sestdiena, 2011. gada 17. septembris

sajūtu mežam tuvojoties.

Grāmatā izurbt caurumus - neaizskarot burtus. Atvēru latviskoto Ostinas variantu par "Lepnums un aizspriedumi" .. jēl! Ja kāds atver to, tad noteikti tik pat ātri aizver. Nekad to filmu neskatītos, ja to būtu lasijusi latviski. Vismaz jauno latvisko variantu. Bet cururvate saldāka angļu burtos. Bet Cukurvate, kā gaistošs mirklis, līdz rītam nemaz nevar saglabāt. Tur paliek vien cukura rasa. Kāds man varētu pateikt kāpēc tā.. un kā panākt , lai cukurvate noturas līdz rītam.. Kā ir iespējams iesaiņot cukurvati, kā to tirgo kīnõ teātrī..? kāpēc tā nepielīp? jo tas ir ķīmisks cukurs..?  Bet ne par to ir stāsts un dienas sajūtas..
Sajūtas pierakstītas kladē..  Kaut patiesībā, reizēm jau nevar saprast, kas ir īsts un kas izdomāts. Bet viens ir skaidrs, ja vien nepieraksti, tad sajūtas izzūd, bez atmiņām.. Es pierakstu. 
Vai priede nav viens no sajūtu kokiem? Ēna, kā sajūtu pilnam cilvēkam. Bet rakstāmmašīna sit un izsit.. papīrā caurumus.., lai acīm - kur spēlēties, lai pārlasot - kur aizķerties. Un atcerēties. vai iesmaidīties. iedomāties. iztēloties. 
Šorīt skrienot pa mežu domāju par to, cik ļoti gribētu parunāt ar Daigu un cik ļoti gribētu redzēt, kā Rega un SiekalKaspers - osta visas svarīgākās meža priedes, kamēr mēs runājam par visām pasaules sajūtām. Stāstam. Klausamies. un vienkārši staigājam pa Priežu mežu. Tad nu - Paldies, tam mežam - par iespēju iegūt draugus. 
Un vēl - paldies, tai Tantei, kura man atdeva sudraba rokassprādzi, kura man liekot audum maisu plecā ieķērās un dēļ limonādes svara arī salocijās un prom pa grīdu bija.. es pat nemanīju.. bet tante redzēja! Paldies! 
Bet tagad Skaļš "28.augusta" disks pilns ar Fun Lovin' Criminals  un taisīšu, ka es Čiekurkonfektes.. un pielūgšu sauli. Lai rīt spīd. 
Bet vispār dziļi iekšā ir vajadzība pastāstīt. Bet nez vai vajag.