trešdiena, 2012. gada 29. februāris

ne.jūtos.

 Pat ja es Tev pastāstu, kā es jūtos.
Ko es jūtu. Ko jūt citi.
Tā ir mana. mūsu klusā patiesība.
Noslēpums. Kā dialõgs starp diviem cilvēkiem.
Uzticēts. īsts.
Šķiet to sauc par draudzību.
 Un šodien man prātā radās jautājums- pašai sev. Par to patiesību. Vai tad cilvēki ir pelnījuši - patiesību, ja viņi to pārveido par ļoti sāpīgu nepatiesību.
Man nepatīk , ja mani izmanto. Bet tā šodien jūtos.  Izmantots mans laiks. Manas sajūtas. Mana patiesība. Mani noslēpumi. Mana patiesība pret kādu. Un kādam pret mani.
Un es savu dzīvi neesmu izdomājusi. Esmu dzīvojusi tieši pēc sajūtām. Un ja es- Jūs cienu un pat mīlu. Tad - lūdzu cienīt arī mani. Un man mīļos.
Un nerunāt - pat ja nav runāts.
Un ja ir ko teikt vai vaicāt - tad pavaicāt, un izdomāt - kuram, kas ir jāvaicā. Nu tā, lai būtu - abpusēja cieņa.

Paldies. jo tas sāp. 

10 comments:

  1. ui, kāds nelabs ieraksts... nezinu, protams, par ko un ar ko, bet saprotu, kā ir, kad sāp... kad izmanto... bet būs jau labi, Dieviņš visu kompensē

    AtbildētDzēst
  2. Nezinu, protams, par ko šis ieraksts ir, bet aprakstītais izklausās dikti dziļi sirds kabatiņā ielīdis - pai, pai no manis:)

    AtbildētDzēst
  3. tie, kas dara mums pāri,ir mūsu skolotāji. ...bet, Visums visu redz :)!labos darbus un sliktos darbus..ceāamies un ejam tālāk..stiprāki un gudrāki.

    AtbildētDzēst
  4. Skumji, ka ik pa laikam ir jāatgriežas pie šādiem ierakstiem....

    AtbildētDzēst
  5. Un patiesi.. patiesi..- ir verts uzticēties, bet šķiet, ka nekad nevar zināt, kam..

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ir, ir vērts uzticēties. Jā, sāp, un sāpēs atkal. Bet, ja neticēsi, neuzticēsies, tad nebūs sitienu, nebūs spērienu...Bet caur tiem mēs takš kļūstam gudrāki:) Ja zināsi tik labu un nezināsi ļaunu, tad nezināsi visu un nebūsi pilnīga. Tā ir mācība. Mēs mācāmies visu mūžu!
      Un skat-Tu jau esi viedāka :)
      Būs labi-pai,pai....

      Dzēst
  6. ak vaii... ciešs apskāviens. Kā es saprotu Tevi. Zinu, kā ir tad, kad sāp nodevība..
    Ceru, ka viens cilvēks, kas izrādījies nav Tevis vērts, nesabojās Tavu atvērto sirdi pret tiem, kas gaišiem nodomiem pilni! :)

    AtbildētDzēst
  7. visapkārt mums visiem ir pārāk daudz mākslīgā- vārdi, domas, sajūtas, emocijas, vēlmes un daudz kā cita
    mēs visi esam paši savas marionetes un mums nekas cits neatliek kā samierināties ar to

    AtbildētDzēst