pirmdiena, 2014. gada 29. decembris

Svētku laiks .

Vēl ar vien ir laiks - lai apsēstos un saveidotu svētku sveicienus.. Jaunajam gadam!  Mēs gan šogad to paveicām laicīgi.. kaut visus vēl neesam nosūtījuši..., bet svarīgākos gan.  Šogad pat pāri okeānam sveicieni nokļuva laicīgi.  

 Kartona lapiņas no jaunā "Timmarī"  vai Astra .. - patiesi bija ļoti labā cenā..  izcilā izmērā un biezumā.. un daudzumā..
 Zīmogi no Tchibo kafijas precēm:) iekš tā atlaižu veikala brīvības ielā simts un viena laba lieta vai kaut kā tā... kaut varbūt tas jau ir sen ciet.., bet  Tur rudenī nopirku šos burvīgos zīmogus un izcilus trafaretus un papīrus ar Ziemassvētku ornamentiem.. Kas noderēja konvertiem..
 un Sniegu var uzšūt:)
 Manā darbistabā ir bezgalīgs bardaks.. 1) jo es ļauju bērniem tur 101x dienā tur kaut ko paņemt un praktiski nekad nekas netiek nolikts vietā 2) jo es pati daru desmit lietas vienlaicīgi un nekad aiz sevīm uzreiz nenovācu 3) vienmēr kad kāds nezin kur kaut ko likt.. to uzstutē uz galda. 4) bardaks noder, jo mazmazītiņais netraucēti un samērā droši var izklaidēties tur tupot.. un netiekot nekam pāri, bet sajūsmas pārņemts vienmēr atrod ko darīt.  Bet šeit top apsveikumi.
 Katram no mums ir kāds īpašs cilvēks.. Nu kāds  tā kā uz sajūtu podesta. Sirds siltākajā un drošākajā stūrītī stāvošs. Tad nu arī Ozoliņš piesēdās, lai Tam savam īpašajam izcakotu sveicienus..
 Mirdzošs zelta audums.. un bezgala daudz baltā diega - šujmašīnas dūrienu..
 Un bārkstotas kartiņas maliņas..
 Bet mazmazītiņais uztaisīja pats savu datoru.. dille nodrošināja - darba kabineta dizainu. Un aidā..
 Un katram.. kaut vienu.. Kaut vienu sūtijumu pāri pļavām un laukiem.. sūtīt! Un katram kaut vienu novēlu arī saņemt.. Vislabāk jau negaidītu:)
 Bet "Lakstos" pagrabā.. tapa daudz jauku lietu.., kuras man nudien patika, tās patiesi nebija laiks sabildēt.. Tiešām.
 Bet nu elpot ar nav ko- ja dedzina uzrakstus Jūras kokos un nav loga ko atvērt..
 Bet lūk šeit ir pamatu pamats kompozīcijai. - ar stiepli pievilkta zaru bumba.. pie objekta.. vāzes, svečtura.. un tad to visu apdarina un noslēpj.. No stikla vienmēr to varēs dabūt nost, jo karstā līme aukstumā paturot nonāk ļoti viegli.. no koka gan nenonāks bez bojājumiem.. no plastikas arī . Bet arī atkarīgs no tā - kādi līmes stienīši.
 Pasaku kompozīcijas.. Brīžiem likās - ka tādas nevienam nevajadzēs.. bet Vajadzēja:) un kādam tās patika.. Un Man ļoti liels prieks.. Konkrēti šī "Klusi "  kā arī Miera maisi.. - tapa ar bezgali daudz labām domām.. nu tā ka daudz!!!!
 Bet vāzīte ar pievienoto vērtību.. Un dekorācijas ir svarīgas. Tās rada prieku un pilnīgi citādas domas.
 Un tas sniegs ir neticams. Viņš ir un nav. Uzsnieg un nokūst. Īsti vēl nav nogaršots.
 Bet kad pie sienas pielīmēju vēstuli ziemai.. tad uzsniga arī Ziemassvētkos .... Un es tik ļoti ticu:)- ja kaut ko ļoti vēlies un vēl dari.. tad tas notiek.
 Bet  laikā, kad Alfas lielveikalu gāza rinķī mašīnas.. - mēs devāmies ceļā pēc zariem.. gar Alfu:) Kā uz veikalu, bet gar veikalu... Uz veikalu ar zāģi.
 Katru rītu dilli uz skolu vedot.. to zaru pie Kinostudijas vēroju.. un  priecājos, cik laba forma tam. Un tad daļa no tā zara mūsu lielajā istabā .. aug..
Un Mazie solīši pārtop - lielos soļos.. caur somu, ja jāuzspēj līdz mežam un atpakaļ, bet Krēsla jau ir liela.  Kaut ilgāk par 15 min tas mazmazītiņais zvērs nemaz tur negrib sēdēt, ja es netaisu jokus.. bet 15min  x 2  turp un atpakaļ ceļā ... tas ir daudz, ja viņa jānes opā un jānes arī zars:)

 Un - man ļoti patīk tā sajūta, ka Regai vajag visu zināt.. visur būt. Būt kopā ar mums, lai cik tas kaitinoši..  un lai cik reizes viņu sūtītu vietā. Lai cik reizes viņa mazmazītiņajam atņem gardumus.. viņa atkal ir klāt.. un atkal visu uzmana.  Dille vakar  pacēla Regu opā. Tā kā to daru es.. pieeju un apķeru un paceļu uz augšu.. nu tā ka priekšķepas paliek gaisā.. tā ir tāda smieklīga sajūta. Un Regai patīk. Dille paceļ.. un jūtas liela, bet Rega i ne rūc.. i ne ņem vērā.. Dodas tālāk. Un Paldies - Tev Rega, ka Tu vēl ar vien esi ar mums. Man tas ir bezgala svarīgi.
 Nu lūk.  Zars griestos. un Zvaigznītes no veikala - Koka varde ar.
 Ziema ar izcepta.

 Un Latvju zīmes ar iegriezušās ciemos..
 Mirdz  - palodze .
 Nu ar to rūķi un dāvanām ir dīvaini. Bet šogad dille bija rūķim rakstījusi un sūtijusi sveicienus, un ka dāvanas viņai nevajagot, bet ļoti vēlētos sarunas ar fejām. Es to uztvēru - kā viltību, kā pārbaudījumu, ka rūķis gan jau nemaz nav.. un sarunas ar fejām  Bet Ha ha haaa... :) Rūķis atnesa diktafonu ar ierakstītu vēstijumu (diktafons patiesi labs, kaut ,lai dabūtu kaut kādu kvalitatīvas skaņas ierīci,šķita ka rūķim būtu jācenšas vairāk, bet-  kura gan ieraksta, gan atskaņo... bet izcila.. un ļoti vienkārša)  + Mūzikas instrumentu Kalimba  - īsta feju mūzika.
Un Vēlme saņemt dāvanas ir katram! Kaut jāatzīst - ka šis noteikti bija pirmais gads, kad kaķi un suņi pie tādām netika:) 

Bet ziedus, kurus svētkos nenopirka.. tos mūsmājās  florists - sasprauda kompozīcijās. Skaisti!! Un es.. nudien piederu pie tiem, kuriem nepatīk mājās ziedi, kuri smaržo. Nepatīk.  Es par svaigu gaisu svētkos!!!
Bet sveicieni svētkos ! Un - lai spēka un iedvesmas pilns nākamais - jau divi tūkstoši piecpadsmitais gads !!!
PS- tekstos veiktas izmaiņas, jo aizmirsu, ka mazākie no mums tak seko un lasa. aaaaaaaaa... gandrīz vai pieķēra...

ceturtdiena, 2014. gada 25. decembris

Pasaka. Būt svētkos. Kopā. un Rūķis.

Daudz agrāk par decembra steidzīgajām dienām..
Daudz klusāk par sirdspukstiem - Taviem un maniem..
- Kāds brīnumam tic..
- Kāds brīnumu rada.
Un pat , ja Tev šķiet, ka brīnumu nav..
Tie ir. Jo Tu esi.
Bet rūķis bij šogad šķiet bijis vēl čaklāks - kā pērnajā gadā. Pienāca ziema un pagrabā pēkšņi - pilni plaukti pilni ar gardumiem burkās.  Un pat ja uz burkas nav rakstīts Tavs vārds , šķiet - kāda ir Tava... tieši Tev gatavota.. jo viņš zin, kas garšo tieši Tev.
 Vējš gāž vai no kājām, bet aiz apkakles netiek un netiks... jo rūķis, tas vēl klusāk par ievārījumu vārīšanu ir uzadījis šalli tik pilnu ar labām domām. Tik silltu no rakstu rakstiem. Tik mīļu no mīlestības glāstiem, kā tikai rūķa rokas spēj..
 Ir vajadzīgs mirklis miera, lai izdomātu - kam šogad vēlies par rūķi kļūt.
Es esmu.
Tu esi.  Mēs esam svētkos kopā.
Es esmu Rūķis.
Tu esi Rūķis. Jau daudz agrāk par steidzīgām decembra dienām.jo mirkli nepietiek, lai dāvanu kādam īpašam - izdomātu un uzveidotu.
 Bet rūķis, kurš visu gadu ir smagi strādājis.. viņš decembra pēdējās dienās.., tajās dienās pirms svētkiem, kad nakts daudz garāka par dienu. Tas vakaros dzer tēju - pilnīgā mierā. Vaigos staro sārtums un acīs dzirksteļo noslēpums.
 Un svecīšu liesmiņas - kā kluss sabiedrotais - tik tik stalts .. un lepns par paveikto.
Bet rūķis, lai cik mierīgs  - Tas neguļ. Tas plāno, ka puzurus nakamgad pīs ... un bluķi vilks ap māju Saulgriežos un visu gadu par to lasīs un citiem prasīs, lai zinātu kā ... lai zinātu, ko.. - jo rūķis zin, ka - lai cik skaistu dāvanu viņš arī neuzveidotu.. Svētki ir sajūta, kad esam kopā. 
Bet šogad.. , vēl tikai šogad..  - viņš galdu klās ..

Mirdzošu un spožu.. Mīlestības pilnu. Ar ziediem - kuri auguši citās zemēs.  Ar tik daudz sveču liesmiņām, lai saules siltumu caur sirdi justu. 
 Un no noslēptām kastēm, tas dekorus mirdzošus vilks.., un pagalmu dekorēs - lukturiem, gaismiņām, virtenēm.. , lāpstu visur līdzi pa pagalmu vilks... - jo ja nu sāk snigt.. - ja nu tik ļoti, ka mājās atpakaļ nevar tikt.
 Un kad pagalms ir izrotāts..
 Un šķiet, ka neviena lentas krāsa nav īstā . Tad jāliek ir punkts.. un jāmeklē miers..
 Un reizēm ir pārsteigums liels, kad dāvanu maiss ir lielāks par egli, bet labāk... labāk, lai mazāks par čiekuru tas, bet no sirds.
 Un klusi ir jāizjūt ziemas prieks, caur meža biezoknī atrasto eglīti - sevī jāielaiž miers. Caur klusām sarunām - rotājot to... pasakot, skaļu  - paldies.
Par to, ka mēs esam - viens otram.
 Un daudz retāk  - par katru gadu, ir jāsaņem dāvana, lai sajustu - to pārsteiguma prieku. To īpašo sajūtu, ka dāvana ir tieši Tev, kā vismīļākais ievārijums pagrabā. Kurš šķiet uzradās tik klusi, it kā nemanot.
Un noticēt brīnumiem. Brīnumi ir - jo tos rada. Un noticēt - sev , ka iespējams viss... gan saņemt kaut reizi dzīvē.. vis skaistāko dāvanu, gan iemācīties būt vislabākajam rūķim... gan uzzināt, kā nosvinēt svētkus tā - lai mēs no sirds būtu kopā, kur acis  mirdz spožāk par veikalā nopirkto mirdzumu. Un sirds tik karsta no prieka, kā ugunskurs , bet smiekli un sarunas gardas, kā kopā vārītā zupa. 

trešdiena, 2014. gada 3. decembris

ar cieņu un smaidu.

Ziņu nav - bet viena būs. Sākšu ar vienu.   Varbūt būs citas. 
Bet visā visumā  - Rūķu laiks ir sācies un reizēm īsti nesaproti, kur paliek stundas.  
Šis gads ir mans pasaku gads. Un cilvēkiem noteikti vajag pasaku, vajag - noticēt tai.  Bet it viss. Itin visa pamatā ir smags darbs. Bet es zinu, ka Jūs to zinat. Es to zinu. 
Un kāpēc - man būtu pārsalušiem pirkstiem jākrāso zvēriņi? Nu nezinu, jo mani uz priekšu dzen prātā izveidojusies doma, no kuras es netieku vaļā, kamēr nerealizēju.  
 Un tad es nolīdu pagrabā.  Es noteikti neesmu florists, kaut stresa situācijās spēju uztaisīt visu. Bet šogad man tika ļauts.. - vienkārši lietot materiālus. Un visjaukākais ir tas, ka - tas kas man sanāca.. tika un tiek arī pirkts. Tadas mazas pasakas, bez vārdiem.
 Putnu būri ar vāverēm un pūcēm..
 Un paldies - Bērniem, ka viņi cenšas saprast - to ko nevar saprast. Kāpēc vecāki nav mājās. Un ir cilvēki, kuriem darbs nav no 9-17:00.. Bet darbs ir visa dzīve. Bet es vienmēr, ja varēšu fiziski un garīgi .. un ja tas būs kaut cik droši bērniem. . tos centīšos ņemt sev līdz. Mazmazītiņajam gan vēl jāpaaugas.  Kaut vienu dienu - es zvanīju visiem, kurus zināju , ka viņi maniem bērniem patīk.. un aicināju palīdzēt..atnākt paspēlēties.. un visiem protams bija kāds darbiņš. Un neviens.. neviens nepiedāvājās atnākt paspēlēties kādu citu vakaru.. tajā adventes trakumā. Un tad man sevis palika ļoti žēl.
Bet tikai mazliet, jo ir mums tik burvīga ome un ir tik forši draugi un kolēģi, kuri palīdz tikt galā ar rūķu darbiem. Bez Jums nekā. Paldies!
 Un Floristi ir barga tauta. Viņi sākumā smējās un smīnēja par visām manām realizācijām. Bet tie kuri tic pasakai.. tie turpina lipināt:)
 Šāds man sanāca pirmais - mākslīgo ziedu & dekoru pušķis ar kanēļa smaržu, Ziemassvētku noskaņās..  ziedi, bumbuļi, čiekuri, kanēļa standziņas, rieksti, skujas...- mākslīgais sniegs... un daudz pva līmes :)
 Maza figūriņa, maza pasaule - ap sveces liesmiņu.  Tik smalka un viegla, tieši tāda, lai adventes vainaga vietā.. , neskaitot nedēļas... vienkārši baudītu svētku laiku..
 Pilns galds ar zvēriem. Uzradās arī aitas:)
 Un ja vien man ļauj. Ja vien man - ļauj darboties - tad manā prātā rodas domas. Pirkstos darbi.. maisi šujas, pildas ar salmiem un ģipsi un mīksto masu..
 Visa pamatā ... - maiss pilns ar mieru. Un šo es izdomāju - domājot par to, ko es vēlētos Ziemassvētkos.. un prasot citiem. Mieru.. Prātā.. sirdī.. un fiziskajā esībā ar..

 Un šāds izskatās sausais  - mākslīgais sniegs.. ko var pielīmēt..
 Surikāts gaida savu kārtu. Un tas bardaks uz rūķu galda ir mans - es strādāju bardakā. Man uz galda vajag visu.. un es neko nenovācu:) pāris dienas un tad atkal viss no gala..
 Un ak Jēl.. es tiešām.. tiešām.. Tiešām! Ceru, ka kādreiz tikšu pie spēka un laika - izveidot pasaku grāmatu.. bet ja caur Dekoriem var rakstīt pasakas.. tad man patīk. Tā man der!
 Un aitiņu nopirka kāds Omītis ar Opīti.. Nu traks var palikt, cik mani laimīgu dara doma.., ka ne tikai bērniem.. bet arī citiem gribās pasaku un viņi to itin nemaz nebaidas atzīt..
 Tas papagailis bija mazliet izmisumā veidots:) jo galvenais rūķis teica, ka vajag dažādību krāsās... Nu .. tad es gaidu, kādu kuram  - tāda dažādība būs tuva..
 Bet garausis.. Garausis svin ne tikai Lieldienas, viņš Ziemassvētkus - reāli svin, jo viņam nav jāstrādā...!!!!
 Un zīlīte. Nu Kurš Latvijā dzīvojošs uz sava svētku galda nevēlētos zīlīti.. ?
 Vai lapsu.. kaut lapsa nodzīvoja visilgāk uz pārdošanas galda.. Bet ik svečturs ar labām domām par pasakām veidots..
 :) Un šāds adventes pārsteigumu grozs būtu manās mājās, ja vien mūsu bērni - vecākus redzētu un viņiem būtu laiks izdomāt, ko tur likt iekšā.. nu laika nav.. bet ir Forša Ome, kura visu nokārto un konfekšu kalendārs stāv arī uz mūsu palodzes...
 Un ja miegam laika ir apmēram 5h.. vai tajās vēl vajadzētu iespiest šūšanas stundas - maisiņiem. Nu man vajag..
 Un dzīvie ziedi arīdzan vēl ir mūsu ikdiena, kaut - arīdzan .. mazliet ar pasakām:)
 Te ir nakts. Citi guļ, bet citi krāso.. un kad bērns sāk īdēt.. tad kāds aiziet gulēt ar pilnīgi sakrāsotām baltām rokām un neaiztaisa krāsas bundžu...
 Būra burvība.
 Māja Maisā Pilnā ar Mieru.
 Un violetā Jums patīk tik pat ļoti cik baltā un zelta un sarkanā.. Jums izrādās patīk visas krāsas un visādi zvēri. Tā pat kā man:)
 Man nav bildes no mana pirmā adventes vainaga.. jo to nopirka ātrāk nekā es to nobildēju un tā ar daudziem darbiem... bet šis ir otrais(vēl nav nopirkts) un man ļoti patīk.. ja nenopirks tad nesīšu mājās..
 Un ir jau vēl cilvēkiem arī pamat- darbs..  Kad pabīdās malā "pārdod Lakstos" bet dekorēt..
 Un man patīk detaļas. Man patīk stāsti. Man patīk sīkumi. Un esmu ar mieru negulēt.. Ja man ļauj realizēt, domās - kuras nesās pa galvu kā neprātīgas..
 Čuč. Es dienas laikā atslēdzos vairākas reizes, bet ja tu neguli daudz un visu laiku strādā ar rokām un pirkstiem.. tad beigās sāk šilierēties prāts.. un ja vēl īsti arī neesi ēdis un dzēris ūdeni:) tad Čuč - nāk. Un uz trepēm i paskatīties nevari - kur nu vēl uzkārt bumbuli stāvot uz ceturtā pakāpiena..
 "ČuČ" kadrs tapis sadarbībā ar - I.Koha 
 Bet nu bez smiekliem. Tieši tā man laukos izskatās "Lapsu kalnā" - tieši tā.. Pauguriņu kuros lapsa vai lapsas dzīvo tik ir krietni vairāk.
 
ar cieņu un smaidu, rūķis - Kikī..