nu tie, kurus nepērk..un kurus neviens nav paņēmis uz mājām... - tos sastādiju ..
Daži izdzīvoja.. daži vēl cenšas izdzīvot... bet daži. 
 Stāsts būs par Bugenvilliju! (Bougainvillea)...  Tāds kā ziedošs vīteņu koks.. - pie Manis nonāca 4tri podiņi.. visus - atdalīju no plastmasām un bambusu statīviem.. un stādiju grozā un lielā māla podā..
 Man ir teorija, ka augs spēj augt jebkur.. , ja viņam ir īstā vieta(gaisma un reizēm lej)  tieši konkrēti visi šie augi izdzīvoja.. viena bugenvillija nokalta, bet tas dēļ apkures un milzu poda, jo nepareizo zemi iebēru.. ir dažādas.. dažas ir jālej bieži.. viņas kā putekļi.. nevis zeme..
Bet tās kuras grozā - tās ir ziedošs mākoņa sapnis! Nudien , ja Jums patīk gaidīt .. kaut ko uzziedam! Bugenvillija ir Jums vajadzīga!!!!!! Parasti uz Māmiņdienu veikalos ir. Ziedoša ! Bet tieši saules stari, jo vairāk jo labāk - viņai ir vajadzīgi, lai ziedētu!  Bet Orhidejas daudzas nepārcieta pārstādīšanu un apkuri (un manu aizmirst apliet) bet tās kuras pārcieta ! Tās es atrādīšu,... jo par brīnumu dažas ziedēs..
Un kā pateikt bērnam, ka Māmiņa grib spēlēties ar čiekuriem! Lūdzu.. Lūdzu ej malā!!!:))) es nevaru.. Tad man jālavās bez bērniem bildēt pasakas.  Pavasaris jau būs beidzies tad un čiekurvīri jau ar traumām:) 
 Kaut ceļam uzradušies ir bezgala neglīti stabi... tas  manās acīs laimīgs, kad bērni skrien.. un Klaiņo pa to. Laukos tā sajūta, ka drīksti iet pa ceļu, pa ceļa vidu, pēdot... skriet.. uz visām pusēm. Tāda ceļa laimība un brīvība. Mans bērnības ceļš, pa kuru skrien meitas..  Sintij, ja nu TU lasi... iedomājies, ka man ir tik lielas meitas? Pat ja ceļš ar dīvainiem stabiem! Pa to skrien manas meitas:)  Es varētu nolikt krēslu saulītē un skatīties.
 Un Koknese vēl ar vien ir vieta- kur Jums parādīties no rīta un braukt prom vakarā.. nostaigājot padsmit km... Lai visu izstaigātu.. Tur ir daudz ko darīt un Takā tūristu maz.  Bet apmaldīties nevar:).
 Un tik skaisti piknika galdi...
 Un Nelaid mūs parkā... visus ziedus paņemsim sev līdz.
 Bet šis zvērs - vārdā suns. Viņš mani pārsteidz - ik dienu. Man patiesi ir sajūta, ka viņš vairs nav mans.. Kāds saka, ka suns ir viena saimnieka dzīvnieks.. es nepiekrītu. Tā pat kā cilvēks aug.. arī suns.. un viņš izvēlās. Un cik ļoti māca... cik daudz bērniem māca - vecs suns. Ak.. Visu pasauli iemāca. Iemāca nedusmoties, ja uzkāpj uz kājas, ja apēd tavu maizi, ja visā mašīnā gaisa vairs nav.. un rej un rej un rej.. Suns māca to, ko es nevarētu. Suns māca egoismu pastumt malā tik ļoti. Un viņa rej nepārtraukti un skrien pat ja liekas, ka krīt un gāžas.. Lec pāri grāvim.. iekrīt grāvī.. visi bērni sastingst...
 Un pat ja viņa 3x naktī liek celties augšā.. un ja bērni guļ.. tad suns vairs neguļ un jālaiž pagalmā.. Paldies viņai, ka viņa ir. Jo viņa māk iesaistīties mūsu dzīvē, viņai mēs no sirds interesējam arī tad, ja mums nav gardums rokā.
 Un pret bērniem viņa ir lieliska.. un pēc riešanas vienmēr var zināt, kur ir bērni. Tur kur rej.
Lūk braukt ar plostu..- es arī gribu savu plostu.  Un meitenes tik drosmīgas.
 Gliemezis. Bet ja nu Jūs zinat, kādu māju laukos... tālu. Tālu.. mežā, kur vēl eiroremonts nav pietuvojies.. Kādu, kas ieaugusi, bet stāv.. un gaida.. - Mums noteikti vajag laukus. Un mēs protam būt labi tāli- kaimiņi. Droši var rakstīt uz kristinejakadela@inbox.lv - ja ir kādam varianti.
 Es gribu vietu, kur dzirdēt, elpot un sajust..  un veidot kaut ko paliekošu savam priekam.
Un ieraugot māju, kurā nav nevienas plastikāta lietas. Ak. Gardi.
 Bet pilsētā. Pilsētā - uz palodzes vēl aug - citrons... Mums gan viņi nepaliek dzelteni... Bet tas nomirušais citrons no "Lakstos" - saulē aug un zied.. mīl mitrumu un saules starus.. un kad zied.. tad visa istaba smaržo.... un citroni ņammm...
 Bet burciņvāciņos caurumi...

 Siltais dzēriens - tik ātri neatdziest.. un vispār burciņpusdienām piestāv.



 Šis varētu būt vienīgais veids kā skaisti izmantot burkas:) - ar kaut ko gardu, kas nav ievārijums.. un uzliekot uz gracioza svečtura - tas tomēr rada smaidu..
 Bet kāds protams ir tik smalks:) ka burka... Fui..
Vajag mazu krūzīti..
 Sašļiks & Frikadeles un ugunskurā cepts cīsiņš ir dilles vienīgais gaļas ēšanas veids..

 Gaidam jaunos citronus. Citronkoks un Bugenvillija - tas noteikti ir tas ko uz katras palodzes vajag:)

2 komentāri: