trešdiena, 2012. gada 12. septembris

burkānu balle.prātā.

Pilnīgi noteikti vajag "burkānballi" ..., tie man neiziet no prāta, kopš dziļas ziemas, kad tie zaļoja vīna glāzēs. Un lai kaut ko. Kaut kā. Izsvītrotu no prāta - tas ir jāpiedzīvo.  Un kā , lai to piedzīvo, ja palēnām - ar to nesāk kārdināt citus? 
 ... un ja vēl kāds(vārdā neminēšu) pasaka, ka burkānballe būs = bērnišķīga savā vizualizācijā... tad man vēl vairāk gribas pilnus galdus ar svaigu burkān sulu, sklandraušiem un citiem "Cē -Bē - iX"  vitamīn un smaida pilniem gardumiem..
Bet nenoliedzami - esmu bērnišķīga. Vienu dienu man vajag burkānkrāsas matus. Otru dienu Melnus. un pirms tam es biju pārliecināta, ka tuvākajos gados mani mati ķīmiskus krāsojumus neredzēs. Piedod - daba. Esmu raksturā vāja. vismaz šobrīd.

..tumši rõzīgos ar lielu lūgšanos man dille ļāva nobildēt. It kā līdz ar klikšķi - to mazāk paliktu.
 Virtuves grīda pilna ar filca griezumiem, Oranžām auduma strēmelēm.. un sintapõna putekļiem.. Citiem uz grīdas noteikti burciņas ar gardumiem, kuri gaida savu ceļu uz pagrabu.



 Bet pēc nopietnām "sapulcēm" vairāku dienu garumā... - burkāniem varbūt būs savs uznāciens. Rudenim par godu. Bet visādi citādi Ziemas balles aizmetņi ir gatavi. Tās kleitas tikai sāciet šūt.