sestdiena, 2013. gada 5. janvāris

elpot.

elpot. just un nepazust. 
elpošanu es izjūtu kā baudu. rītausmās. klusumā. skrienot. mežā. peldot. gadalaikos un stihijās. pat cilvēkus- caur ieelpu.  visas dzīves un saprāta pamatā man ir - ieelpot.  caur ieelpu sajust pasauli. 
un tad Tu vienu dienu saproti, ka nespēj ieelpot. Ieelpot bez sāpēm. 
Patiesībā jau nemaz - nesaproti, kas notiek.. un kā būtu jābūt. Un ja Tev paprasa - vai Tu vari izturēt un paciesties.. - nu vēl mazliet. Tev jau nekas cits neatliek - kā varēt.
Nespēj elpot. nespēj iemigt. Nespēj ar saprātu aptvert un turies pie domas, ka ja dakteri saka, ka jāciešas.. tad tā arī ir. Kaut iekšēji panika ir lielāka par puteni. 
Un tad pēkšņi viss risinās neatkarīgi no Tevis.  Un - Paldies par to.
Par to, ka man blakus ir cilvēks, kuram no sirds rūp.
Paldies, ka viņam apkārt ir cilvēki, kuriem rūp.  Paldies, Jums-  par spēju elpot. 
Paldies - par palīdzību.  Paldies par Osteopātu. Paldies, ka mēs zinam, ka kaut kas tāds arī notiek šai pasaulē. Paldies par burvīgiem dakteriem. 
Man tas viss ļoti- ļoti palīdz ticēt & cerēt, ka viss būs labi. 
Paldies. 
 Bet pasaule jau tāpēc vien neapstājās.  Kaut laiks šķiet bij apstājies.  Mūsmājās svētki ienāca ar joni. Valters darīja piecu rūķu darbu, kamēr es ekistēju ar pāris realitātes apziņas mirkļiem.
 Uzveidotos Ziemassvētku apsveikumus - tā arī neviens pa pastu nesaņēma un tie vēl ar vien stāv skapī.
Virtuves plauktiņos - katrā pa savai izrādei & klusajai dabai - ieviesās.
 Un Mūsu sniegpārsliņa.  Viņas pacietība un izpratne par visu notiekošo ir prātam neaptverama, bet viņa tic un liek ticēt arī mums.
 Māla egles rotājumi, kuri līdz eglei nemaz netika, jo augumājas šefs egli ņēma savā pārziņā.  Dillei sava egle. Valteram sava egle. Bet man liels prieks , ka viņiem pašiem tas likās tik normāli. Ka katram sava. Man vajadzēs savu. Dille ziemassvētku vecītim lūdz - pašai savu eglīti - tuvu gultai:) Viņi kā gleznu viņas dekorēja. Katrs savu. Mācijās neiejaukties - otra redzējumā. Un es arī.
 Un kādā panikas pilnā naktī tapa - cirks. Dillei bij plāns, ka dzejoļu vietā ziemassvētkos rādīsim cirka trikus. Kādus nu kurš mācēšot. Man gan tika dota atļauja - nedarīt neko. Kam par godu atļāvos salipināt  no kartona kastēm burtus.
 Cirka istaba gatava. Brīnumus un trikus gaidoša.
 Finieris.
 Un dāvan-kaste gatava. Ja visas dāvanas šogad nebij paštaisītas- tad iepakojumi bij gan. Tik fotoaparāts nebij tas mans labākais draugs.
 Pie griestiem lido.
 Un vienā telpā ir vairāk palodzes nekā divistabu dzīvoklī kopā. Un uz palodzēm zied. Atceļo ziedi un zied. Kluso ziedu dabu - kāds klusi nomaina. Ik dienas pārmaina.
 Viss mirdzēja. Un kaut man likās, ka būtu jānolien dziļi istabas stūrī. Valters teica, ka jāsvin... un tā arī bija, kaut mans veikums bij niecīgs. Es tik vēroju un priecājos. Jo šķita, ka pirmo reizi augumāja ir iebrukusi mūsmājās. Kā vētra.
 Un man ļāva iesist naglas. Jaunajā plauktā. Domāju, ka tikai tāpēc, ka manī uz mirkli parādijās vēlme vispār kaut ko darīt. Bet rezultāts ar māla sniegapiku virteni ir bezgala svinīgs.  un plauktam piestāv.
 melnie cirka putni. Trennēti. prom - nelido. Neķērc. Neknābj.
 Dille gan zin, ka mēs paši esam rūķi un viens otram dāvanas gādājam, ja vien zin, ko otrs vēlas un ir pelnījis. Kaut viņa arī tic, ka viena dāvana ir no īstā Rūķa. Jo viņš ir. īsts.
Es no dilles saņēmu - jūras kociņu. Kuru sen centos no viņas iemainīt, bet man nedeva.. Bet Ziemassvētkos saņēmu.
 Sniegoti klusā daba. Mana dekorētā egle. Egle = koks kas balsta audziņu.
 Nozāģētā egles kāja, kā izcila mājvieta briedim.
 Un uz palodzēm svētki. Visu svētku laikā mainīgi. Dille kaut ko pārkrāmē. Valters pārkrāmē. Nēsājas abi ar svecēm un vāzēm. Es tikai skatos. Kā filmu. Ar skaņām un smaržām.
 Silda. ļoti. Sveču liesma.
 Un viņu dēļ ir iespējams pat neiespējamais.
Un gan es kādu dienu izdomāšu - kā pateikt . Paldies. 

pirmdiena, 2012. gada 17. decembris

prieks.panika.putenis.

Tāds patiesi īsts klusums, kādu laiku būs.
Pilns ar labām domām.
Paslēpšos spilvenos un segās. Un tad atgriezīšos ar skaidru saprātu un spēju ieelpot.



ceturtdiena, 2012. gada 6. decembris

kadiķis kūp. zvaigzes.

 Katrs savu vietiņu atradis. Viens uz malkas. Viens aiz aizkariem. Mēs arī meklējām savējo. Atradām.
 Finierloksnes - skaistas šķiedras, viegls materiāls.. Tīkams rezultāts.

 Ragavu sezōnas atklāšana mežā.  Izrādās var aizmirst - vai ir bail braukt no kalna. Vai nav.

 Ledus pasaule. Līdz ar sauli - izrauj Tevi no istabas, pus pliku - pus ģērbtu. Jo bail, ka saule tūlīt pazudīs.
 Bet viņa uzlādēja mūs..vismaz pāris stundas.. Un tas ir daudz. Decembrim.

 Kadiķa zariņš. Svecīte. Un visi mājas stūri tiek izkūpināti. Viņš saka, ka tā vajag. Ja vajag - tad vajag. Šonakt gulējām mūsu jaunajā adresē. Tukšās sienās un telpās, bet gultas ir. Un suņi ir. Un putnu barotava uzkarināta & putni jau to atrada.. Sirreāli.
Sirreāls ir "uuuu ūūūūūū .. kur Tu esi? " :) jo divistabu dzīvoklī nekad nav bijis iespējams nozust pašam negribot.

sestdiena, 2012. gada 1. decembris

ceturtdiena, 2012. gada 29. novembris

brūkleņmētras. piparkūkas.nikns rūķis.

 Biķernieku mežā aug viss. Arī brūkleņu mētras.
Arī dubļi aug. Saaug kopā ar sakritušajām skujām un veido bezgala slidenas taku takas..
 Pēdējās papardes & pirmās piparkūkas.
Piparkūku mīkla garda bez gala. Tumšā, neapgaismotā Rīgas centra ieliņā nopirkta. Paciņa pret naudiņu. Slepeni bez gala. Tāpēc vēl gardāk.
 Burtot piparkūkas. Burtu formas lielākas kā pērnajā gadā. Tagad katrs burts x2 mūsmājās.
Visu cieņu veikalam Rimīī. Kaut ciparus gan klāt nav piemetuši.
 Gadi iet. Gadalaiki mainās un tiešām ticu, ka vārdu "mīlu" nevar nolietot.
 Piparkūkglazūr meistars.
 Sākums protams bij daudzsološs...  actiņas, deguntiņš.. punktiņi..
 Beigās gan vēlme pēc glazūras laikam ņēma virsroku, jo sniegavīrs knapi bij redzams zem "olasbaltums+pūdercukurs" sakaltušās glazūras.

 Putnu barotava nosnigusi. Tieši tik, lai taptu īsts sniegavīrs. Tas nekas, ka plaukstas lielumā.

 Glazūrvīrs - ne sniega piparkūkvīrs.
Bet lūk, lai piedod man Doma. Es ļāvos tam dilles Ziemassvētku priekam & pārģērbties priekam vispār. Un Domai ir pirmais Kostīms.
Bet visā visumā - Šo bildi pie parādes durvīm "Bez dāvanām nenākt! Nikns rūķis!!! " - nopietni!!! :)
Suņa sajūsma par kostīmu ir nepārprotama. Piedod - Doma. Nav viegli, būt mazas meitenes labākajai draudzenei.
PS - visiem dzīvnieku & rūķu mīļiem par mierinājumu varu teikt, ka Doma ir "dusmīga" uz mani nevis uz tērpu. Un arī uz mani pa jokam. 

pirmdiena, 2012. gada 26. novembris

tālrunis.advente.asni.

Aug. Ozols. No visām zīlēm tik viens izdīga. Bet arī tas ir daudz.
Tas rada daudz prieka. 
Sūnu podiņā. Muskaru sīpoli savu dzīvi uzsāka. 
 Podiņš tik ilgi zemi gaidīja, ka bija jau pārstājis ticēt, ka kāds to piepildīs. apdzīvos. un ieaugs.
 Dille stāda muskarsīpolus.. es Valtera neapēsto kāli. Tas jau bez zemes dīgst un plaukt grib.
 Nav jau tā, ka sūnojām tikai mēs. Dille pa vidu visiem sūnu putekļu mākoņiem un saviem projektiem - vēlējās nosūnot... kaut ko.  Attiecīgi pagrabā atradām podiņu... Pagrabs ir kā laimīgā zeme. Ar sen aizmirstiem dārgumiem.
 Lieliem cilvēkiem, kā maziem bērniem vajag sakrāmēt mantas un nonest pagrabā/bēniņos... un tad ik pa laikam iet kaut ko meklēt.. Vērtība pēc vērtības atrodas. Bet vēl pirms pāris gadiem tika nonests zemē kā nevajadzīgs krāms, no kura žēl atvadīties pa visam.
 Kaut neglazētus māla podiņus sūnot neiesaku, jo mitrums iet cauri.. un tas protams iespaido līmi. Kaut mitrumizturīga, bet to iespaido.. vismaz kamēr atkal izžūst..
 Katru gadu ir kaut kas jāiemācās. Cept, vārīt, saldēt, sautēt... un no visa pa mazumiņam, lai prātā un pirkstos receptes krātos. Plūmītes saldējumrecepti mēģinājām arī mēs. Un sanāca lieliski. Tikai es noteikti neliktu tur to ekstraktu. Vaniļas..
Bet patiesi prieks, ka atklājām - , ka sasaldētais joks nav sarežģīts un iespējams parastā ledusskapja saldētavā.
 Griljāža uz pannas sacepās un sasala līdz ar saldējumu. Jo Leduspuķes ražotais - man griljāža saldējums vismīļākais. Tad nu līdz gada beigām apņemos iemācīties uzražot ledusskapī - tādu līdzvērtīgu. Šoreiz sanāca gandrīz. Gandrīz, jo vaniļa par stipru .
 Bet Tehnika jūk un brūk. Melnais draugs pūš un elš pat pēc reanimācijas. Gaidu to mirkli, kad atslēgsies pavisam. Un tā viņš dara ik pa mirklim. Kaitinoši, bet jaunam neesmu gatava. Ne morāli - ne fiziski.
Tad nobrūk viedais tālrunis... ņem un sarunas laikā izslēdzas. Un jā.. man kaitina, ka nevar viņam neko atskrūvēt.. - vārdoju, spaidu, kratu, metu, glaimoju.. nekādas reakcijas. Melna bilde. Beigts.
Tad nu man tagad ir - Justs :)  ... tieši tik krāsains & viegls, lai šķistu, ka joku.  Un izrādās Latvijā ražots. Nu par ko ne. Viņš apņēmīgi pilda savas pamatfunkcijas. Es varu piezvanīt un man zvana.
 Un cik tālruņa nr. cilvēks mūsdienās zin no galvas? Justs man iemācīs :) arī tos , kurus nezinu..
Ar to gan tālruņu stāsts nebeidzas. Dilllei draudzenīte skolā uzdāvājusi no žurnāla izgrieztu "nokia" . Pus ceļu uz mājām joko un priecājas & plāno izpētīt manu jauno.
 Tad nu plastikāta kartītes, stieplītes, karstā līme , koka pērles, zvārguļu kolekcija & pernamentais rakstāmrīks +  garu sarunu pilna pēcpusdiena.. =  joku tālruņi visiem draugiem. Tik viņiem pašiem būs savi ekrāni un taustiņi jāsaraksta.
 rācij-mobīlo tālruņu Kolekcija gatava un uz baletu prom.
 Un viņa atkal uzspēj izvēlēties viskaitinošākās sveces:) un aksesuārus savam adventes vainagam..., bet es mācos un mācos un mācos - ievilkt elpu un ļaut viņai radīt savas lietas. Un beigās man ir liels prieks par to, ka viņa pabeidz savu darbiņu un viņš ir skaists par spīti svecēm ar briedi. Kaut briedis joņo pa skuju piebirušu mežu... un es nemaz citādāku vainagu mūsu adventē nevēlos. Šis gads no pagājušā atšķiras ar. - to, ka uz vainaga neviena kristāla.
 Pavisam slepens pagraba kadrs. Tur rūķis caurām naktīm dzīvo. Citi gan to sauc par Ķīnu.  Bet Tur jau nav starpība.. ķīnietis vai Ozoliņš pagrabā dzīvo & adventei gatavojas. Galvenais, ka no sirds rada svētkus.  Un izaugsme & darba plānošana nāk ar gadiem.. Pieredze ir zelta vērta.
 Sīpolu dobes dzīvoklī. Izstīdzē bez saules.
 Hiacinta māca pacietību. Jau divas nedēlas asns ir tieši tik liels:) - es jau brīnos ka vispār ir. Un bezgala tirinos & priecājos ap to. Aizveru aizkarus un gaidu brīnumu . Jo ja nu uzzied.
 Atveram aizkarus. Un tur dilles, kuras kāds aizmirsis aplaistīt.. - velk savu dzīvību. Būs vien jāliek uz maizītes un jāber tomātos. Lielākas jau neizaugs. Visiem saules baterijas tukšojas.