ceturtdiena, 2013. gada 29. augusts

Pārgājiens. Taka uz Likteņdārzu.

Rudens - īsts laiks pārgājienam. Un rudens tūlīt būs! 
Kādu vakaru... diezgan sen.. skatoties kādu no pašmāju raidījumiem par ideālu randiņu.. vai vismaz - gandrīz. Diskutējām par to - "kāds tad būtu Tavs ideālais randiņš, kur Tu aizvestu cilvēku, kuru īsti nemaz nepazīsti?" Es nevarēju izdomāt.. - itin neko. Neko kas varētu ietilpt tādā mini randiņā. Vienīgais ko es labprāt darītu = ietu pārgājienā.  Tur var i parunāt - i apskatīt.. i nerunāt ja negrib :) To var darīt gan ar tiem, ko pazīst, gan nepazīst.     
Tad nu esot Koknesē atklājās, ka tagad ir cilvēcīgi sausa + izejama taka gar Daugavas līci  uz Likteņdārzu.. attiecīgi - nav jāiet gar šoseju (kas noteikti nav ne droši, ne patīkami un kur nu vēl ar bērniem.. ) ..
Tad nu izcils maršuts rudens pārgājienam ... Ja negribas doties uz Siguldu meklēt zelta rudeni. Attiecīgi ja brauc ar auto, tad var ierbaukt Skrīveru dendrārijā pa ceļam. Bet ja ar Vilcienu, tad protams labāk uzreiz kāpt Koknesē, jo citādi nez vai tas vilcienu saraksts ir tik plašs... kaut gan.. ja sāk no rītausmas. Tad var apvienot abas vietas (Skrīveru Dendrārijs + Koknese) un ja solis ir raits un nav bail no noguruma vakarā.  
Attiecīgi, kad izstaigāta Koknese & parks (dodoties no parka laukā gar Daugavu & estrādi) , tad Blaumaņu ielas sākumā, tur kur Luterāņu baznīca pie Daugavas.. Jāgriežas pa kreisi un jāiet uz Likteņdārzu.  Iziet to taku var ar ratiem. Vismaz trīsriteņu ratiem un spēcīgu roku tvērienu un kārtīgi piesprādzējot bērnu.  Jo sākumā tā taka ir diezgan "šķība" un var rati mierīgi ieripot Upē.. Bet ja nestumj ar vienu roku un otru neēd svietmaizi. ... Tad mazliet smieklu .. un " ak Vai!!! .. ak, Vaiiii"cik tomēr bīstami tuvu kraujai..  , kaut ejot bez ratiem tāda sajūta noteikti nav:) "Kraujas" un ratu bilde nav, jo bildēt un turēt ratus- Nav iespējams:) Tālāk gan var stumt ar vienu roku.. 


Un tās riepas - ir palikušas no tiem laikiem, kad tur paugurainā slīpumā - bij dabiskā reljefā veidota motokrosa trase. 




Katram, jau savas domas par to vietu . Bet man patīk, ka tā saliņa būs dzīva. Jo, kad es augu - tad mēs ar suni peldējām pār līci, lai sauļotos aizaugušās nekurienes malā.
 Un tas akmeņu onkulis - vienmēr smaida un sveicinās, to viņam vajadzētu iemācīt arī citiem - Koknesē mītošajiem.







Katram savas kāzu tradīcijas... bet .. šī doma noteikti nav sliktāka par  slēdzeņu gravēšanu.






Esam atpakaļ pie slīpuma un fotoaparāts jāmet pār plecu, lai turētu ratus.  No baznīcas - līdz dārzam un atpakaļ.... mums pagāja trīs ar pus stundas. Mēs ejam raitā solī.
Nē.. nu tiešām. Ja kāds no visiem cilvēkiem vēl mīl doties pārgājienos.. Nu nevis tikai izkāpt no auto un pus stundu pabildēties priekš .. kāda no saziņas portāliem. Bet tā pa īstam. Tad izstaigājiet Skrīveru Dendrāriju un Koknesi+Likteņdārzu vienā dienā. Auto Koknesē atstājot pie vidusskolas. Un kaut ko apēst... kā piemēram pelēkos zirņus ar speķi var - "Rūdolfā" - tādā mazā un gardā kafejnīcā Blaumaņa ielā 3(tāds ūķīts, kurš pēc pilsdrupu darbinieces nostāstiem mainīšot lokāciju uz veco stalli). Tur pat kur Vidusdaugavas Mežniecība un kādreiz dzīvojos Blaumanis. Vismaz mirkli.

pirmdiena, 2013. gada 26. augusts

smilšu kūku cepšanas čempionāts.

Kas tiek plānots visu gadu. Tas tiek arī atlikts līdz pēdējam mirklim. Tēma un ideja uzradās tikai nedēļu pirms - sešiem. Man pat šķiet, ka tikai pāris dienas pirms. 
Un tad vienā mirklī.. Tavi svārki, vairs nav tavi.. Un tas ir tā tīri dabiski. Kaut es vēl tos-  ceru atkarot.
 Laiva. Ja būs laiva - tad to vajag krāsainu. Bet onkuls atved - tik "krāsainu", ka jāiet uz veikalu pēc krāsas.  Un pat ja vēl krāsas - varētu pieņemt, tad ne veidu, kā bija nokrāsots. Pat es varētu labāk nopūst.
 Melns.
 Vēl melnāks par dziļāko ūdeni pagalmā.
Atvērt acis un braukt prom. Rīta agrumā, kad laiva pa rasu slīd gana labi..
 Medaļas.
 Žūrija vakarā sazīmēja visus zeltus un sudrabus.
 Kases aparātu lentu ruļļi. Kā aizkrari uz trepēm.
 Cīniju mākonis.
 Čiekurkalna tirgū tirgotājs teica, ka viņam nekā - itin nekā nav priekš smilšu kastes no "metāla" ... es gan viņa krāmu grēdās - atradu 89% no visas kaudzes. Pārējo pie konkurentiem.  Attiecīgi pa 17.00LVL var iegūt burvīgas rotaļlietas bērniem. Kuras pēc pāris sezonām neizskatīsies ne pa toni sliktāk... + Var jau būt , ka šī nav dāvana - par ko sapņo katrs bērns. Bet mans bij priecīgs. Kaut arī kā medībusuns pa māju skrēja un jau bija pamanījusi, ka žūst vannas istabā(kurā viņa nekad neiet) krāmi, kurus bija apskatījusi:)))) viltniece.
Dienu pirms ballītes zvanīju ballīšu palīdzības dienestam:
"Labdien, vai - Valters Ozoliņš..?..Vai pie Jums iespējams dabūt Metāla spainīšus? Un Zilizaļas lentas? Un smilšu kūku galdiņus? Lielu koferi? Tāfeli? "
- Jā! Uzrakstiet sms ar sarakstiņu..
Tad nu, kamēr tētis kādam kāzas laksto.. un naktī atstājis garāžā visu sarakstu & Ome stumj mazmazītiņo pa pagalmu.

Tikmēr jaunā dekorēšanas paaudze - pie darba.
Karāties kaimiņ-kastaņa zaros un karināt lentas.



 Nepaiet ne pāris stundas, ka viss ir paveikts. Kaut šķiet, kas tad tur.. sakarini "piecās minūtēs" ...

 Bet visas ballītes pamatā doma - pievakarē iet pārgājienā uz Tramplīnkalnu(mums gan iznāca pārskrējiens), Meklēt dārgumus (ko Valters bija apracis pirms stundas ) un nest mājās smiltis, lai varētu cept kūkas un uzverēt čempionātā..



 Man patika. Dillei ļoti. Un ceru, ka patika arī draugiem. Jo ziņkāre, kas tur iekšā.. bija visiem. Protams, man bij žēl, ka dille redzēja, kas tur ir. Bet turējās kā īsts noslēpumu glabātājs un draugiem neatklāja. Pārsteiguma prieku saglabāja.
 Dārgumu pilno koferi - pagalmā atvērām. Un čempionāts var sākties.
 nu vismaz tad, kad smiltis no garāžas iznestas.






 Laiva ir izcila smilšukaste un skaista dāvana dzimšanas dienā.. . Mēs savējo dabūjām iekš ss.lv.... Onkulim tā mājas lapa ir www punkts kokalaiva punkts lv.
Un attiecīgi laivošanai - esam gatavi!
 Bet rudens nāk. Doma izvēlas siltākas vietas, kur vērot, gulēt, būt. Siltākas par zemi.  Vilnas zeķes jāvelk laukā no maisa.