trešdiena, 2013. gada 11. decembris

Kaķu rūķi.

Balts sniegs. Balts miegs. Balta gulta. Baltas domas.
Baltos palagos. Balti sapņi.  
 Barotava kastanī. Zīlītes kā privātīpašnieciski mežoņi - dzen citus putnus prom.. spārnus izpletušas. Niknas. Izsalkums? Pietiks visiem. Bet dzen.
 Nu tas prieks no matu galiem līdz nosalušiem kāju pirkstiem. Balts prieks. Kā balta lapa pagalms, kur tā vien gribas stāstu uzrakstīt un piedzīvot.
 Grāmatas kaltēja papardes un citas "egles".
 Pirksti līmēja, kaut papīru gan mūsmājās neatrast - nevienu pieklājīgu, kurš derētu ziemassvētku kartiņām.
 Bet man patīk. Kaut kartiņas jātaisa pēc tam, kad uzraksta sarakstu. Uztaisījām kartiņas.., pēc tam sarakstu - izrādās veselas piecas trūkst.
pē. pē. Pāpīrs + pva.  Papīra iepakojums saplēsts - savārīts - sablenderēts- izspiests ūdens - pievienota līme.

 Apaļas galviņas . Apaļi vaidziņi. Laimīgi rūķu smaidiņi mirdz. .. arī enģeļu.. arī vīriņu un citu sieviņu tēli var tapt.
 Ripināt rokās ir tīkami. Krāmēt un iztēloties, ko lipināt..
 Orhideju briedis. Orhideju ragi vienu nakti tapa. Ir klusi vakari. Ir skaļi vakari. Tajos klusajos.. pilnīgi var just, ka drīkst nokāpt pāris metrus zemāk uz darbistabu. Skaļajos nav vēlams pat aiziet metra rādiusā - tā miega svētuma vārdā.
 Koka matrjošku formas - nāk no tirgus. 2,50LVL - un tajā iekšā bija 4 gab. Pāris no tām protams nav izcili saderīgas.., bet iedvesmo tik un tā. Kā izcila dāvanu kastīte.
 Patīk jau pat pelēks un nesakaltis.. Bet es no priekiem aizmirsu briedim ausis. Ko nu? :)
 žūst rūķīši. Kreisajā pusē ir dilles veidojums.. tas man atgādina rūķīti kurš iekritis sniega kupenā. Maskējas.
 Valtera kaķis Miele. Ja vēl kāds nezin to stāstu.. tad pirms gadiem septiņiem. Valters rīta pastaigā ar suni - to izvilka no grāvja Biķernieku mežā un atstiepa mājās. Trešajā dienā es to kaķi pati būtu uz to grāvi aiznesusi, es patiesi izpratu, kāpēc viņš tur bij nonācis. Un es tiešām mīlu dzīvniekus.. Un vārds "Miele" viņai tāpēc, ka Valters nezināja - ko tas vārds nozīmē.. un tāpēc, ka viņa līdz mielēm man radīja bailes un bezmiegu, šoku un visu citu, ko var paveikt viens mazs pūkains kaķis.
 Sakaltuši. Rūķu boulings.  Neviena brīva stunda gan nevienam neatradās, lai kopā ar mani tos nokrāsotu.. tad nu pati pumpoju.
 Kaut cerēju, ka katrs savu rūķi pieveiks, kā Lieldienās olu trauku.
 Patīk. Raisa smaidu manī. Kā mana karikatūra izkāpusi dzīvē.
 Ar radiem kopā.
 Egles vēl nav. Iekarināt kur nav. Ziemassvētku sajūtas mājās vēl nav.
 Bet rūķi ir gatavībā - darīt darbu un šūpoties zaros.  Un sakaltušu to masu ir viegli urbt, lai tos caurumus dabūtu..., kaut protams var arī sākumā tos uzveidot..
 Lampa gaida. Gaida brīnumu nakti. Bet var jau redzēt potenciālu ne?:)
 Kāpēc kaķim būtu jāsēž groziņā un trauku plauktā?.... - jo kaut kā jau vakariņas jānopelna.
Un rūķu enģelis.