pirmdiena, 2012. gada 25. jūnijs

pagale, kura skan.

Mirkli centos saklausīt savas domas, bet viņas viennozīmīgi deva mājienu - ka jāiet pēc pāris pagalēm malkas..  
Bet kadros silti. 
Grants ceļš mirdz saulē. Pēc pāris mākoņu dienām - acis samiedzas šauras,šauras.. 
Daudz mazu zariņu.. kāds no tiem varētu tapt par svilpīti? Kaut redzēju bērnu raidījumu ar vienu aci.. un dzirdēju ar abām ausīm... - skaidrs bij viens, ka skaidrība par to kā - top svilpe.. bij kļūdaina..
Bet sākumā jau mēs to nezinājām.. Urbām.. un zāģējām..

Tā sirsnīgi tapas skaldījām..
Līdz beidzot , kad tapa -III neveiksmīgi varianti, katrs no tiem savādāks un kļūda nesaprasta.... Tante Google palīdzēja ..
Kļūda saprasta..  un pēc mirkļa, no Līgatnes upītes zara - tapa Svilpis..
Kabatā nenoslēpsi, bet prāts tik apmierināts, ka zinību failā par vienu - zinību vairāk. Par vienu izmēģinātu gudrību.., ko nepiemirst..
Trīs kļūdainie= un viens pa visam svilpjošs.. koka gabals.. - skaļš un plūstošs...