svētdiena, 2011. gada 7. augusts

mežam atvaļinājums. kukurūzlauki.

klapēt un līmēt. iestūķēt un pielīmēt. Vienkārši jāsarauj. Aizmirst apliet puķes dēļ chiekuriem un burtiski viņas ar ķerru aizvest uz komopst kaudzi. Bet melna toņa līme - visu cieņu.
Sapņoju un izsapņoju to chiekurdienu un šodien sapnim pievienojām Viršus. Bet visā visumā par spīti "grafikam" šodien bij ieplānots braukt uz Pabažlaukiem. Alberts izaugs un nezināsim. Un Olivera vasaras albūma daļa būtu pustukša. Un dille.. un mēs.. nudien tur sen nebijām bijuši. 
Labāk zosis saukt par gāgiem, nekā runāt par to, ka zosu tēvs domā,ka ir pīļu tētis. Bet zosis tik - tik skaisti putni..kaut Jebkurš putns laikam manās acīs maģisks. 

un Alberts. Viņš tieši pēc sevis izskatās. 

Kukurūz lauka labirinti un kukurūz bārbijlelles. Tas kurš nemāk meitai bizes sapīt, tas sapin kukurūzām..Tad jau izrādās, ka māk. un citreiz nepīšu. 
 Es patiesi ticu, ka ir kaitinoši, ka es visur velkos ar to 'klik-klik" , bet vēl jautrāk ir tad, kad modeļi padodās.. un viņi saprot, ka labāk ir nebēgt no tā.. un vienkārši būt kadrā.. " klik! viestur!"  - ar kāpost lapu galvā, par kāpostiem kabatās domājot..ar kāpostos atrastu bērnu ratos. Klik!
 Un Ēst. ēst Omes lasītās mellenes pilnām mutēm. dille saka, ka gurķi neēdīs, jo tas asss, zirnīts viņai saka, ka lai ēd ātri, tad nebūs ass. un viņi turpina spēlēt mammās un tētos. un prinČos un princesēs. un man būt mazajai māsai, kura nemāk runāt.
un tad protams jāpielūdz visi kukurūzu gari! 
un vēl tie gari, kuri pieradinās manas pēdas pie augstpapēžu kurpēm. vakar ar pus dienu pietika, lai saprastu, ka pēdas dzīvo vasarā un zaļā zālē. un skrienot cauri Biķernieku mežam.. nesatiku nevienu dzīvu dvēseli. nevienu. mežam atvaļinājums.