pirmdiena, 2012. gada 12. novembris

prieks.vilšanās. svētki.

 Gramafons ir. Tam jāmeklē meistars. Tas šķībdziedātājs ir mana ziemassvētku dāvana(priekšlaicīgi bet tomēr) , kuru es iztēlojos skanam pļavā, mežā, dārzā..  - jebkur. Tad nu ceru , ka tas taps salabots, lai varētu pieskandināt arī citus svētkus. Citus sajūtu mirkļus.. tos, kuriem piestāvētu sen aizmirstas melodijas.
 Sen. Ļoti.. pie mazmazītiņām feju karotēm tiku - kādā no šujamveikalu vitrīnām pamanīju..
 Bet Čiekurkalna tirgū..., kā Mārtiņdienai par godu... - pārdevējs bij īsts latvietis, bezgala pieklājīgs un inteliģents. Pārsteidzoši & patīkami iepirkt citas karotes..
Bet 2012.gada vilšanās ir - Lodāmurs.
Nemāku. nezinu. nesaprotu. Bet izrādās, ka lodāmurs nemaz nepilda stingras funkcijas.. viņš drīzāk pielipina nevis salīmē kopā metālus.. Bet varbūt(un es uz to ļoti ceru) - ka ir kāds veids... kā lodāmurs pilda funkciju. Vai arī ar lodāmuru nevar sastiprināt divus metālus kopā?  Pie karotes - piespraudes ķepiņu??? Attiecīgi mums neizdevās. Bet tik ļoti gribējās dāvanu uzveidot.
 Bukšu krūms. Viltīgs bez gala gaida savu dienu.
 Tad nu manu izmisumu par lodāmuru - kliedēja Valtera solījums, ka "lakstos" pagrabā esot kaut kāda superlīme viņam.. Tāda, ka metāls pie metāla - neatdalāms pielips.  Es tiešām neticēju. Bet kāda ir izvēle?
 Lakstos protams - Ziemassvētki.. katru dienu, katru stundu ar vien vairāk pārņem telpu, pagrabu, sienas, gaisu..  Somā ieslidinu kamola sveci, metāla svečturi un dažādus dekorus.. , kaut es jau varētu uz mājām visu tirgotavu atnest, bet man neļauj. Burtiski.

 Apbrīnoju - Elīnas pacietību.. Es nevarētu būt floriste, kura uzklausa klientu & izpilda visas viņa vēlmes. Vārdam  "interesants" ir pavisam citāda nozīme cilvēku iztēlē, kad viņi iztēlojas savu ziedu veidojumu.
 Bet maģiskā līme - līp. Un salipināja kopā metālus.
 Iegravēju ar skaļu drrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr.........

Rezultātā sanāca burvīga pavārpiespraude - vārda dienā & Ziemassvētkos. Tam labam būs augt vīriešpavāriem.  Jo kur gan citur tik mazmazītiņas karotītes liktu? Un reizēm mums patīk dāvināt, kad iedvesma ir un kāda brīva stunda. Pat ja citreiz mēs aizmirstam apsveikt. Vismaz reizēm.. nu ne katru reizi, bet reizēm.. tie cilvēki - Tev apkārt. .. ir pelnījuši, ko vairāk par īsu ziņu telefōnekrānā.  Bet ne katru reizi. Jo tam nepietiek laika. Ne arī spēka. 
 
 Bet tirgotava naktī mirdz. Mazliet, bet mirdz. Tā vien gribas to koku uz mājām aiznest. Neļauj. Es jau saprotu. Man nemaz nav kur tādu likt.
 .. bet nudien.. pirms tās Ziemas - pabaro lāci..  , lai nerūc..
PS - vakar bija ļoti daudz svecīšu krastmalā. Tas ir tāds spēks. Tik daudz nebiju redzējusi  nevienu citu gad.