ceturtdiena, 2012. gada 29. novembris

brūkleņmētras. piparkūkas.nikns rūķis.

 Biķernieku mežā aug viss. Arī brūkleņu mētras.
Arī dubļi aug. Saaug kopā ar sakritušajām skujām un veido bezgala slidenas taku takas..
 Pēdējās papardes & pirmās piparkūkas.
Piparkūku mīkla garda bez gala. Tumšā, neapgaismotā Rīgas centra ieliņā nopirkta. Paciņa pret naudiņu. Slepeni bez gala. Tāpēc vēl gardāk.
 Burtot piparkūkas. Burtu formas lielākas kā pērnajā gadā. Tagad katrs burts x2 mūsmājās.
Visu cieņu veikalam Rimīī. Kaut ciparus gan klāt nav piemetuši.
 Gadi iet. Gadalaiki mainās un tiešām ticu, ka vārdu "mīlu" nevar nolietot.
 Piparkūkglazūr meistars.
 Sākums protams bij daudzsološs...  actiņas, deguntiņš.. punktiņi..
 Beigās gan vēlme pēc glazūras laikam ņēma virsroku, jo sniegavīrs knapi bij redzams zem "olasbaltums+pūdercukurs" sakaltušās glazūras.

 Putnu barotava nosnigusi. Tieši tik, lai taptu īsts sniegavīrs. Tas nekas, ka plaukstas lielumā.

 Glazūrvīrs - ne sniega piparkūkvīrs.
Bet lūk, lai piedod man Doma. Es ļāvos tam dilles Ziemassvētku priekam & pārģērbties priekam vispār. Un Domai ir pirmais Kostīms.
Bet visā visumā - Šo bildi pie parādes durvīm "Bez dāvanām nenākt! Nikns rūķis!!! " - nopietni!!! :)
Suņa sajūsma par kostīmu ir nepārprotama. Piedod - Doma. Nav viegli, būt mazas meitenes labākajai draudzenei.
PS - visiem dzīvnieku & rūķu mīļiem par mierinājumu varu teikt, ka Doma ir "dusmīga" uz mani nevis uz tērpu. Un arī uz mani pa jokam.