svētdiena, 2011. gada 11. septembris

dāvanu kastītes. dejot. putekļi.

Dāvanu kastīte, kā dāvanas sākums. Izdomā iesaiņojumu un tad iedomājies, ko tajā likt iekšā.. Vismaz reizēm  - tieši tā . Smaržot pēc krāsas un glābt kastītes no lietus.
 Dāvināt ir viennozīmīgi labs vārds. Laba darbība. 
Bet šīs kastītes, protams- klejos uz lakstos, lai ceļotu tālāk.. 
Bet viss bez gala lakstains. Tāds no sirds.  Tāds īsts stāsts par vasaru.. un mazliet par rudeni.
 Bet visam.. patiesi visam pa vidu. Visām milzu iesnām un kakla sāpēm.. vēl viena neplānota nedēļa laukos.. starp Čiekuriem un kastītēm un pērlēm.. Un šodien sakārtoju istabu. Bēniņistabu pirmo reizi visā vasarā. Kā ir iespējams nekārtot istabu visu vasaru? Elementāri! Ja tur guļ un šuj un pērļo, tad kārtošanai tur nav vietas.. visam sava vieta . Bet šodien viss sakārtojās pa kastēm, lai ceļotu uz Rīgu. Un istabā paveras īsts deju placis. Un es arī dejoju. Dzēru aukstu Cõlu.., klausījos savu neapnīkošo tvista mūziku un dejoju un kārtoju.. un sapņoju par to, ka kādreiz varēšu uzaicināt draugus uz īstu deju ballīti. Tādu, ka nākamajā dienā sāp kājas un prese un galvā skan.. un mati vēl ar vien dejo.
Pa vidam gaidot,kad putekļu sūcējs atbrīvosies... arī uzveidoju vēl lakstainas kastītes.. un tagad Jāiet Sūkt visi vasaras putekļi no dēļu šķirbām un beigtās lapsenes,pērles un zirnekļi. Un dejot, vai vismaz dīdīties ritmā.