otrdiena, 2012. gada 17. janvāris

papīra grabulis.

Spīd, kā svece, bet nav svece. Turas sveČturī, bet nav tam paredzēts. Un vēl skan, ja izkrīt no turienes..
 Bet visā visumā - reciklējot žurnālu "Franks" - sanāk papīra grabulis(marakass), kaut visu procesu beigās, no papīra tur ne miņas..
 Saplēst. Saliet ar karstu ūdeni
 Ūdeni noliet un Bllllllenderēt.
 Līme pa gaisu.. ,grīdu., galdu.. visur.., piecus milimetrus no objektīva tāāāāds kļoksis aizleca... jēēēēl..
 Tad nu sablenderētajām papīram pielej to PVA.. un kļoksis gatavs..
 Egle = 2x garāka izaugusi. Zaļums tieši tāds, lai gribētos nograuzt.
 Stiepļu restes, karkass.. tīri haõtiski uzveidots...., bet papīra masai noteikti vajag būt mitrai, bet ne ļoti slapjai, jo man sanāca fušieris ar - pārāk slapju masu, tad garais gals krita nost.. , jo žūstot ūdens jau tek uz to un krīt nost.. kā dubļi..
 dēļ tā slapjuma, beigās uzlipināju toletes papīru, lai turas kopā, kas man nebūtu jādara, ja nebūtu tik slapja masa...
 Tad Tie objekti žuva nedēļu... , kam sekoja ķirurģisks process. "balons laukā"
 Un vēderā iekšā.. Vienā sīkas pērles.
 Otrā milzīgas. un viss cits , ko vien tur samet.., kaut milzīgas.
 Tad noloka tieples, lipina kātu.. un atkal liek žūt..
 Es 100% neesmu tēlnieks. Kaut varbūt esmu..un tas grubuļainums = dizains.
 Žūstot, gan parādijās sprauga, bet tas nav būtiski, jo tā ir tikai pati maliņa, ko aizziedu ar krāsu un laku.. ciet.. un viss super..
 iztērēt rõzā krāsu. Rõzā krāsas trauks tukšs vēl līdz galam obektu nepabeidzot.. un tad tas man nemanot pārtapa melns..
 Un otrdienas rītā pamostoties pārsteigumu pilna gulta. Grabuļi nolakoti, skan tik ļoti, ka miegu pat no jebkurām acīm izgrabinās.. + viņi sanāca lieli un smagi bērna rokai.. gluži mazas- minī hanteles:) Un Mammas roku šūtais "cibri" krekls pret pidžammu tika nomainīts zibenīgi.  Tad nu viens ir skaidrs, ja vien Mammas roku dizaina/mārketinga nodaļa piekritīs.. šūt. Dille šūsies dizainā. jo.. jāatbalsta jaunie uzņēmēji/dizaineri/reciklētāji nevis lielveikalu kūltūra un pa skaisto!
 Un tieši tik klusi skan pasaules sirdpuksti, kā baltais grabulis.. Kaut ko veidojot.. veidojas pasaule. Man mana. Tev Tava.
 Un dillei ļoti patīk .. uz pogu ejot pat jaciņu virsū nevilka, jo tak oranžo krāsu neredzēs.
Paldies:)