piektdiena, 2015. gada 30. janvāris

Dārzistabā.

 Piestutēties pie kāda koka vai sienas un uzlādēt saules baterijas - saules staros...  - to šodien var un vajag.
Man ir bezgala jauks zoles - nospiedums.  Es ar pilnīgi slapjiem zābakiem līdz potītēm ievēlos Lili Mill  veikalā un nopirku sev "zābakus" ..  Par zoles skaistumu nemaz nenojaušot, bet man bija tik slapjas kājas, ka pirms tam iegāju zeķu veikalā , lai nopirktu sausas zeķes. Tad attiecīgi kurpju veikalā - bija kaut kas 100% jānopērk, jo atpakaļ slapjos apavus - nu ne par ko.  Tā nu es tiku pie šiem burvīgajiem - smaida pilnajiem nospiedumiem, kurus es ceru, ka arī citi pamana.. nu tie, kuri gar dzelzceļu iet uz darbu, kā es.. tip- tap. Ar kājām. + Tajā veikalā "40" izmērs patiesi arī der, ne tikai izliekas, ka der. Kas nav maz.

Tad nu man pašai - šķiet, ka nospiedums ir tik pat jauks, kā - kaķu pēdām:) 
Iesēt trijos podiņos - vēl ir forši, bet kad jāsēj ir Daudz, tad  pacietība mazākajam pietiek ilgāk - nekā lielākajam.. 
 Un tas ir vesels pasākums - izbērt graudus spainī, izspēlēties ar graudiem, kuram gan nepatīk sajūta, kad plaukstas dziļi - dziļi graudos..?
 Doties uz garāžu un rakt kūdru- spaiņos. Nest uz Darbistabu... un Krāmēt stiklos iekšā.
 Cilindros lielos un mazos . Vāzēs platās un šaurās.
Šķiet kūdra ir visur... arī mazliet saldā miedziņā uz spilvena. Bet kamēr susuri guļ, tikmēr var arī sasēt izmērcētos graudus.. uz beigām arī man jau ir mazliet apnicis un uz spilvena pusi velk. Bet vēl jāsalaista. Un šķiet grīda ir slapjāka par pašu augsni.

Bet ar īpašu Helgas un Omes-  smidzināšanas asistēšanu .. dienas gaišajā laikā... - aug un dīgst. Un darbistaba - šobrīd tiek saukta par dārzistabu, kaut šodien Tur ne miņas no audzētā, bet dārzistaba skan labi. 
 Un ir dienas, kad saldā miedziņā var laisties arī darbā esot. Kur kādreiz remontēja Tankus, tur Helga diendusā čuč.
Bet nu pavasaris. Daudz  - daudz pavasara. 
 Un meža . Ripas un bluķīši no malkas šķūņa uz noliktavu atceļoja.

 Koks ir bezgala skaists. Un smags arīdzan :)
 Bet labi, ka ir cimdi, kaut katrs savādāks:)
Bet pats galvenais.. - Pašam mazākajam no Mums - Helgai, jau Divi gadi. Tas ir daudz un neticami. 

 Paldies, ka izvēlējies augt - tieši pie mums. Tā es jūtos ar katru no abām meitām.
 Mazie uzvelkamie robotiņi no Ķīnas pa pastu un Skaistie iepirkuma ratiņi no Tiger veikala.. , arī mazmazītiņie papīra karodziņi ir no turienes.
 Bet ziedi.. ak ziedi, no Lakstos. Un Zaļumi no Dārzistabas .
 Un kūka ir šokolādes sieriņš, kas tiek prasīts ik reiz, kad atverās ledusskapis .
- Šoko siers ir?
- Nav, susurīt...
- ooooo (tāds skumjš) ...
 Ar dilli tā nebija.. vai arī tad vienkārši tas viss sākās daudz vēlāk. Tie saldumi, kuri kādreiz mājās nebija - tagad ir, jo dille tak našķējās ik pa laikam. Bet viņai tas nav tā.. viņa var apēst to šokolādes sieriņu 2x nedēļā un viss.. Helga grib no rīta, pa dienu, vakarā. :)  Kaut tai pat laikā viņa var ēst diedzētos kviešus un zaļumus un burkānus, diedzēto lucernu un ķīnas pupiņas, papriku un puķkāpostus.. tā ka šņakst vien..
 Prieks. prieks. Prieks par kūku. Milzīgs. :)))  Bet vecāki. Nu divi pasākumi vienā dienā.. un tieši bērna dzimšanas dienā.. ir gana liels iemesls, lai nevarētu to dienu pavadīt kopā.
Bet šo pasākumu rādīšu dēļ tās garās zāles, ko meitenes cītīgi audzēja.. tik garas kā Mēžā . Tik garas, kā vītolu zari.







otrdiena, 2015. gada 6. janvāris

Janvāris.

Nav jēgas strīdēties ar ziemu .. ir auksts, jābūt aukstam - un es negribu, lai ziema pazūd, pat ja pirksti nosaluši un visi radiatori nokarināti ar žūstošām āra drēbēm.  
 Un visļotāk no visa - man patīk gatavošanās... Un pat Ja nemaz nebija plānots svinēt.. nu tā , bet patiess prieks, ka vecgada vakarā novācām Ziemassvētkus, lai uzliktu, jo citu.. Kazu gadam par godu. Un nav viegli saņemties, bet skaidrs ir viens, ka ja Ziemassvētkiem pieliek klāt Jaunā gada dekorācijas..  svētki pazūd  un sajūtas samaisās. Vismaz mūsmājās.

 Un pat ja - uz mirkli virtuvē bija zelta lietus nolijis.. tas ātri vien pazuda. To mēs atstāsim rusifikācijas ballītēm. Citiem Jaunajiem gadiem. Bet tā stunda mirdzumā bija - varenu pārdomu pilna.
 Ome , kā katru gadu bija sagatavojusi - zvīņas.., kuras dille saveidoja sainīšus, lai visiem izdalītu.
 Un kinētiskajās smiltīs.. traktors pa šķīvi brauc. Nav sliktas tās smiltis - nudien.
 Bet, ja Tu atbrauc no ziedu tirgotavas "Lakstos" un noliec ziedus uz grīdas.. tad - tos var atrast arī kā spilvenu izmantotus.
 mē.
 Ugunskurā - vecgada vakarā sadedzināt visu lieko - savās sajūtās un vēlmēs.  Uzcelt sniegavīrus un doties ballēt.
 Un Jaungada rītā apņemties novākt galdu- lai ballīte var turpināties. Bruno svinēja visilgāk. Ballītes kadri gan izpaliks. Bet jauki - patiesi ir jauki, ja kāds uzprasās pie Tevis ciemos. Un mēs jau arī centāmies tos ciemiņus atbilstoši sagaidīt. Dekorējot un gardumus taisot.
 Dilles dekori priekšnamā.
 Un.. it kā jau pirmā janvāra rīts neatšķiras no citiem rītiem. Tik pat daudz iespēju, kā katru rītu - visa pasaule vaļā.




 Un šī gada apņemšanās man ir - dzert daudz ūdeni:) neatkarīgi no gadalaika..  Tik vienkārši.  Bet visādi citādi - paldies, es Jūtos bezgala laimīga.. par  to būšanu kopā.
Par to - darīt kopā prieku.   Vecgada vakarā ugunskurs  Rīgas centrā un Jaungada pirmajā dienā Jūras malā - līdz dziļai tumsai.
 Kušs.
Bet tagad. Lai spēks strādāt un sapņus piepildīt.