pirmdiena, 2012. gada 25. jūnijs

pagale, kura skan.

Mirkli centos saklausīt savas domas, bet viņas viennozīmīgi deva mājienu - ka jāiet pēc pāris pagalēm malkas..  
Bet kadros silti. 
Grants ceļš mirdz saulē. Pēc pāris mākoņu dienām - acis samiedzas šauras,šauras.. 
Daudz mazu zariņu.. kāds no tiem varētu tapt par svilpīti? Kaut redzēju bērnu raidījumu ar vienu aci.. un dzirdēju ar abām ausīm... - skaidrs bij viens, ka skaidrība par to kā - top svilpe.. bij kļūdaina..
Bet sākumā jau mēs to nezinājām.. Urbām.. un zāģējām..

Tā sirsnīgi tapas skaldījām..
Līdz beidzot , kad tapa -III neveiksmīgi varianti, katrs no tiem savādāks un kļūda nesaprasta.... Tante Google palīdzēja ..
Kļūda saprasta..  un pēc mirkļa, no Līgatnes upītes zara - tapa Svilpis..
Kabatā nenoslēpsi, bet prāts tik apmierināts, ka zinību failā par vienu - zinību vairāk. Par vienu izmēģinātu gudrību.., ko nepiemirst..
Trīs kļūdainie= un viens pa visam svilpjošs.. koka gabals.. - skaļš un plūstošs...

svētdiena, 2012. gada 24. jūnijs

sestdiena.

 Ēdienkartē zemenes. Visādos veidos.
 Bet tirgū vairs neticēšu - itin nevienam. Nevienam zemeņu pārdevējam.
 Tādas bezgala mierīgas brīvdienas.. ar vainagu izrotātām šoseju malām.  Ezerā parasta sestdiena.
 Kamēr vienam no bailēm stīva seja.. citi smej.
 Bet pēc stundas pretvēja viļņos..  smej visi.
 Cepumu degviela.
 "Miegs" laivā.
 Paslēpties un neredzēt, jo "Akkkkk dievs ......"
 Akdievā pazaudēts airis..
Paldies, Kaņiera ezera mieram ... 

pirmdiena, 2012. gada 18. jūnijs

Rõzā mehānisms.

Tandēmā. 24h. 
 Ilūkstē pārdod rõzā tandēma velosipēdus. Ak, nē !- mēs nopirkām pēdējo. Vistaisnākais ceļš, ko es jebkad esmu redzējusi. Vecumnieki -Nereta- Aknīste- Ilūkste.. - īsti ātrumu nesamazinot ..  Skaista pierobeža. Maz apdzīvota, bet skaista bez gala.  Stabi un kaķi tur ir lielākā skaitā nekā cilvēki.
Joki mežā ar luksafõriem un policijas auto. Reizēm notici neticamajam, kad redzi acīmredzamo = un tad pasmejies par sevi. Jo kas vainīgs - tas bailīgs. Tieši tā arī ir.  Aknīste-Jēkabpils-Koknese (pusnakts un latgales radio dziesma par  " tas ved uz zemi laimīgoooooooo... un izrādās uz māāāājāāāām.") Bet mājas sen nav mājas, bet sajūta jau nemainās. Un ripojam uz viesnīcu.
Bet no rīta es Koknesē  pa logu ieraugu - potenciālo draugu. Es viņam piedāvāju - doties peldēties un viņš luncinot piekrīt. Es dievinu peldēties. Bet peldēt Daugavā & Pērsē jau ir bezgala dievīgi. Tur pat nav vārdu.  Valters teica, ka es tagad mēnesi nemazgāšos, jo smaržoju pēc Daugavas.
Katram cilvēkam savas vājības. Mana ir Daugava pie Kokneses.
Beigās gan izrādās, ka suns -  tā ir viņa  - un viņas vārds ir Lēdija.
 Garda kafija & brokastis. Bezgala viesmīlīgs suns un vislabākais saldūdens, kurā peldēt pa īstam .. un izrādās saimnieks ir tas - Akmeņu vīrs, no manas - atvaļinājumdienas pagājušajā gadā.
 Koknese-Vecbebri. Pāris joki ar vecmammu.
Ja sēņu ceļa-taku vietā - meža vidū. Uzber granti un uztaisa - ceļu...  Tad tā ir īstā vieta , kur doties tandēmbraucienā ar savu jauno vello. Aizbraucu uz III ceļu - Tur gaileņu nav.  Bet šitā divatā nesties pa granti ar rõzā tandēmu - vējš pūš, dunduri mūs nevar noķert..
Tad nu es oficiāli nedusmojos uz cilvēkiem, kuri uzveidoja ceļu nekurienē - šķiet tikai meža izvešanai.. , jo es to jau piedzīvoju ar jaunām sajūtām.
Vecbebri - Menģele -Taurupe - Zaube - Nītaure, kaut protams dzirnavās ieklīdām profesionālu nolūku dēļ., bet beigās.- uzzinājām, ka tur var gardi paēst(ja esot uzraksts, kaut nebija).. un ēdām & laivojām &vērojām.
Dille ar mums uz "Daugavpili" braukt negribēja - pat pēc Rõzā aparāta. Prieks nevaldāms.
 Doma velosipēdus neatzīst. Viņai nabagam bērnība pagāja velosipēda grozā kratoties.. , bet ar mazām kājelēm censties 99x skriet pakaļ: turp un atpakaļ - turp un atpakaļ.. Nu nav normāli.
 Kaut braucamais nemaz nav priekš dilles domāts : skaidrs ir viens, ka tas ir īsts - ražot prieku mehānisms.

otrdiena, 2012. gada 12. jūnijs

cauri pļavai.Mežam.

iedzert tēju. uzveidot cukurgaili. iestādīt gaileni rupjmaizes šķēlē. 





trešdiena, 2012. gada 6. jūnijs

mākoņa deguns.

Reizēm cilvēki krieviski runā, lai bērni - teikto nesaprastu.., pirms pāris gadiem mēs varējām runāt un Valters to itin nemaz nesaprastu.., bet cilvēks jau gudrs lopiņš. Iemācās.
Un izrādās lidostā nevar bildēt. Arī tas mainās... jo pirms pāris gadiem varēja. Vai arī mēs neievērojām - aizlieguma zīmi.
 Leijerkaste ar īstu mūziku no pasakas. Nezinu kādas. Bet noteikti par krievu princesēm. Latviešiem arī ir uzvelkamas rotaļlietas ar kādu zināmu latvju meldiņu ?
 Lielummānija.  uz ziediem...
 Kaut - viņa zin ko nozīmē, ka ja paņemsi visas skaistākās magones uz mājām, tad citiem "lakstos" nebūs ko pirkt.. - un labprātīgi ievēro " divās plaukstās" noturama pušķa mērogu.
 Bet pļavā nav mērogu. Pļavai nav mēroga.
 Margrietiņu lietus.
 Viņa grib redzēt mākoņus. Ne margrietiņu mākoņus, bet īstus. Tā.. deguns pie deguna. Viņas un mākoņa.
 Bet romantiskais vakara brauciens uz "ezeru peldēties" beidzās pirmajā peļķē:)...

sestdiena, 2012. gada 2. jūnijs

gadatirgus.

Šajā ziemā bij sajūta un pārliecība, ka siltumnīcai  būs būt. Bet - nav.  Bet - aug. 
 Āmurs. Dvielis.
Dankš..!!  .. - un visa gada krātā nauda, makā iekšā, lai dotos uz gadatirgu. Pagājušo gad Brīvdabas muzejā dille nopirka sev krājkasi.., lai krātu naudu nākamajam gadatirgum.
 Divdesmit seši lati un divdesmit pieci santīmi : un viņas plāns - nopirkt lelli, divas krājkases. Saprātīgs plāns.
 Kurpes jau spēja izdot skaņu.. - praktiski dziedāt korī.  Tik ļoti mīļas. Saules zaķu gliterkurpes.
 Vēl Otrdien tinās kilometriem kaprõna diega, lai jau Piektdien - tie svinētu kāzas Maskavā. (bildi burtiski izlūdzos, lai nobildē pušķīšus ar stāstu)
 Augu mājas floristikas - "makgaiveri" , pārvarot nepārvaramo rosijās pa Krievzemes galvas pilsētu, jo arī Maskavā tak precas. Un Tur atšķirībā no mums uzspīdējusi arī saulīte.
 Un visā piedāvājum jūklī - viņa ņem un pamana kaut kādu zaķi. Balerīnzaķi. Un Man patīk, ka par spīti tam, ka viņa seko līdzi pieaugušo sarunām, viņa itin neko nepalaiž garām no gadatirgus piedāvājuma. Jo viņa ir pircējs ar aci. Ērgļ-aci.
... stāsts pēc stāsta. Katrai domai un darbībai - stāsts.
Pērnajā gadā nopirkām - porcelāna vāzītes.. un tās tiek lietotas ik dienas, ik mazajam ziediņam, atrodas vieta. Un Plāns bij nopirkt vēl, jo ja viena sasitās.. un tikai divas palika.. - acīm redzot un puķēm jūtot : vajag vēl.. un nevis šādas un tādas, bet tieši tās pašas vāzītes ar putniņiem un gadu.., tad nu uzzinājām, ka tās taisa Keramiķe Iveta Šveisberga, jo mēs to ļoti gribējām zināt.
 Putni puķu draugi.

Nedalāmas bijām, līdz viņa juka pa vīlēm.., šo somu lietotu saņēmu mantojumā no fotogrāfa Voldemāra Vanadziņa, ar visu zilo līmlenti, vismaz gadus sešus, bez viņas nekur.. , līdz mirklim, kamēr bij jānes remontēt.., bet visu "somdaru" attieksme - "Priekš kam jums tāda? Aizejiet uz Latgalīti pēc jaunas..", viņa ir īsts piedzīvojumu koferis.. un nekāds dermantīns, kā viss Latgalītes piedāvājums..
Es šoreiz nemaz necerēju.  Bet ir. Pēdējie caurumi un man ir soma. Ne kantaina, bet apaļa

 Un lai arī pārdevēja - dzirdot manus jautājumus meistaram - Jānim Ķite, mudināja mani piezvanīt kādā mierīgā brīdī. Es jau zināju, ka ja es aiziešu nepasūtijusi.  Es otreiz neatgriezīšos. Tieši tāpēc, ka mani sūta prom, bet meistars domāja un nemaz nenovērsās no manas vēlmes.. un piedāvāja nākt piemērīt "aizkulisēs" .. un fotoaparātam ielienot somā.. viss šķita tik dabiski, ka nebij šaubu, ka jāņem ciet..  , beidzot man ir soma, nevis taša. Tieši tik jauka, lai nekonkurētu savā būtībā ar bijušo mīļāko somu. Ak... vai..
 Sasildīt plaukstas - vārot ziepes.  "homely" stendā...
 Dillei mazai esot - cilvēki itin - nemaz nepatika. Neizraisīja nekādas pozitīvas emõcijas, bet lūk Elita. Elita bija pirmais svešais cilvēks, kam dille plaši uzsmaidīja pretī. Pavisam vienkārši.  Tad nu viņas kopā uzveidoja ziepes. PS- dille ir ziepju fans. Rokās paņemamu.
 Pār keramikas kalnu ienākam, kad keramiķi vēl tikai modās... bet izejot ieraugam glāzes... Krievu porcelāna.. un , kaut makā ir pilnīgs iztukšīts pēc situācijas "soma" ... pēdējie lati tiek grabināti, jo kafiju dzeršu no krievu porcelāna. " Ļubļu ķebja"
 Netīrs baltais porcelāns - Normunda Lanģa keramikas kalnā.
 Mazliet neregulāra forma un netonis. Dievīgi.
 No pūļa bēgot. Kalnā augšā.
 Šī gada - naudas krātuve - tik ļota, ka dille saka, ka šito nesitīs..(kaut par iepriekšējo teica to pašu)... šī ir īsta mušmires karikatūra. Ļoti patīk.
 Visus piemēriju.. gan kaķi, gan suni - gan fotoaparātu.. viss tajā iederas organiski..:)  Šis vēl ar vien ir mans mīļākais gadatirgus. Un šoreiz arī tāpēc, ka no sirds kaut ko iegādāju.  Un patiesi var redzēt, ka cilvēki rada.. rada no sirds.
Jau sāku krāt - nākamajam gadam..