sestdiena, 2012. gada 25. februāris

migla

Šķiet debesis siltākas par zemi. Debesis izelpo pret zemi . Un es ieelpoju miglu.  
 Mežā zem sniega - peļķes mostas. Peļķes zemi modina. Bet migla mani.
Skaļo suni pret kluso iemainīju. Klusajam prātā savas domas, šķiet viņš pie klusuma tik ļoti pieradis, ka mani nedzird un pāri ceļam neatskatoties dodas. Ieelpot un priecāties, ka visi vēl guļ un mazais ceļš tik kluss.
 Kaķu jõga.
 Mēnesis bez trenniņa  un kaķis aizmirsis, kā jātēlo šalle. Lec prom. Uz muguras man šalles skariņas - sārti sarkanas.
 Frizieris vannas istabā. Galva elpo. Smiekli.
 Sniega piku virtene uz kokvilnas strēmelēm.. Pikas turas kā pielīmētas( + 2 grādi.. - visu dienu nostāvēja, neizkusa, nenokrita, kaut visa pasaule kusa) . Sniega piku ballīte. Sakurināta pirts. Ielīst pirtī caur logu, jo durvis no mitruma atvērt nevar, grīda pacēlusies. Patīk smaržot pēc bērza lapām.
 Gulbim nolauzu galvu. Apsolos graciozi  - pielīmēt.
 Kušs.