sestdiena, 2011. gada 31. decembris

sajust divpadsmito.

 Kaut ko iestādīt, kaut ko pierakstīt, kaut ko iedomāties, kaut ko iegādāt,kaut ko pārkārtot,  kaut ko sajust vēl vecajā gadā, lai labāks jaunais. Un, lai kā man gribētos par pavasara ziediem klāstīt.. saknītēm, asniņiem.. Vēl ar vien esam ziemā. Un reizēm arī cilvēkam viss sajūk prātā un sajūtās. Kāpēc, lai ar pasauli tā nenotiktu? Acīmredzot notiek! Un mums atliek tikai dzīvot nost!
 Un vēl patiesībā es vienos Ziemassvētkos darba ballītē lejot laimes izlēju dilli. Burtiski, ja kādam parādītu to svina gabaliņu.. neko citu tur nav iespējams saskatīt kā bērnu, man nemaz nebij jātaisa tests, jo tādām lietām tak nevar neticēt. Un ticiet vai nē! Tā arī bija!!! :) Tad nu paldies - Zane , par laimes liešanu, par apsveikumu būtību un smaida pilno sajūtu,ka pazīstu Tevi un Tu esi.
 Kaut pēdējās dienās sev nerodu vietu, ne domās.. ne darbos.., kaut krõkus/amariļļu pārstādīšana.. patiesi palīdzēja ievirzīt to visu pozitīvā gultnē.. un ar dilli sākām veidot - maršmelouzus..
 ..jo viņi sniega krāsā.. un garšo mazliet pēc saldējuma?
Līp viss, kas vien var pielipt. Bet smaids sejā - jautrum jautrs. Es pati neēdu zefīrus. Patiesi neesmu sajūsmā.. Un protams - šis nav zefīrs. Bet nuuuu....
 Šī noteikti nebija pēdējā reize, kad tos taisu... Noteikti:)
 Un tad nu patiesi - Visiem..! No sirds novēlu sajust to divitūkstoš divpadsmito. Cīnīties un būt drosmīgiem! Sapņus neaizmirst.
klusi. klusi..Gadam lapas pāršķirot, visu svarīgo no kalendāra sirdī ierakstot . Klusi - pasmaidot. Un no jauna visu uzsākot. Tava iespēja to izmantot.

pirmdiena, 2011. gada 26. decembris

nemācēt krāsot lūpas.

Zvārguļbriedis būtu pelnījis lomu izrādē par sevi. Par briedi ar zvārguļiem, kurš dvēselē ir īsts latvietis.  Bet Ziemassvētki bija un ir. Tie nav ne klusi , ne gaiši, ne apgaismoti... ne tur smaržo pēc kanēļa vai karstvīna. Itin nemaz. Bet tie ir pilni ar sapņiem un vēlmēm. Palīdzēt. Iepriecināt. Un labi, ja cilvēki zin, kā to paveikt.
Dille skaidri un gaiši tic rūķiem, bet viņa zin - ka pārējās dāvanas taisa/pērk/gādā visi citi paši, lai iepriecinātu mīļos. Jo kurš gan negrib būt rūķis?
 Albertzaķis. Arī būtu pelnījis savu lomu izrādē pie zvārguļbrieža. Nopietni! Jo arī viņš - īsts latvietis. Ar dezorentētu gaumi uz dažādiem zvārguļiem un nepareizi sasietu šlipsi, bet galvenais jau, ka sirds viņam īstajā vietā. Jo viņš no sirds tapis. Dilles skices. Dilles izvēlētas pogas. Es tikai biki pašuvu. Un šūt es nemāku.
 Bet lūk apadīta zemeņtēja man no Andras. Paldies ! Paldies! Paldies! Man ļoti patīk adītie pīņu raksti!!!

 Piparkūkvirtenes - kaut ne pašceptas. Bet sajūta ir. Un tāda, ka patīk. Bet pirms tam.. Pirms tam.. pirms tam.. es mazliet izraudāju savas acis un dvēseli. No prieka un skumjām, jo ciemošanās pie Klusuma = prieks un skumjas. Redzēt, ka viņa ir, ka viņa ir pie tiem, kuri viņu no sirds mīl, ka viņa nav manis izdomāta, jo tās sajūtas nav izstāstāmas. Jo to nevar ne izstāstīt, ne izraudāt, kā ir izvēlēties vienu no vienpadsmit... un tad arī to vienu atdot citiem. Un - Paldies viņai, par to ka viņa ir. Jo viņa ir mans Ziemassvētku brīnums. Tāds, ko es ļoti ļoti vēlos katru gadu. Ieraudzīt un kaut uz mirkli ieelpot.
 Brīnumsvecītes . Cõla(man) un bērnu prieks par dāvanām. Arī man prieks. Es rūķim itin nemaz neslēpu, ko es vēlos. Jo, lai ko citi teiktu, ka materiāli svētki, bet ja vien man ir par ko un es zinu, ka kādam ļoti gribas un vajag.. pffff.. Praktiskums un skaistums valda pār dāvanrūķa prātu.  Ok.. meloju. Arī sajūtas. Bet sajūtas reizēm rodas arī no praktiskuma un skaistuma, jo šogad itin neviens no manis nesaņēma un nesaņems bildes, jo Es noslinkoju. Burtiski. Nopietni. Bet vēl jau ir Jaunais Gads!
Bet vēl ir brīnumi mūsmājās. Dille uzvilka Mammas roku zeķzābakus. = kurus viņai cenšos piedabūt uzvilkt jau sen.., bet viņa bij kategõriski pret. spiež.grauž.sāp.utt utt. Bet Ziemassvētku vakars ir īsts brīnumvakars.
 Bet no rīta Brīnums sniegs un Brīnumledus. Un vēl man bija brīnummiegs. Es gulēju visilgāk.
 Un jep..Es kā īsta latviete ar lībiešpiesitienu uzvilku "savas" glaunākās drānas un devos uzdziedāt pagalmā.. Lūpas krāsot es krāsoju vēl sliktāk kā šuju, bet tas jau neko nemaina. Bet patiesībā, kad es labi jūtos.. es dungoju un dziedu.
 Jo viņam prieki un smiekli. Jo es nemāku krāsot lūpas. Bet man patīk buČoties. Bet buČbildes publiskot neeeeeedrīkst:)
 Bet dille lieliski kadrē! Lieliski!
 To namiņu fõnā vajadzētu vēl spilgti zilu izkrāsot ar baltiem un zaļiem rakstiņiem.. :) Bet kopumā.. Kažoku Leons veda māmiņai no Sibīrijas . Lakats mantots no kādas Omes. Bet bante = Minnijas parastā:) Lūpas vajag iemācīties krāsot iekš tā - divi tūkstošdivpadsmitā. Un Rusifikācija ir viena no manām mīļākajām vizuālajām tēmām.
 Bet kaimiņdārza sēta, kā ledus dimantiem apaugusi..
 Rūķi pie dāvanām bij piesējuši kaut ko šādu, bet kratu galvu, ka jāāā.. jāāā tā arī īr. :
Paldies! 

trešdiena, 2011. gada 21. decembris

sprunguļvīri.sniegavīri.ziemziedusievas.

Virtuāli šodien ciemos esmu pie Plūmītes . Vēl ar vien man virtuālā pasaule šķiet tik pat īsta - kā reālā.






otrdiena, 2011. gada 20. decembris

radot vietu sapņiem un sajūtām.

 Tāds, kā ideāls piena saldējuma kokteilis. Tādā konsistencē šodien viss bij gan gaisā, gan zemē, gan kokos, gan cepurē. Bet , kas jādara - jādara.. uz mežu prom! "Kāpēc nav mīnusu? Kāpēc nav draugu mežā? Kāpēc neviens nenāk ārā? Kāpēc vispār jāiet ārā? Kāpēc Tev nav tādas sniega bikses kā man?"
Kopš interneta dzīlēs lasīju par to "skuju aproci" domāju par to skuju "dezinfekcijas" būtību kā tādu. Varbūt to dekorēšanai izmanto ne tikai tāpēc, ka mūžzaļš zars istabā, bet tādēļ, ka tas - dara labu.. veselībai. Virtenes, egle.. viss skuju kopums.. laikā, kad baciļiem patīk dzīvot starp mums.
 Tad nu lūk. Mūsmājās grīda tiek mazgāta ar terpentīn piedevu... un klepus laikā tiek vārītas priežu skujas bļodās, lai tvaiko.. , bet šodien - vilkām mājās skujas, lai pītu un vītu.
 Sniega kokteillis ar dubļu piedevu - hop!  Bet šito visu labāk darīt mežā vai ārpus mājas - nu to zariņu sagarumošanu... - jo tāds bardaks pa grīdu un liponis, ja neizklāj plēvi vai avīzes... , bet māja smaržot smaržo.. un šķēres ar eļļu pēc tam jānomazgā.. un rokas ar.
 Dāvanu zeķe. Līgatnē rūķis bij atstājis mazu pārsteigumu Omes dāvanu zeķē un kāpēc Rīgā mums tādu nav?
 pēc nepilnas stundas darba bij gatavas arī zeķes x 4. Bikses un adītā kleita dillei dzīvo tālāku dzīvi. Labāku.
 Un tās sajūtas rodas darot. Tā svētku sajūta. Un protams - žēl, ka sniega nav.. bet patiesībā, cilvēki par sniegu vairāk sūdzas nekā priecājas par to. Mēs gaidam ļoti. Nu tos svētkus. Jo tie jau ir arī šodien.
 Krāsot. Uzšūt. Burtot. tas J burts ir viens sarežģīts burts izrādās.
 Un tieši tāpēc mums šodien mājās ir bardaks. Jo mēs darījām svētkus. radījām sajūtas un visi kopā domājām par to, kādi būs tie mūsu Ziemassvētki.
 Tad nu viens ir skaidrs. Ka visi gribam tai zeķē kaut ko sagaidīt no Rūķa.
 Un katram savs sapnis. Pat ne par dāvanām, bet par to - kā gribētos , lai būtu. Bet kamēr pats neuztaisi zeķi, tas sapnis jau pats nemaz nesāksies.
 Bet saldējums - Pols. Mana ikvakara svētku egle.. kopā ar kafiju. Tad kad visi citi jau saldi ČuČ un dzīvoklī ir klusums. Un viņi ziemassvētkos nudien varētu ražot tādas eglītes. Saldējumu eglītes.

sestdiena, 2011. gada 17. decembris

blogballe.

Un tie cilvēki ir īsti. Ar saviem stāstiem. Smaidiem. Smiekliem. Jokiem. Atklāti. Atvērti. Patiesībā mēs tik ļoti daudz , ko uzzinam viens par otru. Tik daudz virtuāli, vēl vairāk reāli. 
 Paldies, Valteram  - ka par spīti grafikam, mēs iespiedāmies tam pa vidu un blogballei bija mazs stūrītis atvēlēts. Un - Andrim  arī Paldies:) .. par kõdu rītausmā un par to ,ka mūs piecieta ar smaidu sejā.
 Un meitenēm - Paldies, par to, ka viņas ir. Virtuāli un reāli.  Un nav viegli sastapt cilvēkus, kuru starpā - Tev nešķiet, ka Tu esi ārpus normas. Vai arī ir viegli. Vienkārši rakstot un lasot.. un ieklausoties.
 Bet īsumā :) uz galda pusfabrikāti un reciklētas lietas - Gardas bez gala. Un tieši tas, jau ir tas - ka pat ja riekstiņam vidū ir neizvārijies pļurē.. tad tas ir gards riekstiņš, jo viņš ir atbraucis no Ventspils. Lipīgs. Bet no sirds . Un pat ja Madara nedeva mums mitrās salvetes. Viņa mums iebaroja Mārpuķīšu tēju ar Smilšērkšķu lapām un kaltētiem pīlādžiem- un izvērsa jaunu domu prātā "par to cik dažādi mums visiem ir draugi" - attiecīgi Madarai - TIE IR.
Bet Pai izrādās arī māk cept pīrāgus izmantojot Burku vākotāju. Viņai ir ne tikai šūjmašīna, bet cepeškrāsns un viņas garnele dzīvē izskatās vēl labāk nekā bildēs. Un pīrāgi bija silti. Tas tev nav blogā ieraudzīt - ko mājās uztaisi. Tas ir atvest siltus un iedot pagaršot. Lūk- tā .
Karstvīns. Šampanietis. Ruma konfektes  - noslēptas Picas kastē. Inese ir viens no cilvēkiem, ko Valters atceras no vasaras bloga realitātes šova, kā - "tā, kas kleitā".. , šobrīd viņa jau ir pārkvalificējusies uz "izrādās labs cilvēks" kas ir milzu kompliments, no cilvēka, kurš gulējis 3h un ceļoties pajautā, kā man gāja, un pēc tam vēl izstāsta pāris secinājumus no manis dzirdētā un sevis redzētā. Un tieši tā arī ir. Labs cilvēks kleitā. Un Paldies -Tev par palīdzību rītausmā. Un par Palīdzību puišiem.Un par patiesiem stāstiem par sidru un kārtību.
 Un mūsmājās ir jauns dzīvnieks - Vinitas pūce, bet viņa pati nudien arī ir kā pūce.. viņa visu vēro. Vēro un tad izsaka savu domu. Viņa drosmīgi devās cauri lietum uz pirmo vilcienu. Bet patiesi blogpasākumam vajag trīsdiennieku.
Es jau domāju, kur ir mans guļammaiss. Un Līga arī noteikti domā, kur guļammaiss . Un man tas tik ļoti patīk. Tas vienkāršums. Jo es nekad vairs nebūšu padsmitgadniece, kura dodas pārgājienos,  Bet nu lūk ir man prātā ainiņa, kā Līga guļ uz Zaubes mežiņas lieveņa priekšā iekš guļammaisa un norisinās rīta sarunas. Šajā rītā viņas no Līgas atnestajiem kalendāriem knieba Ziemassvētkus :)  Un
es patiesi ceru, ka mums izdosies tos guļammaisus sapakot un tik pat vienkārši - kā vakar būt sarunās tik pat reāli kā virtuāli. 
, kas dzīvo mežā :).. Organizē -Koncertu un Gadatirgu. Un nākamvasar Būs. Trīsdiennieks. Un - Paldies Mārtiņam par Spalvām:) Un es šorīt skatoties bildes smejos, par to mirkli, ko atcerējos, ka naktī bij teikumi par "white balance" iekš jaunā Laines fotoaparāta, jo tur viss izskatās rõzā. un zilgans.. Hmm... man nāca apgaismība kāpēc - jo bij tak rõzā gaisma varbūt ne?:) Bet Var jau būt , ka nakts ir pārāk gara un es kaut ko ne tā atceros. Bet visā visumā, ceru  - ka Laine šodien nenosala. Un pat ja viņa saka, ka viņai nepatīk apskauties:) Viņa no sirds pelnījusi, lai viņu apskauj bieži un bieži. Patiesi. Paldies:) 
Pedagõģijas teõrijas neievērojot - viņas visas , kaut ko arī apguva. Varbūt jā.. varbūt nē. Bet vismaz redzēja, ka tas nemaz nav sarežģīti, lai uzveidotu ēnu uz fotopapīra.
Šajā bildē notieki tiek apspriesta - "pensijas tēma" vai Labdarība jo sejās tas ir nolasāms.., jo ja Madara šajā bildē runātu par Operas akadēmiju.Tad Jūs redzētu , ko nozīmē termins "Īsts FANS" :) nu tāds no sirds. Un vispār ir jāraksta - Kartītes, nevis Kartiņas. un jāmācās būt par labu draugu. Es mācos un mācīšos.

otrdiena, 2011. gada 13. decembris

konverti no sirds.

Par pasta nozīmi manā dzīvē es varētu rakstīt daudz. Patiesībā esmu uzrakstījusi daudz. Daudz lietojusi. Daudz jutusi caur pastu. Mācijusies draudzēties. Mācijusies lūgt piedošanu. Mācijusies pateikt paldies. Un mācijusies pat atzīties mīlestībā. Bet visā visumā prieku radīt caur pastu man ir sanācis dabiski. Jo man patīk. Patīk tā sajūta, kad pastkastē atrodu kaut ko sev. Attiecīgi ceru, ka citi jūtas kaut uz pusi tik priecīgi. 
 Agrāk aploksnes vienkārši šuvu. Diegs.. adata. un papīrlapa jebkāda..! biezāku gan caurumoju ar parasto caurumduri, jo patiesībā, ja iekšā ir daudz lasāmvielas, un negribas ņemt A4 aploksni, tad mazākas aploksnes- tādas, kuras nenāk/nelīp vaļā un ir pievilcīgas.. nav atrodamas... ja vēl - vēlies ievietot tur bildes.. pfff... Labāk aizšūt no visiem galiem.. un gan pa smuko, gan pa drošo!
 Tad nu ar dilli caurumojām uz nebēdu. Knik - knik - knik.  un tik pat aktīvi arī iešuvām lentas un diegus .
 Vislabākais ir tas, ka man vairs nav jāraksta dzeja tur. Dille pa visu aizmuguri uzraksta kaut ko:) un tas ir tik precīzi.. , ka ko tur vairs....:) Un pats galvenais, ka bērns pats- Pats no a-z var uzveidot savus konvertus.
 Valtera pastkarte.
 Egļu sārtie stumbri.
 Un šī ir īstā reize, kur pielietot bērnu zīmējumus.. jebkādus, kur vēl ir vieta uzrakstīt adresi un vieta, kur pastā uzspiest zīmogu:) .. Kaut dille ļāva savus zīmējumus lietot, tikai pāris persõnām.. Bet ja nu ļauj... tad neko skaistāku iedomāties nevaru, kā sašūtu bērnu zīmējum-konvertu.
 Viegli jau nav. Un šī diena, bij tikai sākums... , bet kaut kad jau ir jāsāk...., jo visu vienā dienā nemaz nevar brīvbrīžos uzspēt sarakstīt un sašūt..

 Un nav jau tā, ka tikai cilvēkiem ir draugi, kurus gribas sveikt! Regai arī tāds ir..  tad nu krāsojām ar tušu viņas pēdu:) un  sveiciens gatavs.....