piektdiena, 2012. gada 30. marts

klusi


 Tie burti tik svarīgi. Jo sākumā viss notiek klusi, līdz Tu pasaki. Līdz Tu pats sevi sadzirdi, ja vien ļauj sev to darīt.
Tad vien paliek izvēle, to pastāstīt vai noklusēt.
Bet ja vien burtos neuzraksti.
Visu . Itin visu var norakstīt uz iedomām.  Jo Tad, kad uzraksti.. tad viss izskatās savādāk.
Klusi. Nemaina nozīmi. Ne prātā. Ne uzrakstīts.
 Stabulēt. Noteikums nr.1. Stabulēt ārpus telpām. Jo tas noteikti nav klusi.
 Kartõns. Karstā līme. Finierloksnes.
 Attiecīgi ir skaidrs, kā to darīt.. Un ko nedarīt. Bet tā jau ar visu. Pirms neizmēģini..

otrdiena, 2012. gada 27. marts

zaķis ģipsī.

 Kamolot. Nesaprotu, kāpēc vēl kamoli nav aizceļojuši uz Alūksni un kāpēc tie jau draudzējas ar manām bambusa adatām. Progresīvi darbojas.
 Bet āda uz rokām tik sausa. No vēja un ģipša miltiem. Smērē krēmus cik gribi. Sajūta, kā ar ģipsi aplipusi.
 Cimdos rokas. Cimdos ģipsi. Bet ģipsi maisīt vajag - mīkstā traukā. Noteikti ne bleķa katlā. Noteikti - Nē!
 Gluds ģipsis - patīkams kā gluds Olis rokā. Smags.. un sākumā tik patīkami silts. Maģiski tie milti. Dillei šī "steidzīgā" darbība nepatīk.. , jo ātri jāmaisa, ātri jālej, ātri jāizdomā.. pat ne pārģērbties drīkst, ne cepumu pa ceļam iekost, pat īsti jokiem tur nav vietas.., kamēr viņa joko.. gipsī vairs karoti iekšā dabūt nevar..
Sākumā viņa neticēja, ka tas notiks tik ātri. Ka laika nav.
Tagad zinu es. zin viņa. zin pat gumijas cimds.

pirmdiena, 2012. gada 26. marts

milzis

-Kur pasaulē dzīvo Milži?
- Domāju, ka Tie dzīvo tikai pasakās..
- Tētis gan milzi ir redzējis..
- oho, kur? 
- Viņš stāstija, ka tad, kad viņš vēl nebija Tevī iemīlējies, viņš redzējis Milzi. 
 Un šorīt uz mūsu "ielas" viņš - acīm redzot ir bijis, jo brillles pazaudējis.
 Bet uz Smilšu kasti - cepumformas, māla rulli, karotes un zvērus.., Trakais alnis ar ragiem kūkas cep. Neizsakāms prieks, par Gaismas esību. Par saules daudzumu. Un par smilšu kastes sezõnas atklāšanu..
 Bet šitos pumpurus - vismaz piecreiz dienā vērošu..:) pa cik mm aug tie stundā..
 Kādu laiku atpakaļ.. blogā Mazais ābols -  Evita "reciklēja" svārkus par somu. Tad nu akcija "glābiet vienu daiļrades svārku" ir izdevusies - bartera veidā. Jo tagad man ir svārki, jo stāsts - par to, ka no tā paša auduma kādreiz karogus šuva un ieloces to aizmugurē ar pogām = Mani iedvesmo bez gala. Un neelpojot man pat tie svārki der. Sireāli..
 Barterī bij paslēpies arī pārsteigums dillei.. - Pavasara berete:)  nu..attiecīgi, ja vien kadrs nerunā pats par sevi. Tad nu dillei patīk.
 Paegles kundzei arī  - paldies. Un "birkas" aizmugurē.. skaists uzraksts. "roku darbs"
 Un šo brīvdienu mācība bija = ja vien nezini, ko darīt brīvdienās, tad labāk tās pavadīt - KOPĀ. Beigu beigās gan nudien mēs pavadījām - kopā. Slimnīcas palātā. Kvalitatīvi zīmējot, lasot, spēlējot spēles.  Kaut Paldies Dievam, ka tur nesabijām ilgāk par 17h... , attiecīgi trīs pudelīšu sistēmas garumā.
 - Atved - Lūdzu Finierzāģi?
- Tavu?
- Man nav mana, Tavu..
- Elektrisko..???
Attiecīgi Valters domāja, ka es prasu, lai viņš man manuālo atved. Jo savu elektrisko vest negribēja. Viņam tak viņš esot - ļoti labs.Es  gan biju 100% pārliecināta, ka tas viņējais ir topošais manējais. Vēl ar vien esmu.  (Smejos bārdā... jo es tak tikai labas lietas plānoju finierēt)
 Ieskrūvēt un uzskrūvēt.
 Finieri. uz Tevi man noteikti rõzā brilles.


ceturtdiena, 2012. gada 22. marts

gājputni. taureņi. tautasdziesma.

.. savus pirmos gājputnus miglas un tumsas pilnās debesīs, vakar naktī sagaidīju. Es tos gaidu, ja ne gluži kā Lote un citi varoņi filmiņā par "ceļojumu uz dienvidiem" .. bet  sajūsma viņus dzirdot un redzot, neizsakāma. Šonakt dzirdēju un pa dienu jau redzējām kopā ar dillli. Un tas ir svarīgs notikums. 
 Pavasara pāvs. Jūras koks + pusaplis no koka "šķēles"  +āķis + skrūve + karstā līme = Pāvkaramais krellēm. Krāsas protams - "tieši" tādas kā īstajiem..
 Viņš tur tup pie sienas. es Skatos un smīnu. Jo tie jūras koki dzīvo un dzīvo pie mums.. rokās apbružāti , iepazīti visu ziemu.. un atrod savu vietu..
Otrdienas rītā Līgatnē bij ziemassvētku cienīga sniegakārta pa nakti saputināta. Bet atbraucot uz Rīgu. Te ir pavasaris..
Un Taureņu riesta dejas mežā. Kamenes smilšu kastē.
Un Rega, kas mirkļos, kad "neviens neredz" - Domai rāda mēli.  Kaut Fanuklubiņam būtu jāatzīmē, ka Doma bija pavisam slima pāris dienas.. Valters veda viņu uz sistēmām. Satraukums un trakums. Bet šodien jau dzīva. Nu tāda dzīva un Čiekurus ēdoša. Katetrs vēl tik jāaizbrauc izņemt.
Mazmazītiņa lāpstiņa. grābeklītis. dārza šķēres. Tik mazas , lai nespētu nenopirkt . Un tik mazas, lai stādīšanas prieks būtu ļotāks par parasto.

Guli, guli saiminiece,
Tavi darbi padarīti,
Cūka dārzu rušināja,
Kaza šķina kāpostiņus ,
Vista lokus izravēja
Gailis cirta žagariņus..... Nu pārējo es vairs neatceros, bet nu  to dziesmiņu šodien skatījos īstā izrādē:) galvenajās lomās burkāni, nazis, zeme, Bārbija, meža ruksis....

Dobe dobīte. Saiminīīīīcei.
Bet domāju, ka visiem mājās Burkāni uzvedas tieši tā pat.
Jūras koki. zāģis. urbis.  = Koka pērles?:)

Savērt virtenes.
Palaist zaķus pa saules aizkariem diet.

Un katrs pavasaris ir kā brīnums. Katra it kā zināmā lieta , katru gadu kā brīnums.
Ak, un mans Brālis ir uztaisījis aplikāciju bērniem.. No Indras Sproģes grāmatiņas. Ja vien es kādreiz atklāšu, kā to dabūt telefõnā, jo reizēm patiesi noder. Mirkļos, kad dille nākusi līdz uz kursiem, vai mirkļos kad mieg ciet autobusā un nespēju viņu motivēt vairs pievērsties nekam aiz loga, kaut visādi citādi.. dille telefõnā nesaskata izklaidi. Jo patiesi šķiet mēs paši to lietojam tikai sarunām un bilžu sūtīšanai.

trešdiena, 2012. gada 21. marts

gar.ausis.

 Pavisam citāds zaļais tonis. Kautrīgi zaļas ir bērzu lapiņas.
Iepazinos ar figūrzāģi. Brāļa figūrzāģi.

 Trusītis. Zaķītis. Garausītis. Tā smarža  - skaidu, zāģēšanas... kaut vai tikai finiera.. hmm.. tik ļoti iesūcās itvisā. Šķiet , ka daļēji tas koks vēl ar vien ir dzīvs.
Blenderēti papīriepakojumi un PVA = daudz izturīgāka "olas Čaumala"

pirmdiena, 2012. gada 19. marts

teõrija.

Lūdzu. Lūdzu. Ejam iekadrēt puteni. 
Mani putenī.
 Ieelpot vēju. Sapīties kleitā. Novelties sniegā. Zābaki slapji, bet ne man.
Pavasara karogs plīvo.
Un izjust vēju uz katra ādas centimetra.
 Man prātā ir teõrija - par to, ja vien pavasarim neparādīsi, ka gaidi - tas nenāks tik ātri.
Tieši pāris minūtes, kamēr vilku kleitu un tinu lakatu. No puteņa ne vēsts.
Pavasaris atnāca tieši tik ātri, cik es uzvilku kleitu.
Putenis atsākās  un saule pazuda mirklī, kad karogu noliku un kleitu novilku.  Tur nav itin nekādas sakritības, ja vien tic. Un es ticu.
 Ja vien tu izej ārā.
Viss notiek.


sestdiena, 2012. gada 17. marts

ausis. zemledus. tesmenis.


Bridu. bridu. Šķinu.šķinu. Divi spaiņi pilni.
Pat runu sagatavoju. Nepielietota palika prātā.
Uz grīdas atradu - rõzā Ķēvi ar tesmeni.
Skaldīt. Zāģēt. Izsmelt - ledu.
Alinģis kā logs uz zemledus pasauli. Zemledus pasaule ievelk elpu. Ieelpo. Kaut dzirdēju teõriju, ka visas zivis guļ. Dīķī guļ? bet ezerā neguļ? Man šķiet, ka neguļ. Guļ vardes, eži, lāČi..
Krāsot ledu. Ūdens krāsas. Ledus krāsas. Ledains sniegs vislabāk toni ķer.
Alinģis kā ūdens glāze, kur izskalot otu.
Mana sapņaini gardā - sniega pika.
Nebiju krāsojusi sniegu. Biju - nejauši. Bet jauši - pirmo reiz.
Dambo ausis.
Zemzaris.
Zaķausis. Tamborēti - adītais brīnums - kombinzõn paveidā ir gatavs.. vēl trūkst pāris pogas un Ļipa.. un piešūta odere ausīm.. bet tas jau ir nieks... To līdz lieldienām uzspēšu.
Lieldienas ir mani mīļākie svētki.