Katram auskaram savs stāsts. Auskaru ausī ielikt ar aizvērtām acīm ir grūtāk, kā to bizi sapīt.
Pirms vairākiem gadiem atradu "otas kabatiņās".. - Otas vajadzēja, bet noteikti - ne tik daudz.., bet tik skaisti un vienkārši.. katrai otai - sava vieta un tik vienkāršās krāsās.. un vēl aptīta ar virvīti.. - kabatiņas ilgi pildija savu "Otu/šķēru mājas" funkciju, līdz man apnika katreiz iet un padot dillei tās otas..., jo biju pienaglojusi diezgan augstu... , bet jau no pirmās dienas otām blakus ieviesās auskari..
Šodien ejot uz būvmateriālu veikalu pēc "līmes stienīšiem" - aizklīdām pēc vienas platas otas, un stāv netīros un nomocītos iepakojumos "otas kabatiņās" un protams ar atlaidi... - tā nu dille tika pie savu otu mājām..
Ar otām, tā pat kā ar zeķēm. Reizēm nozūd. Citās atvilknēs. vai kastēs..
.. toties kamēr es te rakstu - dille ņem un atlūzt.. kaut pirms mirkļa vēl centās pierunāt mani "Lote no Izgudrotājciema" DVD uzlikt uz mana datora, lai dziesmas padziedātu..
