svētdiena, 2012. gada 12. februāris

dzejas grāmatas. sveČturi

Reizēm man prātā skan domas.
reizēm dziesmas.
reizēm atmiņas.
un reizēm es lasu dzeju.
Lasu un domāju. Un smaidu. Es nespēju atcerēties dzejnieku vārdus. Bet es gribētu viņiem pateikt, ka es Jūs lasu. Un Es priecājos par katru dzejas grāmatu, kas mani uzrunā caur burtiem. caur vāku. caur sajūtu paņemot to rokās. Ieraugot. Es nedomāju, ko autõrs domājis. Katrs dzejolis liek - just. Sajust domas, atmiņas, prieku. Iedvesmu.

Ir lapas ko pāršķiru izlasot pirmās rindas. Ir dzejoļi, ko nepabeidzu.., bet katrā grāmatā ir kāda rindkopa. Dzejolis, kuru es gribētu dzirdēt, kā lasa .. tas cilvēks, kurš sarakstījis. Vairākas reizes pēc kārtas.
esmu cilvēks kurš pārlasa. domas. dziesmas. atmiņas. sajūtas. savā prātā.. atkal un atkal. Un tad rodas tāds spēks. To laikam sauc par pārliecību. ticību pasaulei . kaut kam īstam.
Kad vēlos parunāt par sajūtām - es lasu dzeju. savējo. uzrakstu. izlasu. tā ir mana klusā saruna ar sevi.Tevi. un pasauli.
Bet es vēlētos pateikt - paldies. Tiem, kas raksta. Raksta, lai varētu šķirstot pārlasīt viņu sarunas ar sevi.
 Ēna. forma. spilgta krāsa. Tik spilts dzēšamais nīlzirgs. Tik spilgts plastalīns, kurā ieslēpt meža ruksi. Ir skaisti spēlēt spēli. "uzmini - kam šis nospiedums" Un nevienmēr tas ir tik atpazīstams..
 Ūdens. Ģipsis. silikõna sirds un plastalīns iezieķēts ar vazelīnu. Ģipša masas sveČturi.
 sastingums.
 izrubinājums.
 smaids par ievārijumu uz galda. par kafiju bez piena. un līkloČiem sveČu staltajos augumos.
 Sirds forma un doma man tuva arī ikdienā. Bet ir skaisti, ka kāds ir izdomājis mīlestības svētkus. Es par to nemaz nesmejos. Man patīk svētki. Dienās, kad par to nezin neviens. Dienās, kad par to zin visi.
 Caurvējš svecēm frizūras taisa.
 Citi izmēri. cita pasaule. tieši tik smaida pilna, lai lejkannās un spaiņos audzētu labību ... uz savas palodzes pļavā.