pirmdiena, 2011. gada 25. aprīlis

jākrāmē soma un jābrauc uz Rīgu.

1,5 olas ir lieldienās apēstas, piederu pie tiem cilvēkiem, kuri tālāk par sīpolmizām/lapiņām/ziediņiem/mizām.. nav tikusi- un katru reizi sanāk savādāk.. , bet nu zemeņu lapiņas sirds - tai izņemšu patentu! Netīras pēdas.zeķes.bikses.Veļas mašīna ir maģiska. (vārds maģisks ir viens no mīļākajiem vārdiem un sajūtām man) un vēl saule visu izkaltē - un viss ir tīrs un sauss un bez kaķu spalvām :) svēti!!!
Braucām ekspedīcijā ar zirga ratiem meklēt zilo govi. Darīt darbu iemainijām pret dienu ar dilli, jo iedvesmu pazaudēju. Divām govīm bij pikniks pļavā pie dīķa. Un kājas izaugušas tik garas, lai Cēsu rajona,Līgatnes pagasta Gaujas nacionālā parka Dabas takas dille izstaigātu savām kājām. Pirmo reizi parkā bez vārda "Opā...!" Un tas nav maz - tā ir BAUDA! Mums kā vecākiem, jo spējām tik skriet aiz..

Vardēm auru laiks. zaķkāpostiem īstais skābums. vienas nakts laikā dīķis pilns ar kurkuļiem olās. Trīs milzīgi kalni. trīs drosmīgi bērni. Pagalmā uzziedējusi narcise. Pēteronkuls mirklī saveidoja olu dēli,vai ripināmo reni..., tātad viņš mirklī saveidoja daudz mirkļus smieklu. Tik vienkārši. Tik pat mirklīgi citi onkuļi spēj visu dienas skaistumu sagraut. Tik skaistas dienas noslēgumā. Sāp, ka cilvēki pat nedomā - ko viņi runā, ko saka.. , viņi pat sevi nedzird. Un ja es runāju... un jautāju, par to kas tiek plānots saistībā ar manu bērnu.. tas nenozīmē, ka es kasos! Man vienkārši nav vienalga un sāp sirds.. un gribas, lai cilvēki cienītu viens otru..

No kalna skatoties uz leju viss citādi rādās. Un dziesmas meža takās vēl līksmāk skan. Un Aļona dillei iemācija, kas jādara jātniekam - kad zirgs kāpj kalnā.. vai no tā lejā.. Un gāju aiz zirga un domāju, ka uzticos zirgam no visas sirds. Un bērnam sirds ir tik plaša, lai tajā ietilptu zirgs un visa pasaule, kas redzama skatoties uz leju. Bet par to kā zirgs uzbruka Valteram un cik dziļa ir Gauja pie Turaidas tilta un cik daudz smaida dille ar zirni ir saražojuši šajās brīvdienās - par to i uzrakstīt nevar. Un paldies visiem, kuri pateica, ka man objektīvam virsū pleķis. :)

piektdiena, 2011. gada 22. aprīlis

lekt.

Neizprotams ir fakts - cik saprotami un mierīgi mēs tikām laukā no Rīgas. Puķes matos. Puķes vāzē. Pikniks pie dīķa. Neizprotu tos cilvēkus, kuri saka - ka šis laiks ir viltīgs... un saulīte viltīga! Nu tad manuprāt vējš ir viltīgs, lietus un sniegs tik pat viltīgs kā pavasara saule..:) jo punķus saķert statistiski.. ir tik pat vienkārši arī citos gada posmos... Un vispār dille ir tik liela, ka viņu pat vairs nevajag pagalmā izklaidēt viņa visu izdomā pati.. un dodas pati... - tas ir neizprotami, neticami... bet izbaudu.., viņa pat nesauc "tēti vairs.." viņa dodas pati.., bet varbūt tas bij tikai šodien:)

100% visu sabildēšu.. vienkārši pavasari, lai var pa pastu nosūtīt. ietērpos krāsotāj kostīmā un mazliet papūtu baltās bumbas.., lai nostiprinātu un nelocītos.. un kalst tālāk:) Bet viņām nav nekāda sakara ar lieldienām... Un vēl man ir pats skaistākais, graciõzākais, gudrākais un protams kaitinošākais suns.. un viņa guļ virs dīķa.. vai uz celma.., citi tak parasti izvēlas piezemētākas vietas.. , Viņa ir dievīga.


Un lekt.. līdz debesīm un krist uz dibena..
Pa.vasaris.
Dille visu dienu prasa " vai šodien ir Lieldienas?"

Un vēl neatstājiet šokolādes olas mašīnā:) sanāks kā mums:)

ceturtdiena, 2011. gada 21. aprīlis

tulpju pļava.

trīs dzelteni tulpju pilni podiņi pārtapa pa - tulpju pļavu, kaut sākumā cerējām uz kaut ko līdzīgu olai..., bet tas tā tīri simbõliski, jo galvenais jau izdomāt stāstu.. pirms kaut ko sākt darīt... un vispār tulpe ir izturīgs zvērs.
Ienesām no kāpņu telpas visus podus, dille varonīgi tās nocirpa.. oāzes mērcēšana ir varens process, bet to gan man neizdevās nobildēt.., bet to jebkuram patīk darīt.. izmērcēt oāzi.. viņa tik maģiski mirkst..

Griezt un spraust un aplaistīt..:) un gatavs..

















un pa virsu protams .. māla ola un zaķi, kurus saveidojām jau pirms nedēļas , jo radiātõri vairs nav karsti un ilgi kalst....jo kā nu bez tiem.. katriem svētkiem - sava forma.. un tos var velnišķīgi labi apzīmēt..




un viena balõnbumba pārveidojās par pirkstu lelli..:) kaut rīt zaķis pārvērtīsies tikai par bumbu.. kuššš..... Toties kaķi.. - Kaķiem es visu piedodu mirkļos, kad viņi ļaujas sasegties un tik mīļi rotaļājas ar dilli un ļauj sevi stiept pa māju.., bet visādi citādi dilles gulta izskatās pēc milzu skabargas.. un es reizēm kļūstu nesakarīga.. - kad viņi visu lidina pa gaisu, vai paši lido un krīt virsū radot traumas ar saviem nagiem... brrr...





















nu Jā.. un patiesībā.. katram cilvēkam savu zaķi. Mazāku. lielāku - bet zaķi.

otrdiena, 2011. gada 19. aprīlis

zāles zaķis māla acīm un zirņu zupa..




Kaimiņdzīvoklī meitene Agnese spēlē klavieres - neizsakāmi skaisti.. , dille jau guļ un es klausos koncertu.. , gadiem klausamies, kā viņa mācās... no viena skaņdarba, kuru māk.. viņa ir nonākusi līdz daudziem, kurus nemaz melõdiski vairs nevaru iemācīties no galvas.. Nudien pats skaistākais dzīvojot šajā dzīvoklī.. tas ka var dzirdēt melõdijas vakaros un tas ka vannas istabā spīd saule un protams lazda pie loga..


Lieldienas ir mani mīļākie svētki, jo tad tak patiesi visi - itin visi krāso olas.. paši! Nevis nopērk krāsotas, bet krāso! Vai nav brīnums?

svētdiena, 2011. gada 17. aprīlis

PVA līme un pavasaris


Sestdiena sastāvēja no PVA Līmes, kartupeļu cietes,vazelīna, ūdens un neskaitāmiem simtiem metru tamborējamā diega.. - sākums labs.. karājās un kaltējās virs gultas.. tad jau manīs kas sanāks rezultātā.. Bet toties svētdiena - īsta saulesdiena...., patiesi gaisā pavasaris, daudz skaistu kadru, daudz drosmīgu modeļu... un smaidoši bērni ar iedvesmojošām domām par to ko darīt:)

otrdiena, 2011. gada 12. aprīlis

pļaut kviešus

Mācos ēst spinātus. Vai cilvēks var iemācīties ēst spinātus? es divus mēnešus atpakaļ - teiktu 100% nē.., bet es ēdu.., patiesi nopērkot to iepakojumu.. es viņus apēdu nevis izmetu.. un man garšo cepti šampinjõni ar spinātu lapiņām.. Mācijos arī nedzert kafiju - lūk tur es zaudēju. Kaut mazliet māku dzert arī ūdeni jau. griezu sev melna kartõna sirdi...Dille man saka - "izgriez man blusiņu!" Blusiņa manā griezumā būtu kā liels zilonis bez ausīm, vēlāk gan noskaidrojās, ka viņa grib Bizbizmārīti.., bet es izgriezu egli, tulpi un koku. Dille negrib iet uz skolu. un dille ir slima ar temperatūru. Neko nesaprotu. Šodien viņa teica, ka viņa izaugšot liela arī bez skolas. man melno kartona sirdi neiznāca aplīmēt ar zāli, bet dillei viss iznāca. Iznāca īsts pavasaris.. , ļoti vēlos, lai viņa ir vesela un varam vilkt gumijniekus un iet uz mežu. elpot.
šī vakara sajūtas uzlabošu ar kafiju ar pienu bez cukura + šerberts.. un es jau zinu, ka ir gandrīz nakts.

svētdiena, 2011. gada 10. aprīlis

koka kuģis.

Saknītes ir pārsteidzošas.. - kā no filmas "Avatars" , pirmos stārķus redzēju e-pastā atsūtītus.., tad šodien domāju..kādi man tie būs pa īstam.. vai uz lauka, vai ligzdā.. - jo kā stārķus redz.. tā vasaru pavadīsi.. ja lido ~tad ceļo, ja ligzdā ~tad sēž uz vietas, ja staigā pa lauku ~strādā.. protams var būt variācijas par tēmu:) tik tad jāsāk dzejot un tulkot katram persõnīgi.. Un vēēēl troleibusi brauc pa tramvaja sliedēm un ir vietas, kur viņi brauc bez vadiem un stangām..- tāpēc, ja nav vadu un ir tikai tramvaja pietura, nevajag domāt, ka tur nepiestāj arī trolejbusi.. No rīta nopirku zāģi un jaunu katlu. Gan vienu - gan otru pielietojām. Pirāti.kuģi.auskari.lakati.kartes un karogi. Bieža nodarbe, kurās ievelk mūs dille.. un pagalmā noteikti gribētu kuģi, kur dillei ar draugiem ceļot.. kaut man nav pagalma:) Tad nu veidojām mazu kuģi lellei Raspunzelai ar tiem garum garajiem matiem.. no multfilmas..
Galvenais veidojot kaut ko ir neaizmirst, ka tas ko veido ir nevis tavs veikums, bet bērna.. Tev tikai jāizpilda tas ko bērns nevar.. , bet Valtera jaunās idejas dillei likās vareni labas

pat zīmulis kā "skrūvgrieznis" - un tad dille saka.. "es jau zinu ... es jau saprotu.. es jau māku"
Valters gribēja kuģi nokrāsot melnu, bet dille ar virvīti visu izlēma.. - jo cik tad var krāsot.. novinķelēt ar virvi viņai izdodas lieliski.. , mezglo vienā laidā:)



piektdiena, 2011. gada 8. aprīlis

karogs vējam





Vakar uzveidojām kārtējo, bet šoreiz rõzā vējkarogu un plīvurmatus . izlēkšoja peļķes ar to. Rõzā plīvurmatus gan uz ielas neļāvu vilkt, jo vējš un ausis tik plikas vēl nēēēvar..

otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis

viens simts divdesmit piecas gumijas.

aizāķēt aiz zoba.. stiept - stiept.. un trinkšķināt, tik pat dabiksi, kā no saplīsuša balona mazus balonus veidot..., bet viens simts divdesmit piecu gumiju bumba katram ofisā ir knibināšanai un hmm..sen sen Ostā strādājot ar viņām skaidro naudu boss žūksnīšos saspriegoja:) Bet visādi citādi.. šodien oficiāli atklāta smilšu kastes sezõna.. un pilsētā/dzīvoklī dzīvojot tas nav maz..- ja vien dille gribēs.. mēs tur pavadīsim kaut visu dienu pēc skolas..jo jāelpo un jāskrien un jāelpo un jādraudzējas ar rajõna draugiem - un mūsu rajõnā par demogrāfisko situāciju sūdzēties nevar katram brālim māsa.. māsai brālis.. un dille visiem pa vidu..smiekli un kritieni un smilšu kūkas, kaut šodien bija arī īsta pica, ar kuru puisīt's Hugo dilli uzcienāja.. - pikniks.. Dēlis + naglas + āmurs + maksimums divas minūtes darba = kaut kāds rets naglu mežs. Kaut patiesībā noteikti vēlēšos tādu koka tapu mežu.... vai vismaz apaļu finieri ar naglām.., jo šis tik viegls, ka jāpietur, kad nospriegojas gumija.. Dille piever acis...- gaida kad plīsīs.. ,bet neplīst un mūzika.. katram garumam sava..dziedājām un trinkšķinājām un īpatnējo rakstu vietā viņa izdomāja taisīt aplokus zvēriem.., gumijās vēl salika naglas, veidoja jumtus, karināja - vinķelēja dzīvniekiem siksnas.. - biju plānojusi, ka viņai tas patiks labi ja 5 min... - pavadijām nepilnu stundu..

kaķi jauc visu, kas jaucams.. virtenes, lampiņas iet pa gaisu uz nebēdu..,vienu baldahīnu jau norāva.. otrs par brīnumu stāv...

svētdiena, 2011. gada 3. aprīlis

Kad tur rakstīts: sestdiena,svētdiena.

Pa vaigiem sist, lai smaidu nodzītu. Pavasaris galvā. Uz gavlas. Vai arī cilvēks pats ir pavasaris. Kaut šodien redzēts, ka cilvēks nemaz nenojauš, kas viņam ir uz galvas.., bet tā jau ir viņa galva. Puisis sestdien ienākot tirgotavā gribēja tērēt sešus latus par kaut kādu lakstu pušķīti.. bet izgāja ar septiņdesmit deviņām tumši sarkanām garām rozēm(tāda klasika mazliet) :) un tā viņam bij pirmā pieredze ar tādu kvantumu ziedu, izskatījās cerīgi labs sestdienas vakars viņam būs.. - bet prieks par viņu ! Jo viņš nudien viņas dabūja super duper labā /lētā cenā, jo bij ar mieru pirkt visas un redzēt to mīļotās meitenes sejas grimmasi.. Nez vai iespējams izaudzēt zilu zāli.. vai iespējams izaudzēt zāli zilā mākoņūdenī? Zilā želejā? Un vai zilā želejā augusi zāle būs zaļa? Un vai vispār kaut kas izaugs.. , bet ja neizaugs - tad zināsim kāpēc.. un nākamnedēļ mēģināsim tirkīzā:) Ieber.Uzgaida kad uzbriest. un Nekādā ziņā nelej caurulēs to joku!!! Dillei patika, kaut protams - protams , nav jau Rõzā.

piektdiena, 2011. gada 1. aprīlis

Vēsturiski.

tas bij tālais - senais 2009.gads .. , kad tā vien uzzīmējās uz auduma, izgriezās un piestūķējās un sašuvās, .. un pavisam godīgi dēļ zaķiem fotosesijas laikā uzzinājām , kas citam zaķim vēderā - nu puiks vai meitēns, jo paši jau neteica.. , bet ap sevi savāca Rõõõõzā:) Bet patiesībā mēs ar viņiem pievilinājām pavasari, kausējām dīķī ledu un vēlāk gan vienu uzdāvājām Opim, parējie izjaucās finansiālu apsvērumu dēļ, jo vajadzēja piepildīt putnus
Un kaut dille bij maz - maziņa.. viņa vēl ar vien zaķus atceras un plāno, ka vajadzētu viņai vienu tādu atkal..
Rokijs bij no patversmes tieši pie mums atbraucis.. un ja tagad viņu nobildētu - kopā ar zaķiem, tad brūnais suns būtu Lielais Panda un pundurtrusīši :)