sestdiena, 2012. gada 26. maijs

ūdens un veste

Ūdens sezõna smilškastē. 
Ūdens kā migla - maigi salda. 
Arī man bērnībā , tādā dziļā - bija draugi, gan Saulkrastu dārziņos, Cidõniju ielā, gan Ventspilī Jūrmalas ielā aiz sētas..., gan Rīgā uz Zemgaļu ielas.. Laistījāmies - pat ar cukurūdeni. Pilnvērtīgi un traki "kazaki razboiņiki".. 
Dillle smidzinot zirņus uz palodzes organizē smidzinātāju iepirkumu. Viņai un draugam Markusam(kuru patiesībā sauc Marks, bet mēs tak visus Četrus gadus 100% pārliecībā dzīvojām, ka viņu sauc Markuss). 
 Pšššš... pššššš... pšššššš...
 Pilnvērtīgs prieks un smiekli. Pilsētas smilškastes maisā - uzpildīts smidzinātājs ir vajadzīgs - katru otro dienu, ja ne katru.
 Un ja nav prinČa tērpa.., bet princesei ir vismaz pieci.., kā tieši lai iztēlojas sevi par princi, kuram tikai kronis galvā ?  Rītausmas sapulcē - vienojamies par - "veidot princim tērpu" , vienojamies - par nopirkt vesti vai žaketi un novizuļot, kaut pats princis savā pieticībā stāsta, ka - "nopirksim vecus palagus un uzveidosim apmetni"...
 Dille parāda Oliveram - savu Laines šūto vesti - un princis uzpleČus ņurcīdams atmet domu par vecu palagu un dodamies uz veikalu pēc žaketes. Puišu nodaļās ieskatījusies esmu tikai atlaižu sektõrā. Tad nu Žaketes iekš Cubusa un Lindexa nav. Jocīgi. bettt.... atrodas Veste, krekls un "šuj" veikala apmeklējums - beidzas rezultatīvi.
 Valters tēlo, ka nemāk nogriezt pogas, kur nu vēl piešūt, bet - katram savi pienākumi..  un visi vestes atribūti piešūdināti. Mirdz un vizot skan..
Enkur - dimant pogas. Ķēdes, zvārguļi, dekoratīavas skaras, kaut kādas neizprotama pielietojuma "lentas" un līdzvērtīgs objekts - mirdzošajām dilles kleitām gatavs.
Bet lūk sētā gan nevar tikt ar krokšiem - vajagot prinČu kurpes, jo princesei gliteri uz kurpēm palīdzot.
Pretodu un pretērČu un pretvēja kostīmi pār ausīm pārvilkti  un upju pļavas un tilti iekaroti, zaķskābenes apēstas, slapjās zeķes izraudātas.
Bet šovasar, šos zilos svārkus nost nevilkšu - izbalos, izplīsīs. Vasaru dzīvosim kopā.
Vasara spilgti zilos toņos un cerams mazliet augstāk par zemi. Līdzsvaru noturot. Garīgo un fizisko.


otrdiena, 2012. gada 22. maijs

diļļu diena.

Tur kalendārā stāv rakstīts - 22.maijs.. tad jau Diļļu diena. 
Trahēlija kā ziedoša dille. Vizuāli. Mazliet. 
 Bet rītausmā ceptais zaķis, man paklūpot gandrīz dabūja sliktu galu.., bet izdzīvoja.., uz palodzes paslēpušies pāraugušie kvieši, kā labi laksti kūkas dekõram. Jo zaķis bez zaļumiem nemaz nav zaķis.
 Burkāni un rupjmaize. Nomazgāti, sagriezti un prom - ciemoties. Sargsuns paliek mājās.
Bet manī ir vizuāls, garīgs un fizisks pagurums. Es  jūtu, cik labi smaržo rupjmaize, bet nemaz nepagaršoju.
 Neaprakstāmi daudz tas māca. Liek just. Sajust. Domāt līdz, ka pasaulē Tu esi svarīgs, bet visam ir savi noteikumi. Izjādes ir viens no lielākajiem dilles priekiem un mācībstundām vienlaikus. Jo ļaut Tētim pirmajam uzkāpt baltā zirgā - nav viegli. Maza asara acī.., bet stāv un gaida.. , gaida savu zirgu. Saprast, kāpēc Tētis šoreiz  tiek pirmais, saprast, kāpēc krāsai nav nozīmes, saprast - un iemācīties pacietību, šķiet var tikai kopā ar dzīvniekiem. Tad asara notek tik klusi, jo  prieks par visu ir daudz lielāks.Kluss prieks. No staļļa izved Eiropu un dille jau aizmirst, ka viņa gribēja baltu zirgu. Jo šis tak esot vismīļākais un skaistākais..Tumšās šokolādes krāsā. Gandrīz melns.
 Un arī liels cilvēks mācās. Mācās sajust sevi un dzīvnieku. Aizmirst pilnīgi visu. Domāt un redzēt esošo.
 Lēdija cauri peļķēm nemaz labprātīgi neejot. Tāds lielisko dāmu klubiņš tur, tajā Salaspils botāniskā dārza stallī.. , kaut arī puiši ir.
 Pilnīgs miers manī. Pateicoties pretodu līdzeklim.
 Pirmā pie garduma protams tiek - sapņaini skaistā Lēdija. Tas jau nekas, ka mugurā netika.... simpātijas nenoliedzamas.
 Balts stallis. Tīrs un sauss un gaišs. Tik pat gaišs prieks mūsos. Jo minūti pēc nokāpšanas viņa jau Čukst ausī, ka gribētu vēl.., bet Nē.. zirgiem atpūta un bērni pa gultām. Citu vakaru brauksim atkal.
 Bet es tikmēr savu saldumkāri  - ar riekstiņiem veldzēšu. Saldi. Sapņi un gardumi.


piektdiena, 2012. gada 18. maijs

arhitekts.

Pilna sauja mīlestības. Nē, nu - nopietni! Kā var būt kaut kas tik banāls un skaists? Kas ir vēl banālāks par zaķskābeni? No lietām, kas izaug no zemes. 
 Skābs. Skābs. Skābs. Tik skābs, ka jānoskurinās. Bet gards gan!
 Garāžā bija "mājokļa jautājums" - attiecīgi sakārtots. Atrasts. Izmests. Kūpināts.

 Trīs plastmasas pudeles. Skalpelis. filcs. Karstā līme. Plastmasas burku vāciņš.. - Viena stunda un rūķu mājas gatavas.
 Portatīvs mājoklis ar "skursteni". Atskrūvē to un lellle iešļūc iekšā.
 Es pat ticu, ka viņas vizuāli ir tik mīlīgas, ka naktīs tie visi rūķi, kas dzīvo mūsmājās - nakšņos tur.
 Vāciņa balkõniņš. Es - no sirds jūtos, kā leļļu māju arhitekts... Un Nav tā, ka viņas nav prasīgas. Klienti ar princešu vēlmēm.
Rõžā = ziedu veikals. Kaut nepabeigts, jo tur nav lete un nesot mazas vāzītes:) 

 Lieldienās Siguldas būvmateriālu veikalā nopirku to zaķu formu. Kūkuzaķis. Bet tikai šodien atplēsu.
 Un zaķu kūka gatava.
Zaķu kūka zaķskābenēs.
 Kraukšķ. Kraukšķ. Skābi salds.

otrdiena, 2012. gada 15. maijs

sajūtu māja. ziedlapu indiānis.

Ziedlapu indiānis. 
Tas aizverot acis un saka "ommmm..." 
Mācīšos uzlikt galvā kroni un caur ommmmmm... vērst domas uz labo.  
 Staro zvaigznes. zeltā.
 Gultai oderu sienas. Varavīkšņu istaba.
 Un pat ja tas audziņš nonīka. Nokalta, kamēr mēs plenērojām laukos.  Tad viņam blakus izlīda nezāles. Tās cītīgi laistam. - Aug griezdamās. Ceru, ka izturēs arī nākamo plenēru.
 Un tā kā man vairs nav matu, tad jau arī man matu spalva nesot vajadzīga.
 Lekt.
 Saskaitīt visus kurkuļus dīķī. Jo šķiet šis ir pēdējais pavasaris šeit.
 Kurkuļus jau nevar ņemt līdzi spainīti. Kurkuļiem kurkuļu mājas. Kurkuļu mamma.
 Mēness kalendārā - nekas nav minēts par dienu, kurā vislabāk sēt māllēpes.  Saules zaķu kronis. Saules mātes kronis. Saules kronis. māllēpju kronis. Pieneņu kronis
 Saule. Saule ir mans mīļākais vārds, ko rakstīt uz papīra. Reizēm, kad pirksti strādā, bet domas nē.. uz papīra sarakstās - Saule. ar vienu līniju.
 Pirts spogulis - vislabāk rāda. Nopietni. Tādu vajag veikalos. Tur vienmēr visss izskatās tik tik skaists.
 Bet visā visumā - tieši šīs trīs tulpes var iegādāt. Ar visu zemi zem tām.  Pārmaiņu. pārmaiņas. Īsta sajūtu māja ir nonākusi tirgū.


svētdiena, 2012. gada 13. maijs

māmiņdiena

 Māmiņ, Māmiņ..
Omiņ, Omiņ..
Vecmāmiņ..
Katrai savs smaids, savi stāsti, sava smarža, brokastu garša.
Ja, mēs šodien pie visām brauktu ciemos-  mājās būtu rītdienas vakarā.

Dievīgs tulpju un gaiļpiešu pušķis no lakstos.
Katru gadu ir bildes.
Katru gadu ir mirklis, kad tomēr kaut kas jāizdara arī viņiem. nu to mācīties izdomāt, kaut mazu.mazītiņu sīkumu. Lai sveiktu.
 :) un izmanot mīkstinājuma un garumzīmes= ir tik pat kā dzeju sarakstīt.
 ..
 Tās protams nav savvaļas tulpes. Bet tagad ir.
 Lūgties, lai viņi nopõzē.
Viņi protams skrien neapstājoties. šķobās un ņemās.
Un tad es maigā balstiņā saku, ka mums vajag bildi, ko pa pastu aizsūtīt Omei:) ..
Un viss notiek.
maģisks. vārds - "omei"
Tik pat - "mammai" .
 Ja jau Tulpju pilns galds, tad nemanot rozes tiek - ziedlapotas.
Virtuves grīda vienos svētkos.
 Un siena. un gaisma. un sajūta.
To gaismu radam pašas. Sajūtas viss mums apkārt.
Sveicieni svētkos!! Nudien!