ranunkuļi

Ranunkuļi - milzīgi, skaisti un atplaukuši... no tirgotavas atceļoja, dille centās mani pierunāt matos tos visus sabāzt... Nekā nebij!!! lai zied vāzē..

Tad nu pie tā zaļuma šķīvjos, podos, krūzēs, glāzēs ir viegli tikt(kaut gan pēc apkārtējo cilvēku jautājumiem un neziņas, var spriest citādi) .. ieber zemi.. uzber graudus(kvieši,auzas) ..mazliet uzkaisa zemi pa virs, .... kārtīgi salej.. un pēc piecām dienām rasas graudi persõnīgajās palodzes pļavās būs klāt.., iespējams vēlāk, ja telpa auksta un tumša.. bet ja silta un gaiša... un vēl apsmidzina/aplej un pasaka labus vārdus un sargā no kaķiem.. , bet ja to visu slinkums darīt, tad uz tirgotavu jānāk pirkt..

Dillei gan vislabāk patīk zirņus stādīt... caurumi un katram caurumam savs zirnis...

un ziedoša krūzīte, kā "lejkanna" ir obligāta, ja grib , lai dikti ātri viss izaug un spilgtos toņos un tik gari, lai bizes var pīt, ja lej ar ko citu - tad bizes neizaug....

.. un vēl - tie kas labi strādā - tiem vakarā Valters "uzcep" kūku... tik baltu kā ranunkuļi.. un ar silto zemju zemenēm..

prasu dillei : " Kas ir mīlestība?"

Dille :"Sirsniņa"

es :" Kā mēs izrādam mīlestību?"

Dille :" Ar Dieviņu"

es: " Kā Tu izrādi mīlestību"

Dille: " ar zemenēm" , kaut gan pa dienu vēl nezinājām, ka pie zemenēm tiksim.. :) kaut pēc tam viņa uzskaitīja visus zināmos gardos augļus/ogas..

rõzā.zaķis.slapsh.

Skudras jau sauļojās. Un zoo veikalā šodien uz letes bij Salamandra/s, kuru pārdevēja baroja ar tārpu, vai centās viņam to piedāvāt.. un es iemīlējos no pirmā skatiena. Liels superīgs kurkulis. Vai arī es vienkārši ilgojos pēc kurkuļpilnadīķa. Aprīlī būs Lieldienas. Lieldienās zaķi ir vairākumā. Filca zaķi mūsmājās klīst visu gadu, vieni sasveicinās uz ārdurvīm, citi karājas virtenēs, dzīvo puķēs un dāvankastēm uz jumta.

Dilles pirksti ir izauguši un spēj mērcēt un cept filca pankūkas zilgmes putās.., virpināt filca zaķu kājas.. un ausis.. ... visilgāk un aizrautīgāk beigās gan tapa neskaitāmi filca tārpi.. tie vienkārši peldēja un peldēja..

Uz radiātõõriem zhūt un zhāvēt!

Zvēriem ar šodien jaunumi. Kaķi tika pie kaķu siksnas.. Bruno iemēģināja gan siksnu - gan meža takas.., skaidrs ir viens - Doma un Bruno rīt ies uz mežu kopā. Mati paliks mājās, gaidīs - kad nopirkšu viņam ar :) ... Bruno pirmais, jo viņš nav bailīgs un cerams - ka izdosies abus iedrošināt.. un pieradināt pie pastaigām.. un tad jau varbūt kaut kad arī bez siksnas..- pilnīgi ticu, ka tas ir iespējams..

Rõzā patīk arī runchiem.. kaut dilles smaids nebij ilgs, jo bante aizgāja līdz ar kaķa nagiem.. un tad bij trīs sekundilgas asaras... , kuras Doma kliedēja ar savu banti:)

Sauss.. var likt kopā.. un likt mammai šūt... mazliet ciku caku un zaķi gatavi..

Dillles makets.

Rezultāts.. stāv viņi, jo stieple pa vidu..līdz pašam auss galiņam.., bet ja taisa lielās rokas to visu, tad , ja ausis stingrākas, tad piešuj stingri.. tad stāv arī bez stieples.. tad to tik vaig līdz kaklam:) Mūsu dzīvē jau esošie cibric - cibric...

Ceļā.

Gājputni debesīs un kuģi aiz loga. Dilles mērķis bij Ventspils vecome, Valteram - Liepāja, man - Kaņierezers/putni/pavasaris. Atradām visu. Bijām visur. un vēl visur pa ceļam. putnu pilnas pļavas, kaut visvairāk tos redzējām no Liepājas uz Ventspili, skaņa tāda, ka putnu pasaulē mēs, nevis viņi mūsējā - jo viņu tur TIK TIK daudz:) zosis, gulbji, dzērves..

Vējš elpoja manā vietā - vienkārši neļāva ievilkt elpu.. dille pati uzkāpa tornī.. nesaportu kāā viņu vējš neaizpūta pa gaisu.. jo to ka tur viņš tik liels, mēs to uzzinājām kāpjot aiz viņas un daudzus vēja mirkļus vēlāk.. Vasarā milijons odu Kaņierezera krastos, bet Ziemā - vējš.. skrien-skrien -skrien.. - Ir vērts tur aizbraukt, kaut prieks, ka tur nebrauc tik daudzi, jo viena no sakoptākajām vietām..

Patiesībā uz Liepāju braucot karogus vajag līdzi ņemt..- tādus baltus - baltus.. garus garus..

Divas dienas. Divas jaunas adāmadatas. Divas uzadītas cepures. Divi kaķi - kuri mūsu prombūtni nemaz nepamanīja. Un divi pāri vienādu mazu meiteņu kurpīšu - vienā liftā un Neskaitāmi smaida mirkļi...

vēstules un irbuļi-knibuļi

Lazda uzzied vēl klusāk par māllēpēm.. kā spilgti sarkani skūpsti pavasarim. Kamēr ņēmos pa virtuvi - dille no atvilknes izvilka brūno vēstuļtušu.. viltīga pudelīte - tieši tik maza, lai maziem pirkstiņiem gribētos zināt, kas tur iekšā..

Vai cilvēki vēl raksta vēstules? Raksta. Es rakstu, reizēm pat saņemu. Mana Ventspils Ome dzīvo tieši tik tālu, lai viņu varētu aizsniegt ar pāris markām. Kaut šķiet , ka šobrīd vēstules es protu rakstīt tikai dillei. Man ir svarīgi viņai rakstīt, tas notiek viegli un nav jāmeklē vārdi.. Rakstu tagad, bet viņa lasīs tad, kad es tos daudzos uzrakstītos notikumus un sajūtas būšu sen- sen aizmirsusi... vai uztveršu savādāk. Pieļauju, ka mana pastkastītes slēdzene saplīsa no biežas - jo biežas slēgšanas "vaļā un ciet".

Mazliet ielocija spalvu, bet tā jau nevien to ir pieredzējusi.. iztaisnoju un rakstīja tālāk, bet koncentrēšanās neapgāzt mazo pudelīti ir to vērta..(es to pati vēlāk apgāzu rakstot) ..., tikmēr es centos tikt galā ar riekstu vistu recepti no www.fotoreceptes.lv - paldies, sanāca savādāk, bet gardi un paldies:)

Vienu vasaru, kad dille man bij puncī - savā dzimšanas dienā rīkoju vēstuļu ballīti, cilvēki rakstīja vēstules.. Un mans Opis veidoja aploksni/vēstuļpapīru - kādu viņi taisījuši kara laikā.. tādu, kas sastāv no vienas lapas, tādu, lai nenāk vaļā, bet lai var atvērt nesaplēšot.., ja kādam interesē izlasīt, kas tur iekšā.... Bija markas.. bija papīri un visi kaut ko rakstīja, un veidoja aploksnes.. - kādam.. un nākamajā dienā vedu uz pastu.. viskrāsaināko sūtijumu.., mums pat bij eksperiments..uz pieclatnieka uzlīmēta marka un adrese uzrakstīta... - galā saņēma! ievietotu konvertā! Sajūtas un nauda nonāk mērķī! Jo galvenais - to darīt no sirds un ar prieku!

Lūk šādi viņi veidoja konvertus kara laikā.. Sen - sen..

Bet visādi citādi ! ar Irbulīšiem knibinājām rīsus un paldies! makdonaldam par tiem irbuļiem, ko lieto dille, jo forši! tādus ceru, ka var nopirkt arī kaut kur citur, jo knibināties patīīīīk....

otrdiena.

Divas saujas zemes + pus sauja graudu = pavasara bize. smaržo tik labi, ka nograuzt pāris zaļumus nemanot var.













Kādreiz skrēju ar suni. Tagad skrienu ar mūziku. Pietrūkst Regas slinkā dzinējspēka. Tieši saules gaismā pietrūkst.
Dille atnākot no "skolas" - samīļojot kaķi teica "chauuuu , Bruno - brīnums mans"
Bet vakar vakariņās bij ēdamgalva.

Otas

Protu ar aizvērtām acīm sapīt bizi ap galvu. Mati mezglos savēlušies. Iepinu tajos šodienas sajūtu. Un tad atkal izpinu, bet sajūtas atstāju.
Katram auskaram savs stāsts. Auskaru ausī ielikt ar aizvērtām acīm ir grūtāk, kā to bizi sapīt.
Pirms vairākiem gadiem atradu "otas kabatiņās".. - Otas vajadzēja, bet noteikti - ne tik daudz.., bet tik skaisti un vienkārši.. katrai otai - sava vieta un tik vienkāršās krāsās.. un vēl aptīta ar virvīti.. - kabatiņas ilgi pildija savu "Otu/šķēru mājas" funkciju, līdz man apnika katreiz iet un padot dillei tās otas..., jo biju pienaglojusi diezgan augstu... , bet jau no pirmās dienas otām blakus ieviesās auskari.. Šodien ejot uz būvmateriālu veikalu pēc "līmes stienīšiem" - aizklīdām pēc vienas platas otas, un stāv netīros un nomocītos iepakojumos "otas kabatiņās" un protams ar atlaidi... - tā nu dille tika pie savu otu mājām..

Ar otām, tā pat kā ar zeķēm. Reizēm nozūd. Citās atvilknēs. vai kastēs..

.. toties kamēr es te rakstu - dille ņem un atlūzt.. kaut pirms mirkļa vēl centās pierunāt mani "Lote no Izgudrotājciema" DVD uzlikt uz mana datora, lai dziesmas padziedātu..

piekdienā- jārīko ballīte, lai netiktu jautāts "kāpēc nebraucam uz laukiem?"

"Moooosties - moooosties... " dille mani krata, lai veru acis vaļā, bet es zinu,ka ir tikai 7-ņi un ne pa kam negribas.."izstiep roku tā - otru tā ...saliec!" - tad viņa man liek uztaisīt mazmazītiņu - īsu vingrinājumu.. , kas protams ir tik smieklīgs, ka acis vaļā, jo man jāredz, kā viņa man rāda to darīt..
Divi olu baltumi + 100 grami cukura = bizē/bezē... viss lipa un viss garšo pēc kaut kā salda..

ir viens sautējums, ko dille apēd tā ka izlaiza šķīvi.. nekas super veselīgs tur nav.., bet visiem garšo.. :sagriež papriku,sīpolus,vistas fileju mazos gabalos.... -> vienā pannā olīveļļā apcep sīpolus un papriku, otrā vistu, galvenais nepiededzināt tos sīpolus un papriku...-> tad tos samet katliņā, pieber klāt ananāsu gabaliņus, no konserva..-> piekļeksē skābo krējumu un tomātu mērci, tā lai šķidrums ir .. nu , lai sajaucot ir arī šķidrums -> tad liek sautēties zem vāka un ik pa laikam apmaisa, ja šķidruma mazāk, tad piedeg... ja vairāk, tad ne tik ātri piedeg ... bet šitajā sautējumā dille apēd gaļu, sīpolus - ko citur ēd diezgan maz.. jo visa pamatā tas viss garšo pēc paprikas un ananāsiem, kas viņai ļoooti garšo...

Tad protams saldējuma kokteiļļļļļi un balllīte - vienkārši piekdienai par godu...

Un iekš rimiiiii - parasti t-krekli pa 0.99LVL... maksā tieši tik, lai gatavotos pavasarim... , dille uzzīmēja meiteni ar bizēm:) Bet Valters savus balõnus caur meditāciju - ilgu un garu... pieveica...

Nevar nesmaidīt par viņu draudzību.. Šodien kaķu kontā saplēsta iestiklota bilde.. un viens lēciens uz galda, kad griezu fileju.., pati gan domāju, ka viņš vēlāk pats saprata savu reāli "negudro" rīcību man klātesot..

zemeslodes krāsas

0.75 LVL pirku rõzlillā glāzes, biezum bieza stikla un stāvot pie kases un runājot ar pārdevējām ievērtēju viņu jauno "kases aparāt sistēmu" un pamanīju kaut kādas dīvainas krāsas.. - protams kas tās par krāsām es sapratu mājās.. vēl sapratu ka esmu pārmaksājusi nejēgā:) par eļļas krāsu un terpentīna sajaukumu - bet dille bij priecīga par zemeslodēm, kuras varēja sakrāsot, kā burvju feja.. Sava veida maģija tajā visā ir pat ar manu aci skatoties...Un labi vien ir, ka tās tūbiņas tik mazas un dilles pirksti ar tām var tikt galā.. un nav jājauc atsevišķā traukā , bet citādi - labi gan, ka manā rajõnā nav neviena normāla rokdarbnovirzienveikala..., jo man vajadzēja tikai glāzes..

...glāzes, jo rīt piekdiena.. un apsolīts, ka rīt veidosim, kokteiļļļļus - rõzā... un ar saldējumu.., tad nu šodien gatavojāmies -rītdienas ballītei.

Kūku bļoda ar tapa. Ar slotu un dusmīgu saulīti , man tika ļauts nokrāsot apakšu un nolakot pēc tam..:) ... un virtuve šodien šķiet tukša, jo no palodzes aizceļojuši zirņi uz ...- nemaz nezinu kurieni, bet virtuve gaiša un tukša..

Bet tā kā ballītei nepieciešams arī - galdauts, jo - kas gan tas par galdu bez galdauta.? Dille ļāva nogriezt daļu no viņas gultas "baldahīna" jo citādāk nevienu vienkrāsainu auduma strēmeli neatradu.:) tad sākām zīmēt arī to, kaut gan tik daudz šodien krāsots bij, ka ātri apnika.... , bet nedēļas laikā būs labu labais..., tas nekas, ka rīt jau ballīte un būs jālieto nepabeigts... vēl protams pielikām pāris virtenes virtuvē virs galda, pirms tās nav aizceļojušas dekorēt skatlogu.., bet to visu rīt..

Bet kaķi.. - tie vakar spēlēja futbolu ar mazajiem tomātiem.. 2 reizes no "nedrīkst kāpt" galda nogāza.. , ritīg dusmojos, bet šodien... kārtīgi kā pundurtrusīši, tik pa grīdu...