trešdiena, 2013. gada 13. marts

..

 ..mazmazītiņa zebriņa. Arī to tas leduslāču onkuls/tanta izgudroja..- vareni, jo viņi man rada prieku, gluži kā figūrzvēriņi vai piparkūkformas... - es varētu kolekcionēt arī knaģīšus..., bet ne jau tāpēc, lai vienkārši viņi tur būtu.., bet lai dzīvotu pilnvērtīgu "lietot un pielietot " dzīvi mūsmājās.  Un Zebra arī dzīvo.
 Tikai es ar viņiem reizēm dzenu jokus. Nu ar tiem knaģīšiem.
.. zebra kā īsta sieviete.. bauda ziedus, kāpj kokos, maskējas zālē, audzē ražu. Jā. Tas dzejas vietā. manam saprātam.

 Mieži aug labāk par kviešiem. Bet, lai cik liela pieredze "sēt" zaļo jomā. Reizēm sanāk pārsteigumi ar to ka neizaug nekas. Mēness. Mitrums. Trauks. Plauksta ar ko sēj. Nez. Vienos traukos izaug. Otros tik pāris graudi. Pārējie guļ.
 Bet tie kuri izaug - tie jau pa skaisto. Tie rada prieku ēst - pie galda.

 Un.. kad Tu esi beidzis dekorēt galdu - tad dille sāk.
 Spēle - kā ar kristālu nogāst putnus. Tas tad, kad pie galda paliek garlaicīgi . Varbūt īstajos viesību galdos ar vajadzētu tādu spēli. Kaut kādu.
 Bet Bēbis tika pie - vietas, kur gulēt. kartona šūpulis.
 Pilsētā dzīvojot - nu tajā pirkt laikmetā... esot iekšā. ejot pēc piena - Tev pirms tam jāiziet cauri veselai Rozā- zili- zaļi mirdzošai rotaļlietu ērai. Nav viegli izstāstīt , kāpēc - visu nevar nopirkt, kāpēc visu nevajag nopirkt, pat ja makā tajā dienā ir naudiņa.
 Bet man prieks, man patiesi prieks, ka biežāk par nopirkt no viņas mutes var dzirdēt , ka varētu uztaisīt, uzveidot, uzgatavot, uzšūt.. , jo lai arī mēs visu nemaz nemākam darināt.. vairums mums sanāk.. kaut plāni viņai ir daudz lielāki. Bet tas priecē. Ka uztaisīt ir lielāks par nopirkt.
 Bet darbistabu ir pārņēmis. ieņēmis pavasaris. Tur ir siltumnīca.
 Vasaras rīti ar rasu.
 ... un uz vienas kājas zāle gracioza. Kā augstpapēžu kurpes uzvilkusi.