pirmdiena, 2012. gada 30. jūlijs

komēta. šūpoles.

Magones miega pilnā dienā. Pelnīts miegs. Var nopelnīt naudu.. un nopelnīt arī miegu. Jā. 
 Cirkulis. Plastalīns. Cirkuļot apļus. Skatīties olimpiādes atklāšanu. Melno rinķi nomainīt ar balto, jo melnās krāsas vienkārši nav.
 Suns. Viņa sēž nekustīgi 2h mašīnā, jo zin - ka vecmammai laukos jauns suns..- rezultātā sastapām vēl dievīgāku radību - nekā spējām iztēloties.
Atceros, kad es pirmo reizi braucu uz laukiem... Tik pat veca, kā dille - un audžutēvs stāstija par jauno vecmammu un vectēvu - ko satiksim.., - kā runājām par to, kā saukt.., bet svarīgāk par visu -viņš teica, ka būs trīs suņi. Braucām dzeltenā moskviČā.. līkumu līkumos - vēlu vakarā.
Trīs suņi. Laris. Bomzis. Čapa.. Patiesībā - man jaunie Vecmamma un Vectēvs šķita kā dievišķas radības, jo viņiem bija veseli - trīs suņi un pilna kūts ar lopiņiem... par kaķiem un vistlīdzīgajiem nerunājot.
Un tie suņi. Ak dievs! Man šķiet, ka tad manai dzīvei radās taustāma, sajūtama.. un patiesi īsta jēga. Lari man ļāva vakaros atlaist no ķēdes. Bomzim es slepus atdevu visu savu gaļu. Čapa gulēja kā cilvēks koka kastē.. un ēda Vectēva piparmētru konfektes un vēlākos gados sēņojot, es izbēru sēnes un nesu viņu mājās grozā, jo viņai bija mazmazītiņas takša kājiņas un bezgala sirma sirsniņa.  Un ar viņiem kopā viss šķita paveicams un itin nekas biedējošs. Katram sunim savs stāsts manā sirdī.
Bet, ja nu Jūs gadijumā  redzat - kaut kur skrienam, skumstam, esam vienu.. šo Ineses mīļo suņa būtni - Mokku, tad dodiet ziņu, dodiet pagaidumājas.., jo viņa ļoti tiek meklēta un pēc viņas ļoti ilgojas , jo izbīlī aizmukusi  nezināmā virzienā no - Ogres raj. Ciemupes..!!!      Labojums : Šī Rīta blogvēstis ziņo, ka suns jau ir mājās! 
 Magones . Margrietas. Duļķainajā mālu dīķī.
 Bet no rīta - es cerpu siermaizes.., kurām šķinķi zem siera , kā komētu taisīju.. izspiedu zvaigznes un saliku asti....., bet tieši no 16:40- 17:20(tad rāda seriālu Draugi)  man bij ļauts Voljērā finierzāģi pielietot.., kaut izlūdzos. .. jo pa gaisu ejot indīgi līmes putekļi.  Finieris patiesībā esot velnišķīgi indīgs. Es tam neticu. Varētu uzjautāt googlei, bet - Nē.
 Sēdi un izšuj - to man šodien ļāva.. Jo miega diena. Katrs jau svin savu dienu pa savam.
Un Gāles Namam fui. Viņi nemaz nepārdod daļu no lielajām finiera loksnēm... Es tak pirktu arī visu, ja vien pārzāģētu uz pusēm.., lai var iestumt iekš auto.. Nu ja ne.. tad ne.

Krāsot ar sūkli. Daudz vieglāk par otu. nav tik ļotu svītru. Ātrāk žūstošas kārtas.

 Patiesībā tur stāsts ir par kanniņu. Keramisko, kurai nevarēju paiet garām - ieraugot skatlogā.  Vairāk gan neko nestāstīšu.
 Jo šūpoļ-komēta. Tehniskas nepilnības novērstas ar  baltām auduma strēmelēm.. Cik daudz milzu kokus ar milzu zariem vajag ap māju, lai Tur var sakārt visas sapņu šūpoles?  Jo šūpojoties rodas daudz labu domu. Sajūtu. Ideju. Prieka. Prieka. Un šajās  - komētšūpolēs arī muskuļaudu - un pirkstu izturības.
 Es vakar aizmigu šūpuļtīklā pa pieci lāgi - pusotras stundas laikā.
 Mājās uz galda vajag gan kūku .. gan puķes. Nez ko pamana pirmo?



otrdiena, 2012. gada 24. jūlijs

Svinēt - Vārdu!

Nē.. nudien! Sveicu Visas Kristīnes!!!! Valts mēroga svētki. 
Pulkstens - seši no rīta.. un visa bēniņistaba smaržo pēc plānajām pankūkām - un miegs vairs nav prātā:) Atceros, ka pagāšajos vārda svētkos es - pazaudēju jauno objektīvu lasot Čiekurus. Atradu pēc tam to savā gumijniekā paslēptu, bet veselas ~5h domāju cik stulbs var būt cilvēks un pazaudēt kaut ko tik svarīgu. Attiecīgi - es pati. 
Dille man uzzīmē divas lietas, kas man patīk.. izrādās tie ir zirgi un Fotoaparāts, bet Valters uzzīmē manu sapņu mežu.  Man patīk, ja man raksta vēstules. Man patīk, ja man zīmē apsveikumus, pārsteigumus. 
 ..es dzer kafij..- Rega ielavās istabā un ielien kaķu kofergultā. - it kā.. tā būtu vieta, kur viņu neviens nepamanīs un neliks doties "Laukāāāāāāāā...." ..
 Jāņogu "ievārijums" - Omes pankūkām..
 Galda kartes no smilšu kastes..
Suņiem gan tās stāvēja uz grīdas... 
 Un zirgu "kūkas" ..., Kūku formas kaimiņienes no manis vecumdienās droši aizņemties.., jo es tās sāku krāt. Jo tad gardākas - slinkās Mandeļkūkas šķiet.

 Jāņogu kompozīcija.Nevīstoši garda.
 Tūrisms. Zivju barošana. Draudzēšanās ar baložiem..
 Un esot uz ielas - nemaz nešķiet, ka ir Otrdiena.. - šiet.. visi svin - Kristīnes..
 Un strūklaka - dārzā  ir mans "Must have" :) .. bet uz Cēsīm braucot.. Rezerves tērpu bērnam vajag līdz.. jo strūklaka tur ir varena..

svētdiena, 2012. gada 22. jūlijs

karināt. kleitu.

 Tik trauslas. Zaļicaurspīdīga taureņmuša  - kā hameleons paslēpies magonē no lietus.., aizdzinu prom.. kadram.., bet izrādās kadrs labāks kopā ar mušu. Un es par to "mušu" domāju..cik es barga biju.
 Nogaršot. neelpot... ar steigu iesūkt - lietus lāses mutē.  Vārtos pa slapju zāli.. , cenšos noturēt  otrādi apgriezto objektīvu un atrast asumu .  Gardi gan mēlei gan acīm. Cita pasaule. Ikreiz brīnums. Ja to nedara bieži.
 Smalkākas par smalkām. Ir vērts iesēt puķpodos. Bet to es noteikti aizmirstu.
Brīvdienu divdien skrējiens ar brālēnu,  bet pa vidam viņa atrod laiku apstāties un uzvilkt kontūras -un uzzināt.. kas taps, kāpēc un kam par godu. 
 Atvaļinājumā - manā. Vai dilles atvaļinājumā no manis (pirmo reiz ..veselu nedēļu viena bez otras). Viņa ar Omi iemācijās - jaunu "peldēt" variantu -  rinķi ap rokām, rinķis ap padusēm - un kuļās ar kājām pa dīķi..- uz vēdera.. uz muguras... kā tāds smaida pilns kuteris.
Man ļoti patīk peldēt. Bet vēl ļotāk patīk - skatīties, kā pa ūdeni kuļas viņa. Tas ir mans šīs vasaras ūdens prieks - caur viņu.
Gulbju tēma mūs nav izsmēlusi. Man nav apnikusi. Man tā beidzot pa īstam ir sākusi patikt.  Gulbju pakaramais pats par sevi atgādināja tad , kad Laine Daugavpilī pirka humpaltirgotavā atrastus apģērba pakaramos. Bet es gaidīju šo vakaru, kad visi ciemiņi aizbrauks, lai klusumu pielietu ar finierzāģa - zummmmm....
Bet stāsts nav par gulbjiem.., bet par lavandām kadrā domājot... uzvilku ziedus uz pakaramā.., lai pakārtu lavandu kleitu. Kleitas gan nav.. un lavandas tikai manā prātā - vēl.
Viss sastāv no sīkumiem. Bet svētkus dara īpašus - īpašas lietas. Tieši - svētku cilvēkam gatavotas. Es pat iztēloties nevaru - cik skaisti pakaramie sanāktu kādam - spējīgākam galdniekam ar veiklām rokām un prasmi izmantot finierzāģi.
Un es burtiski iztēlojos neesošu cilvēku - neesošas kāzas. Vakarrīta iztēlē lavandu kleita karājās uz puķēm noauguša pakaramā. Tieši svētku rītam.. un skapī ielien stāsts.
Šī man šķiet vareni skaista dāvana.. .. vēl gan jāslīpē, jāgruntē, jākrāso, jāpielieto..

ceturtdiena, 2012. gada 19. jūlijs

katram savi putni galvā..

Un -" Kas Tev jauns? " 
Kurš no visiem cilvēkiem ir spējīgs noklausīties sarunu par putniem ceļā Zemgaļu iela - Čiekurkalns.., pat par visiem nē, bet Tiem, kurus satiekam ikreiz..
 Arī temperatūra ir tieši tik tīkama, lai somā iemestu fotoaparātu..un rastos vēlme to arī pielietot.. ,
uz Džutas ielas mājā.. dzīvo tikai baloži.., bet šim ir sava aile.
 Un kaijām savas "toČkas" - zivju. Un viņas tur nesargā jumtu tikai - dēļ smaržas. Pieļauju, ka citos rajõnos arī ir tik mīlīgi tirdziņi..., bet Čiekurkalnā, katrām durvīm, katram galdam ir savs - garāks stāsts..,  Veselai grāmatai..
..visi tik tik runīgi un laipni bija.., pat "opis"  ļāva mazās gailenes Litrā pielasīt..
 Un tikai šodien... - tikai šodien ķerot kadros kaijas un baložus.. un otrā rokā turot  - kartpupeļ/gaileņ/ērkšķog/sīpol/diļļu pirkumus.. pamanu - smaida pilnu reklāmu.. ar lielo R..
 Pie pretējā stenda pārdevējas uzzinu, ka - Dusja nav izdomāts tēls un tāds fakts patiesi noticis, kādā oficiālā vizītē.. un tās nebūt nav bijušas adītas zeķes, kā es iztēlojos.. , bet reklāma -Ļota!

 Viens klients aiziet.. Otrs klāt. Kaķi šajā tirgū zem letēm slēpjas..
PS- Ceturtdienās Rubeņu kūpinājumus var nopirkt!(Tie kuri no Ķeguma brauc) - man garšo..

otrdiena, 2012. gada 17. jūlijs

melleņu sirds.

 Melleņu milijõni no nakts tirgus brokastīs. Kā zirņi kraukšķ un krakšķ - nekrāso lūpas, nekrāso pirkstus.
Nez vai ir limits suņu daudzumam vienā vieglajā auto... , bet pāris gabaliem tur vēl noteikti ir vieta.
Un ja bērnības meža takas ir pārāk tālu, bet sēņot & ogot gribas... cik liela ir iespēja atrast mežu, pat ja tie ir visur, kur vien līkumo pa lauku ceļiem..
 Auto pie auto.. gar ceļa malu. Katram sēņotājam sava sēne un pilna mute ar ogām, bet tad meža vidū - jauns ceļš. Pilnīgi jauns... tieši tāds, kurš beidzas nekurienē.. ar neaizaugušiem grāvjiem un milzīgām trubām..
 Sajūta kā atrakciju parkā - dubļi, saule, mellenes, pārlaimīgi zvēri un lēkājoša jaunatne.. un milzu ceļš, pa kuru nekursē neviens auto pusotras stundas laikā..

 Caurtekas truba. Drosmes pārbaude - tika paveikta... bet ne ar pirmo reizi..
 Pāris dzeltenas gailenes spainī.
melleņu zābaki.
 Un delikatesi bija noēduši jau tārpi. Tik kvalitatīvs darbs. no iekšienes sagrauzts ik milimetrs.., bet no ārpuses..- par to neliecina itin - nekas...
 uzņemu laiku, kas pavadīts skalpelējot vienu grāmatu. Bez sirdsapziņas pārmetumiem, jo šo nudien nesapratu . neizjutu.
 Tās ausis gan nav tik mazas ,lai iemestu somā - un nepamanītu.. bet skaidri zināms, ka nevajag rakāties ilgi, lai saprastu... vai aizmirstas vai nē.., bet ausis atvieglo ceļu uz pacietību - gaidot mani. Paldies viņām.
 Salātu vietā. Brokastu vietā. pusdienu. Bet vakariņās ceru uz kartupeļiem- vārītiem.