trešdiena, 2013. gada 26. jūnijs

aizmirsts melnrakstos.


 Naktī skaitu skaitāmpantus un nosaku sev diagnozes.  Brīžiem pārņem histēriski smiekli - tādas galējas emocijas.
Cilvēki kā pieneņpūkas. Kā pieneņpūku sniegavīri.


 Spēlēt zīmējumos. Apēst saldējumu. Ietīties ēnā.
 Rozā lietus.
 Uz spoguļa putekļus - kronis krāj.
 Bet top jau cits. No garlaicības jaunajai paaudzei ir jānonāk tik tālu - lai gribētos kaut ko darīt. Taisīt. Veidot..  Kaut ko veido ar. Kaut kas sanāk. Kaut kas nē.
Pīt vainagus esot garlaicīgi.   Tas vien nozīmē, ka jābrauc no darbistabas tālu tālu un jāatņem bērnam šķēres, līme, filcs utt. utt. utt. ...  un jāmet iekšā pļavā.
 Pierunā arī mani. Uz kaut ko lielu un zilu. Un mani arī jāmet pļavā. Par daudz visa. Par daudz pilsētas.
 Tādi esot ponijiem. Lidojošiem.
 Un lido ar.
 Tas lācis.
 Skaistums bardakā ir atrodams.
nebij neviena. Tad divas.
Ir dienas, kad ej meklēt pagalmā varavīksni. Kā kaut ko labu.
Suņu burkšķis pirms "atdzeršanās". Tāda skumju pilna romantika. 
Izņemu no ledusskapja- kaut kādu maisiņu. Maisiņu ir daudz. Omes kādu no maisiņiem vienmēr atsūta, atstāj, iestūķē saldētāvā... - To , ka tie nav saldēti rabarberi - es zinu, bet domāju, ka lielās dzērvenes.. ha ha.. izrādās ķirši. Bet es jau arī nepētiju. paņēmu maisiņu ar odziņu. Saldais ēdiens jau būtību no tā nemaina.
Bet nu - nevajag līmēt divas milzīgas uzlīmes, ko nevar ar ūdeni visādās temperatūrās atmērcēt un nokasīt. Līp. Sabojāta prece ar cenuzīmi. 
Sabojājam vēl vairāk. Bet mums patīk. 






Nakts tirgū saldie zirnīši maksā - 1,80LVLV/kg.  Čiekurkalna tirgū 5.00LVL.. Alfas "ogu kioskā" - 7,50LVL.    Tad nu ir vērts pamosties un braukt uz nakts tirgu. Vai ne?