piektdiena, 2013. gada 29. marts

olām. māja.


īrisi.. tik sīciņi, kā krokusi pelēkajā Līgatnes pļavā pie mājas. Īrisi ar cukurzirņu mākoņiem. Zirņu audzei lapas nozagu... grāmatā sabēru un pie mākoņiem tiku... bet lapiņas tik maigas , tik trauslas.. , caurspīdīgas.. Mākoņiem līdzīgas.
Spuldzītēm cepures- abažūri. Nopirkt galda lampiņu ar abažūru uz tās ir lētāk nekā nopirkt atsevišķu abažūriņu. Dīvaina tā pasaule.  Naktī Valters miegu iemaina pret dilles prieku - uzviedo abažūrus. Tik skaists un smalks, krāsains darbs.
Pankūkas. Plānās - tās mana māmiņa māk cept gardas. Visiem garšo no suņkaķiem līdz pat manīm. Ar medu apsmērēta, sarullēta svētdienas garša.
Met gaisā.. par spīti tam, ka pannas mūsmājās neritīgas bez gala.
Tulpes tik garas un slaidas, pumpurus lakstos bij paslēpušas.. brīžiem pat domāju, ka noteikti neizplaukssss..., bet izplauka - naktī. Naktī visi brīnumi notiek.
Ģipša čaulas.  Izpakojās no ietinamā papīra .
ģipsējam tālāk. Lai smaguma centrs - ir pareizajā vietā.
Es jau saprotu, ka pēc dilles teorijas radoša darbošanās & veidošana - nav spēlēšanās...  Tīri joka pēc Lielās piektdienas rītā piedāvāju uzveidot savus olu trauciņus.. - es svēti ticēju, ka viņa to nemaz nedarīs, jo pēc četru mēnešu pārtraukuma mūsmājās ir uzradies TV pieslēgums ar latviešu kanāliem... un rīta multfilmas kārdinošākas par - radošo.
... bet nē. Kartona olu trauciņi... visām gaumēm lipinājās uz nebēdu. Visi dārgumi no ķobīšiem un kastītēm līmējās klāt..
Un Ziemassvētku dziesmām skanot.. tapa Lieldienas.

Par tām pērlēm ir stāsts. Tālajā 2005-tajā gadā... Oktobra vakarā &naktī Valters gatavoja savu "augu dizaina" publikāciju žurnālā "Dārza Pasaule" ..  Sīpols. spraužamadatiņas.pērlītes. Ar to sīpolu es saistu visus viņa darbus. Tieši tik cītīgi viņš tos dara. Tieši tik skaisti tie sanāk, ja viņam ir iedvesma un prieks..

Un tā nu olu trauciņš tik pat līksms kā sīpoliņš. Es pērles nespēju savietot - nekā savādāk kā vien virtenē. Burvīgs rīts. Patīk vērot , kā viņi abi darbojas.
Peonijas. Amariļļi, Narcises.. Ranunkuļi, Tulpes vienā vāzē salīduši.
Un manu olu nes cūku māte - bez jokiem. Tas tīri nostaļģiski - par laukiem domājot. Par bērnību.

Un to karsto līmi jau var ar stingriem pirkstiem noknibināt nost.. tāpēc neviens no dzīvnieku kolekcijas necietīs..  pēc Lieldienu smagā darba atgriezīsies pie patstāvīgajiem pienākumiem..
Pavasaris no pumpura - pie ziediem ticis.

Laimas & Staburadzes saldumi - šodien bij pamatbarība mūsmājās, jo pie vārtiņiem Ieva bij saldu, krāsainu pārsteigumu atstājusi Valteram. 
Dilles brālēnam patīk koki. Koks. skaliņi. - tad nu Hārdijam par prieku.. tapa koka olu trauciņš. Tie gaida krāsotās olas.
PVA līmes putns, jo tie dziedātāj strazdi  - cauri aizvērtiem logiem dzirdīgās ausis sameklē.
Pelēkā pavasarī... graciozs tulpju prieks.Uz palodzēm. Un paldies... Par marta sauli! Paldies par tik daudz saules ! 


lieldienu pasaka par vīngliemezi. mazajiem lasītājiem.

Dziļi zem sniega. Zem sausām, "siltām" - kastaņkoka lapām.. ieracies augsnē vīngliemezis ziemas miegu gulēja. 
Gulēja un sapņoja - par pavasari. 
Visiem vīngliemežiem - čaula savīta uz labo pusi, bet reti.. Ļoti reti - gadās sastapt tādu, kuram tā ir savijusies uz kreiso pusi. Tos sauc par - gliemežu ķēniņiem.. un šis sapņotājs bij viens no tiem. 
Ziemas ir garas.. kā viena bezgalīgi ilga nakts. Visbiežāk viņš sapņo par - lakstiem, gardiem un zaļiem.., nudien vienam īsti laimīgam gliemezim nevajag daudz. Gardu lakstaugu un stipru čaulu, tik spēcīgu, lai dziedātājstrazds to nevarētu pāršķelt.. 
Šī bija daļa no garās nakts - Lieldienu nakts. Un gliemezim raibi sapņi bija. Raibi čaulu sapņi. 
Čaula kā Ranunkulis saules krāsā - tik spilgts, lai neviens ar pēdu nesamītu. 
 Koka čaula - tik dižena, kā īstam ķēniņam.

 Vīngliemezis kā īsts ziedu mīlis- sapņo par Peonijas čaulu, kaut līdz pašiem ziediem uzlīst nespēj, tas sapņo.
 Viņš skaidri atceras to rītu, kad izdevās nograuzt - zemē nokritušu zemeni... Zemeņu zefīra čaula īsti ķēniņa cienīga.
Savīties un sapīties - var gliemezis savos sapņos, jo lina diegu, kā čaulu izsapņoja..
 Līdz sīpolsapņiem tika.. Jo dzirdējis bija, ka sīpolu miziņas čaulu stipru dara. Stipru un raibu. Tik raibu kā rasas pilieni vasaru rītos.

Lieldienu naktī - vīngliemezis savu čaulu - kā olu izsapņoja. Īstu Lieldienu Olu - sīpolčaulās krāsotu.
Un Nudien  - arī Lieldienu rītā bērnu priekam nevajag daudz - kā vien stipru čaulu krāsotajai olai.
Lai stipras!

ceturtdiena, 2013. gada 21. marts

lieldienu koks. bizes pavasarim.



 ar baltu krāsu pār visām pavasara sajūtām ziema pārvilkusi. Mežā slīd uz visām pusēm... visas takas uz visām pusēm.  Balets nomainīts pret keramiku, tur gan māls savādākā tonī nekā mājās.
 ... reizēm domāju, ko es vēlētos apgūt. iemācīties.
es vēlētos iemācīties rakstīt. Nez, kur to māca, kā to sauc. Fotogrāfiju mācīties ar gribētu..nu tā pie cilvēkiem, kuri spēj iedvesmot.. , spēj uzdot uzdevumu, kas liek izkāpt no tā rāmja, kas iemācītu paskatīties uz sevi no malas - rakstot un bildējot.
 Ziemassvētkos - egle. Lieldienās - lieldienu koks, jo kur gan citur to visu sakarināt?  Es patiesi neatceros - kur dzirdēju, kurš teica... bet ar kokiem esot tā, ja tu vienā Latvijas galā nolauz bezjēdzīgi koku...- tad otrā Latvijas galā to koki zin.. un uz labu enerģiju no kokiem nav ko cerēt.
 bumbuļi.māls un kokolas. - Lieldienu koks gatavs. Gaida. Dille savu koku lieldienās nesīšot laukā.
 Ziemassvētkus sev astē velku līdz - ar to balto krāsu. Tad visu krāsaināko no kastēm izvilku, lai sapītu pīnēs. Dzija varētu būt lieldienu krāsa, kad ziema vēl nav atstājusi pļavas.
 Pagājušo gad bija pušķīši. Šogad pīnes un bumbuļi. Tiem jau būs garāka dzīve par lieldienām... , bet sākums nav slikts.
Sapīt. savīt. sapinķerēties. Es mācos klausīties radio - pinot.
 ... kartoona dators- top.... :) īsts kartona ābols ar " disney junior "  spēlēm.. , tikai šitas ir īpašāks.. jo viņam ir skārienjūtīgs ekrāns.. ..
 Cirka istaba ir nenovērtējama ar savu šūpoties vietu . Paldies tai. Tā ir kā siena šķūnis no manas bērnības.
Beigās gan secināja, ka man pīt sanākot labāk.. un ja es pārpīšot viņas pīni..- dabūšu pārsteigumu.
 Plāksteris. Pāstaisīts - jo īsto mājās nebija. Plāksterus vajag - mājas aptieciņā tos patiesi vajag. Arī īstos.
 Starp kamoliem un pīnēm. Šķaudīt dzijas putekļus.

 Bet .. nudien.. ir pēdējās dienas, kad iestādīt ģipsī savu Lieldienu koku... un tam pa virsu iesēt zāli.
 Un pēdējais laiks - to arī nokrāsot. Man bij balts, līdz man radinieki norādija, ka - tomēr Ziemassvētki vēl tālu. Tur gan lomu spēlēja arī čiekuri, tos gan vēl nerādīšu.
 Tad nu mans dzeltenais koks gaida svētkus kopā ar virtenēm, kurām gan vēl ar bumbuļiem jāapaug. Un dzijas veikali varētu savus plauktus papildināt ar spilgtiem toņiem.. :)  jo man to patiesi pietrūkst.

trešdiena, 2013. gada 13. marts

..

 ..mazmazītiņa zebriņa. Arī to tas leduslāču onkuls/tanta izgudroja..- vareni, jo viņi man rada prieku, gluži kā figūrzvēriņi vai piparkūkformas... - es varētu kolekcionēt arī knaģīšus..., bet ne jau tāpēc, lai vienkārši viņi tur būtu.., bet lai dzīvotu pilnvērtīgu "lietot un pielietot " dzīvi mūsmājās.  Un Zebra arī dzīvo.
 Tikai es ar viņiem reizēm dzenu jokus. Nu ar tiem knaģīšiem.
.. zebra kā īsta sieviete.. bauda ziedus, kāpj kokos, maskējas zālē, audzē ražu. Jā. Tas dzejas vietā. manam saprātam.

 Mieži aug labāk par kviešiem. Bet, lai cik liela pieredze "sēt" zaļo jomā. Reizēm sanāk pārsteigumi ar to ka neizaug nekas. Mēness. Mitrums. Trauks. Plauksta ar ko sēj. Nez. Vienos traukos izaug. Otros tik pāris graudi. Pārējie guļ.
 Bet tie kuri izaug - tie jau pa skaisto. Tie rada prieku ēst - pie galda.

 Un.. kad Tu esi beidzis dekorēt galdu - tad dille sāk.
 Spēle - kā ar kristālu nogāst putnus. Tas tad, kad pie galda paliek garlaicīgi . Varbūt īstajos viesību galdos ar vajadzētu tādu spēli. Kaut kādu.
 Bet Bēbis tika pie - vietas, kur gulēt. kartona šūpulis.
 Pilsētā dzīvojot - nu tajā pirkt laikmetā... esot iekšā. ejot pēc piena - Tev pirms tam jāiziet cauri veselai Rozā- zili- zaļi mirdzošai rotaļlietu ērai. Nav viegli izstāstīt , kāpēc - visu nevar nopirkt, kāpēc visu nevajag nopirkt, pat ja makā tajā dienā ir naudiņa.
 Bet man prieks, man patiesi prieks, ka biežāk par nopirkt no viņas mutes var dzirdēt , ka varētu uztaisīt, uzveidot, uzgatavot, uzšūt.. , jo lai arī mēs visu nemaz nemākam darināt.. vairums mums sanāk.. kaut plāni viņai ir daudz lielāki. Bet tas priecē. Ka uztaisīt ir lielāks par nopirkt.
 Bet darbistabu ir pārņēmis. ieņēmis pavasaris. Tur ir siltumnīca.
 Vasaras rīti ar rasu.
 ... un uz vienas kājas zāle gracioza. Kā augstpapēžu kurpes uzvilkusi.