trešdiena, 2012. gada 29. februāris

ne.jūtos.

 Pat ja es Tev pastāstu, kā es jūtos.
Ko es jūtu. Ko jūt citi.
Tā ir mana. mūsu klusā patiesība.
Noslēpums. Kā dialõgs starp diviem cilvēkiem.
Uzticēts. īsts.
Šķiet to sauc par draudzību.
 Un šodien man prātā radās jautājums- pašai sev. Par to patiesību. Vai tad cilvēki ir pelnījuši - patiesību, ja viņi to pārveido par ļoti sāpīgu nepatiesību.
Man nepatīk , ja mani izmanto. Bet tā šodien jūtos.  Izmantots mans laiks. Manas sajūtas. Mana patiesība. Mani noslēpumi. Mana patiesība pret kādu. Un kādam pret mani.
Un es savu dzīvi neesmu izdomājusi. Esmu dzīvojusi tieši pēc sajūtām. Un ja es- Jūs cienu un pat mīlu. Tad - lūdzu cienīt arī mani. Un man mīļos.
Un nerunāt - pat ja nav runāts.
Un ja ir ko teikt vai vaicāt - tad pavaicāt, un izdomāt - kuram, kas ir jāvaicā. Nu tā, lai būtu - abpusēja cieņa.

Paldies. jo tas sāp. 

pirmdiena, 2012. gada 27. februāris

vecs februāris.

Trīs naktis laukos un man, manam mugurkaulam..un miegam ir skaidrs, ka arī laukos dillei vajag savu gultu, jo traks var palikt. Cik ātri cilvēks pierod - gulēt , kā  un kādās põzās vien gribas.  
Bet tieši gadu atpakaļ.Tieši šodienā - bij  īsts leduslaikmets. 
 Februāris ir ledus zvanu mēnesis.
 Un vēl pirms gada. Nu tajā desmitajā gada februārī. aizsākās hobijs ar zāli. Tad nu Februāris ir arī asnu mēnesis.(2010-tā gada februāra asnu bildes)
 Ledum un asniem dažādas smaržas un garšas. Bet Sajūsma ir vienlīdz liela par abiem brīnumiem.

 Un ja audzē tad aug. Tad nu izrādās man mati izaug nevis trīs gadu laikā, bet divu.
Šim februārim vēl ir pāris dienas, lai atklātos. Ceru, ka viņš vēl uzspēs pārsteigt mani- vai arī es viņu. Man patīk Februāris.
PS - Un Stings būs Rīgā... es to skaņu dievinu. dievinu tās sajūtas, ko rada manī - viņa mūzika un vārdi.

sestdiena, 2012. gada 25. februāris

migla

Šķiet debesis siltākas par zemi. Debesis izelpo pret zemi . Un es ieelpoju miglu.  
 Mežā zem sniega - peļķes mostas. Peļķes zemi modina. Bet migla mani.
Skaļo suni pret kluso iemainīju. Klusajam prātā savas domas, šķiet viņš pie klusuma tik ļoti pieradis, ka mani nedzird un pāri ceļam neatskatoties dodas. Ieelpot un priecāties, ka visi vēl guļ un mazais ceļš tik kluss.
 Kaķu jõga.
 Mēnesis bez trenniņa  un kaķis aizmirsis, kā jātēlo šalle. Lec prom. Uz muguras man šalles skariņas - sārti sarkanas.
 Frizieris vannas istabā. Galva elpo. Smiekli.
 Sniega piku virtene uz kokvilnas strēmelēm.. Pikas turas kā pielīmētas( + 2 grādi.. - visu dienu nostāvēja, neizkusa, nenokrita, kaut visa pasaule kusa) . Sniega piku ballīte. Sakurināta pirts. Ielīst pirtī caur logu, jo durvis no mitruma atvērt nevar, grīda pacēlusies. Patīk smaržot pēc bērza lapām.
 Gulbim nolauzu galvu. Apsolos graciozi  - pielīmēt.
 Kušs.

piektdiena, 2012. gada 24. februāris

zirņa zieds. zeķes. garšo.

 Satraukuma dēļ divas dienas nelēju augus. Dille gan tos smidzināja. Bet šodien - šodien atradām brīnumu, ko var atrast un ieraudzīt tikai tad, ja lejot augus.. ar tiem parunājies, pakustini, paČubini..  , viņa saka, ka nemaz nepamanījusi. Bet šķiet, ka man atradums ir būtiskāks. Ziemas vidū ziedošs zirnis.un ne tikai viens.. Protams ziema nav, bet tomēr ir.
Kartupeļi ar krējumu = mans mīļākais ēdiens, kuru uzveidot nevajag prasmi. Kartupeļi ar mizu - Omes malkas krāsnī = manas mēles garšas kārpiņas nespēj rimties.  Par zivīm un sēnēm- tagad nevaru neko teikt, nav sezõna:) un sapņot par to nevajag.. to vajag ēst tad, kad ir.
 Man ir ļoti grūti - piespiest sevi nogaršot jaunas lietas.. izbaudīt dažādas garšas. Pirmajās reizēs man reti - kaut kas garšo. Bet patiesi ir pāris vietas Rīgā , kur man patīk. Un man garšo. Garšo - tik ļoti, ka ja pirmajā reizē es zupas šķīvi pastūmu Valteram. Tad otrajā reizē ēdu līdz pusei.. un Trešajā.. Tad es braucu ar domu , ka gribu tieši to zupu.. un ceturtajā.. ejot pa mežu es sapņoju par to- ka varētu apēst topinambūrkrēmzupu.. ar lazdu riekstiem un āboliem.. par dievīgo zandartu nerunājot. Jo Zivs man garšoja jau pirmajā reizē, kaut tā laikam bija bute un lai cik liels saldummīlis es būtu - saldais man garšo - Reti. Praktiski nekad. Uz pirkstiem skaitāmas lietas - ar baudu ēdu. Bet Tur.. ikreiz Bizē ar dzērvenēm un karamelizētiem riekstiem vai burkānkūkas drumslām, vai sazin ko tur samet.. mmm mm mmm... man garšo. Man garšo iekš "Tam labam būs augt" .
 Un kafija garda. Un pie letes sēdēt visforšāk, jo aiz tās rosās forši cilvēki. Nopietni!
Un man patīk, ka ir vieta, kur man patīk iet. Mēle aizved.  Un tā ir vēl viena šī gada "mācīties" apņēmība - mācīties jaunas lietas gatavot, mācīties iet ēst ārpus mājas , mācīties atklāt jauno garšu pasaulē.
 Bet garšaugi uz palodzes, kaut saules trūkums viņu krāsā redzams.. garšo labi. Gaiši zaļa dille garšo tā pat kā tumši zaļa.
 Campanullas zvaniņi. Tos nedrīkst aizmirst laistīt. Nedrīkst!
 Ar prožektõru sildu dilles un zirņus. Kreses salātus un bietes.  Šķiet, ka reizēm pašiem zem tās siltās gaismas jāpalien. Jo istabā zem trijām segām.
 Jautras ir zeķes, ja to adītāja ir Jautrīte vārdā, tagad jau sapņoju par mēteli ar šādiem spilgtiem rakstiem..
 Un ja zābakos vai kurpēs nevar ievilkt vilnas zeķi - tad var ievilkt vilnas "purniņu / pirkstgalu" .. ak jēl.. cik svētīgs izgudrojums:) lai pirkstu gali man kurpēs nesalst.  Vilnas zeķes ir viena no manām vājībām. Un , lai piedod Kurzemes kundzes Brīvdabas muzejā.. - esmu atradusi jaunu adītāju iekš Alūksnes.  Jo manām pēdām vilnas zeķu sezõna nebeidzas nekad.


svētdiena, 2012. gada 19. februāris

ugunskurs. burbuļi.

Rega no klīnikas atnāk ar apbintētu ķepu... gan locītava, gan vieta - kur ņēma asins analīzēm... Dille atnāk no  pogas un "Ko dakteris darīja? Kāpēc apsēja? Kāpēc ņēma asinis? Kāpēc operēs? Kā operēs? Rīt?" 
Paiet nedēļa, bet dilles prātu - Veterinārā klīnika nepamet. Un pēc gājiena uz aptieku pēc Glicerīna, Stodal sīrupa un marles saitēm. Siet.tīt.aptīt.notīt. Un nobildēt jau grūti smejot par mierinošajiem tekstiem, kuri veltīti pacientiem.

 Bet marle jau, lai aptītu stieples... un tamborētu gargaro striķi.
 Un ja sniegs ir. Bet sniegabumbas neveļas. Bet burbuļi par spīti gadalaikam gaisā ceļas. Tad ūdens+šķ.ziepes+glicerīns = lielo burbuļu šķīdums. Un glicerīns mazajā aptiekā ir par trīsdesmit santīmiem lētāk nekā lielveikala aptiekā. Attiecīgi nekad neesmu salīdzinājusi cenas aptiekās, bet skaidrs ir viens. Ka Šķiet, ka visam tā ir. Un turpmāk došos uz mazo aptieku .
Kaut noklepota visa nakts - dilles ugunskura gars un sniega bridēja spēks nekur nezūd. Ar mums pieaugušajiem gan dīvaini. Auksti. skaļi. Galvā dun-dun.  Bet Pikniks mežā - jādara biežāk. Un mežā satikām Kārli & Zani. Kārlim Vārdā Orhidejs. Bet Zanē spēks. Tāds pasaulīgs dzinējspēks.
 Pilna burka burbuļšķīduma. Kaut kas gan nav ideāli. Varbūt aukstums.. Vai arī Šķidrajām ziepēm ir nozīme?  Markai? Sastāvdaļām?..
 Bet viss jau protams sanāca. Gan iekrist burbuļvannā, gan priecāties par burbuļu maģiju. Tas mirklis, kad pārplīst, kā dūmi pa gaisu.
 Apgūt ķīmiju caur eksperimentiem. Mums skolā nebija neviens eksperiments. Tikai nosaukumi vielām un teorētiski skaidrojumi.
 Sireāli.
 Bet ejot balsot- pat skumji palika, tik skumji, ka elpoju dziļi, lai neraudātu publiski.
Zupas katls. Ugunskurs. Joku, bet tomēr ugunskurs. 
 Lentu un papīra liesmas. Tās šķēres ar daudzajiem asmeņiem - vajag. Vajag instrumentu kastē katram. Bet var jau būt , ka tikai tiem, kuriem patīk griezt. Man patīk. Kaut kāds cits griež daudz biežāk par mani.
 Cepure katram uzvilkta, lai izskatās pēc katla nevis kluČu tovera.
 Zupu vārītāja triki .  Bet svētdienas vakara mieru uzvārijām un apēdām. Mierīgi un klusi.

trešdiena, 2012. gada 15. februāris

pingvīni. asni.

Kalendārs. Man bērnībā gluži kā rituāls bij.. aizsniegties pēc kalendāra un noplēst lapiņu.. izlasīt, kas otrā pusē - burtos izstāstīts. Ticējumi. Fakti. Recepte. Gudrība. Joks. 
 Pēdējos gados burtiski dzīvojām bez kalendāra uz sienas. 
Bet ir. Tagad ir. Mācos skaitīt dienas. Un nepazaudēt datumu. Kaut kalendārs jau laiku neapstādina.
 Bet pie sienas Elizabetes ielā 10.. nu tur, kur Vīnu pārdod.. tur pie sienas pingvīni. Kristīnes Luīzes Avotiņas 2012-tā gada darbi.. kopš vakardienas salikti. Sniegotām sajūtām pilni. Un skaidri zinu, ka iemīlējies cilvēks tik pat graciõzs kā pingvīns ar rozi. Es piekaru kalendāru pie sienas, bet viņa uzspēj sagleznot ziemeļbriežus, ziemeļblāzmu, dārzniekus/pingvīnus .. un dille dēļ pingvīniem pus Rīgai ar kājām gāja cauri. Un bij vērts. Kaut neapšaubāmi es ceru- tos darbus redzēt citā.. daudz mierīgākā vietā. Kur varam uzspēt stāstu izdomāt apgleznoto plakni vērojot. Man kādreiz pie sienas būs melno gulbju glezna. To, kuru es gribēju, kāds nopirka, bet tas nekas.. es jau vēl neesmu sakrājusi, lai man jaunu uzgleznotu. Bet man būs, jo es sakrāšu un viņa man uzgleznos.
 palodzes pļavā viss izdīdzis. pāris graudu raža. - katram uz šķīvja pirms zupas.. salātu vietā.
 Naktī visādi rūķi puķes sanes. Nopietni!

 sadzirdēt. klausīties caur trubu. trubā. atbalsī-ī-ī... balsī-ī-ī..
 piebļaut manu ausi. piebļaūūūūūūūūū-ū-ūt.
 sabuČot.


otrdiena, 2012. gada 14. februāris

savu kartupeļu sirdi. atdošu Tev.

Mīlestības vēstules vairs rakstīt nemāku.
Zupa ar mīlas garšvielu.