pirmdiena, 2013. gada 27. maijs

kauls + saldējums

Neplānoti plānota ballīte. Un ja šodien ir pirmdiena, kurš gan vairs atceras iemeslus, kāpēc tieši pirms nedēļas braukšana pie zirgiem tika iemainīta pret ballīti. Varbūt tāpēc, ka Domai bij dzimšanas diena, kuru dille gribēja svinēt, bet mēs atkal aizmirsām. Varbūt tāpēc, ka keramikas nodarbību kavēt par godu vārda dienai ar nebūtu vēlams. Varbūt tāpēc, ka ome ar opi ciemos grib nākt tik un tā. Varbūt tāpēc, ka Atis esot teicis, ka noteikti , lai uzaicinot uz vārda svētku ballīti. 
 Tad nu Kauls par godu - Domas četru gadu jubilejai. Un Saldējums - jo dilllei vārda diena. Kartonu loknes - mājās nekad nevar būt par daudz.. un jo biežāk lieto, tad arī griezt kaut ko ļoti cietu - var pierast.
 Un saldējumus zīmēt ir tik pat gardi, kā tos ēst. Man gan savējos neļāva krāsot, bet tas mirklis, kad jādomā, kāds nez izskatās saldējums.. man vēl ir atmiņā.
 Ir vakars. Rīt svētki. Mums jāsašūj kaulu kaudze. Bet - kuram gan tas interesē... ja prātā jau ir jauns projekts, jo kaulu uz auduma neprotot zīmēt, bet krītiņot uz auduma gribas..
 Beigās sašuvās ar. Aizklapējām to kaulu šūšanu ciet un gājām gulēt, jo lācis paņēma visu enerģiju. Milzīgs ne?
 Šķībi greizu kaulu virtene.. Nu tādu apgrauztu.
Pāris grami cukura vakariņās. Kaut taisnība vien ir .. ja burkānus noliek blakus konfektēm. Burkāni ir tik pat pieprasīti kā konfektes. Tā kā ar bērniem viss kārtībā. Tajā domā par ēšanu.
 Cept.
 Un pat ja dille gribēja uzaicināt visus- visus draugus - tā biju es, tā biju es.. kas to neļāva.Bargi. Ballītes nolikums bij radi - tuvu kaulam.... un tam sekoja ".. bet vismaz Markuss?" es jau kļuvu maigāka savā pārliecībā...  Un kad iedomājos, ka mēs svinēsim un kaimiņmeitēns skatīsies aiz sētas, tad jau ar viss likās neriktīgi. Tad nu... ballītes koncepts "radi tuvu kaulam" nojuka ar pozitīvu iznākumu.
 Tā nu mēs svinējām.
 Paslēpes ar odiem spēlēt.

 Gliemeži svinēja, jo Hārdijam arī bija svētki.
 Un uz radošā galda bij : kartons, zīmēt rīki, karstā līme, koka mietiņi.. lai varētu uzveidot smilškastes pilsētu. Tas gan vairāk lieliem cilvēkiem domāts..., jo ko gan darīt - kamēr mazie rotē ap un pa māju. Tad nu veseli četri garadarbi tapa. Tad nu radošie vakari pieaugušajiem - jārīko biežāk. Jo patiesi - patiesi no malas liekas, ka viņi to dara ar prieku. Tad nu radošajiem vakariem mūsu ielā būt. Tik man jāsakārto darbistaba(ja tas vispār ir iespējams)