pirmdiena, 2012. gada 30. janvāris

slēpes.sīpoli.

Zemgaļielas slēpošanas nometne ir atklāta.  Man ļoti patīk slēpot, bet viennozīmīgi no kalna spēju nobraukt tikai uz dibena(meloju, bet fakts).., bet distances ir kaut kas līdzīgs ķermeņa dzejai.  Kādreiz slēpojām pa aizsalušo Daugavu. Bet Daugavas mums vairs nav.. mums ir vecais parkets un rīt dosimies uz mežu ar plastmasas slēpēm:)  - šogad pirmo reiz.. tad nu.. prakse ir vajadzīga.. 
 Uz mežu domāju ņemt līdz arī striķi.. un nevis es vilkšu, bet viņa vilksies pati..:) lai justu un izjustu savas kustības un spējas..
 Ar zeķēm protams arī slīd..., bet nu ar filca slēpēm slīdzdaudz labāk. Striķis piesiets pie Varavīksnes un var sākt trennēties.. 4m gara trase :))) un kas par trenniņu rokām.  Kad pieaudzis cilvēks sevi uzliek uz spilvena un velk sevi klāt... īsts fitness..
 Naudas koks mūsmājās nekad vēl nav ziedējis.. , gudrie stāsta, ka tas tāpēc, ka saknēm ir vēl kur podā augt.. kad nebūs, tad ziedēs.., bet lakstos pirmo reizi redzēju, kā tad tas zvērs zied. Tādi kā sīki kartupeļziedi.
 Mežā ir patīkama un pārsteidzoša rosība par spīti - mīnus grādiem. Sporto, slēpo,staigā, šļūc, rej un spiedz.
Bet Pogā ir meža zvēru mēnesis.. un Zaķi mums aktuāli. Konservu bundža gan neizskatās pēc zaķa ne?

 Bums.. bums..knik .. knak.. un Cibri gatavs. - viņš grab. Grab klusi- klusi.., tik klusi, kā pa sniegu zaķis aizļepato.., bet baltu zaķi neviens no mums nav redzējis. To īsto, kas mežā. Tāpēc pelēks.  Tas varētu būt īsts brīnums.. ejot pa mežu - redzēt baltu zaķi.
 Dillei Sava sīpoldobe - savi salāti. 95%  loku... 5%gurķu.  Es jau sapņoju par siltumnīcu, jo tā ir maģija.., kad vari pats ēst to, ko izaudzē. Šodien sākām krāt sīpolmizas lieldienām. Saskaitīju Šampinjõnu kastītes dēstiem. Un vispār prātā šobrīd pilnīgs tukšums. Brīžiem šķiet, ka tur spēj ielīst tikai dille un saule . Varbūt tas ir prāta ziemas miegs, nu ne jau radošā, bet tīri eksistenciālā.
 Un vēl man garšo zirņu laksti.. gan salātos, gan  virs krēmzupas, gan saldajā.