pirmdiena, 2011. gada 21. februāris

kafijas vietā šodien piparmētru tēja

ēnu, pēdu nospiedumi sniegā. spilgti un mirdz -Dille saka,ka jātrennē acis, nokrist sniegā un uzlādēt savas saules baterijas, bet auksts. No savas bērnības neatceros bailes no aizsalušām ūdens tilpnēm, pat neatceros - kā mums izskaidroja, ka tas ir bīstami.. atceros ielūza brālis, ielūzu es.. bet aizsalušie grāvji bij ikdiena ziemas brīvdienās.. , Dillei šodien stāstiju, ka kopā ar vecākiem uz dīķa var kāpt.. nez vai tas bij pareizi
no kastes izvilktais vecais 6x6 filmu fotoaparāts noteikti parāda citādu pasauli caur skata "laukumu" .. tādu ko nevar nebildēt, skaidri atceros kadrus, ko ar to esmu bildējusi un pēc tam kopējusi uz fotopapīra..tie bij koki, jo beidzot koku varēja nobildēt tā kā kokam jābūt.aparāts gan vēl uz laiku atgriezīsies kastē, kad būs atrādīts un iedots izmēģināt dilles draugiem profesiju mēnesī ..

Grāmatu plauktā atradām vaska loksnītes, kuras Ome tur bij paslēpusi .. kaut beigu beigās mums sanāca un nesanāca, vajag tīt stigri, vai vismaz iemīcīt sākuma dakts galu, kuru aizdedzināt.... bet smaržo noteikti un pāris mirkļu siltas gaismas ēdot vakariņas, vēlāk arī iekš vasks.lv lasījām pamācības, ko darījām nepareizi..