geniste.koks.

Matos dzīvo elektrība.  Bet galvā gudrība. 

Dille prasa, kāpēc taisu zaķāpostus un sirds lapiņas no finiera.

- Vai tāpēc, ka Tev nav ko darīt ? 

 Kad Tu samaksā rēķinu - Tev iedod čeku. Dillle uz čeku otrām pusēm kafejnīcā zīmēja ainiņas. Pāris ainiņas pazudušas pārvācoties. Atradīsies, kad izkrāmēsies kastes. Bet pāris jau ierāmējās kopā ar citām ainiņām. Mīļām.

 Izrādās melnā krāsa ir - gospeļu krāsa. Ko tas nozīmē? vai bērnistabā nevar būt melns rāmis? Valters saka, ka nevar un aiznes uz garāžu krāsot.  Bija diskusija - par krāsām. Par izkāpšanu no rāmja, vai palikšanu tajā.

 Saulei visi logi vaļā. Lelllei vanna. Manai bērnības lellei.

 ... Lelle pacietīga. Dille arī. Atziņu ieguva, ka tik viegli nemaz nav fēnot.. pat ja "klients" sēž mierīgi.

 Mazmazītiņi genistes ziediņi. Bet smarža pa visu istabu.

 Koks. Prātā koks. Kā materiāls.

 Varētu vēl pastāstīt par skaistajiem čiekuriem eglē. Un tulpēm.. un vārnu bandu, kura izdzenā putnus no barotavas. Un par sapņiem.. un par pilnmēness tuvošanos  un par to , ka zinu no galvas multfilmu "Artūrs izglābj Ziemassvētkus".

is in

Katrai dienai savs plāns - pat bez plānotāja.  Pat ja šķiet - varētu darīt lielo neko. Bet tad laiks velkas- velkas.. un šķiet velkamies tam līdz.  

Šī gada sākuma pirmajā naktī es izdomāju rakstīt pasaku grāmatu - par ziediem. Par ziedu vīru.., par ziediem cilvēka dzīvē.  Tad nu vai nu jāiemācās zīmēt ziedi, vai arī tos zīmēs pats ziedu vīrs.  

Iemācīties kokus. putnus. dzīvniekus un arī ziedus . Tik ziediem nav savas grāmatas. Un lakstos varētu būt sava pasaku grāmata. Bērniem. Ar vēsturisku stāstu. par ziedu vīru.. 

Bet dzijas vīrs - šodien man nopārdeva divus pāces dzijas rituļus. Labi gan, ka vairāk nebija.  Šķiet aitas līdz ar dziju iemitinājās darbistabā. 

 Tinu un pinu. Kā krītošas sniega pikas.

 Bet grīda ziedu un burtu pilna. Gaismiņu pilna.

 Man ļoti patīk, ka mums ir darbistaba. Tas bardaks , kas kādreiz bija itin visur.. tagad ir tur.  JO neviens neliek Tev(attiecīgi Tu pats sev neliec)  neko novākt, jo tā nav ne guļamistaba, ne virtuve, ne dilles istaba. Tu aiztaisi durvis un papīri, kartoni, diegi, audumi, ziedi un lapiņas,pērles un zvārguļi kopā ar skaidām paliek Tur.  Kaut kad jau sakārtosim. Kad zemi aizsniegt varēsim un esošos projektus pabeigsim.

 Burtot un bumbuļot.

 Un lampiņas uzziedēja.

 .. bet ir ir .." Love is in the air " .
 Tik mīla gaida savu uznācienu.

Un - Paldies par sauli & spēku šodienā. 

rūķot.

Paldies - Inesei par rūķu ikgadējo projektu! 

Man patīk būt rūķim. Man patīk dāvināt. Un šogad bij ļoti viegli, jo cilvēku - kuram jāveido dāvanu pazīstu un attiecīgi daudz foršāk ir domāt dāvanu.. Es gan biju patiesi slikts rūķis un Vinita manu veidojumu saņēma padsmitajos ziemassvētkos, vai tieši dienā - kad cilvēki mājās novāc egles. Bet es zinu arī to, ka prieks ir par dāvanām, kuras kavējas. Un viņa prot priecāties, to nu es zinu.. 

 Vizuāli biju iztēlojusies rezultātu, bet būvniecības veikala plaukti ir pilni ar dzelzi un plastmasu. Koka instrumenti ir deficīts.

 Tad nu stāvēju garā rindā ar saviem koka āmuriem.. , līdz mani viens veikala darbinieks uzaicināja pie citas kases, kamēr es pagriezos, devos.. jau pieci citi bija priekšā..., bet ko viņš... - viņš panāca man pretī, izbrīvēja ceļu un citiem teica - Ka šai dāmai priekšroka.  Tā sajūta ir priecīga.  Paldies.

 Ko es māku uzveidot? Ko esmu iemācijusies šogad? Daudz lietu nav.. nu nav nekā tāda, ko dāvāt pieaugušam cilvēkam.  Tad nu tīri loģiski uzmetot acis savam blogam.. - nonācu pie secinājuma, ka zīmogot Vinitai patiks..

 Mūsmājās Vinitas villotā pūcīte, kaut mazmazītiņa.. - vēl ar vien nav noklīdusi pie mazo mantiņu kolekcijas. Bet vienmēr ieņem kādu diezgan augsta ranga vietu. Attiecīgi redzamu un dilllei itin nemaz divreiz nebij jāsaka, kuru pūci , lai atnes uz mini zīmogfotosesiju.

 Tad nu cerēju, ka Vinita tagad katreiz kādam dāvinot.. varēs pievienot zīmogotu lapiņu.. & iemācīties zīmogus izgrebt pati.. , es gan bailēs no tā, ka pa pastu nevar sūtīt šķidrumu - neievietoju kastē tušu..., bet lieki, jo manu kasti neviens darbinieks neatvēra. Varbūt tāpēc, ka Valters uz viņiem ļoti nikni bļāva " kur šeit ir vadītāja?" :) nabaga tantām tak sirds kambari streikot sāka. Bet pelnīti, jo ja ir numuriņu sistēma tad visi šitie cilvēki.. man tikai minūtīti vajag "konsultāciju"(iepriekš nevēršoties pie tiem, kuri stāv rindā bet vienkārši pielien priekšā.. - tā nav norma).. Tad nu dāvana apvīta ar visādiem "rindā" stāvēt notikumiem, jautriem bez gala.

 Zīmogāmurs..., tur gan vajag arī piešaut roku zīmogošanai.., bet ticu, ka viņai izdosies..:)

 Bet mans rūķis bij uzdevumu augstumos. Madaras veidotā dāvana mani sasniedza pirms Ziemassvētkiem..  Katram mājiniekam savs prieks bij no kastes satura.. Valteram piparkūkas, man tēja un dillei protams Kaķis..., jautājums vispār netika apspriests, ka kaķis varētu nebūt viņai. Rozā tak. Tas noteikti esot sūtīts viņai.

 ...virtuves plauktā Madaras tēja šobrīd ir vienīgā, jo itin nevienam.. nav iedvesmas no vecajām mājām atvest visu vajadzīgo uz jaunajām.
Paldies - Madara! Smaržo un garšo burvīgi.

elpot.

elpot. just un nepazust. 

elpošanu es izjūtu kā baudu. rītausmās. klusumā. skrienot. mežā. peldot. gadalaikos un stihijās. pat cilvēkus- caur ieelpu.  visas dzīves un saprāta pamatā man ir - ieelpot.  caur ieelpu sajust pasauli. 

un tad Tu vienu dienu saproti, ka nespēj ieelpot. Ieelpot bez sāpēm. 

Patiesībā jau nemaz - nesaproti, kas notiek.. un kā būtu jābūt. Un ja Tev paprasa - vai Tu vari izturēt un paciesties.. - nu vēl mazliet. Tev jau nekas cits neatliek - kā varēt.

Nespēj elpot. nespēj iemigt. Nespēj ar saprātu aptvert un turies pie domas, ka ja dakteri saka, ka jāciešas.. tad tā arī ir. Kaut iekšēji panika ir lielāka par puteni. 

Un tad pēkšņi viss risinās neatkarīgi no Tevis.  Un - Paldies par to.

Par to, ka man blakus ir cilvēks, kuram no sirds rūp.

Paldies, ka viņam apkārt ir cilvēki, kuriem rūp.  Paldies, Jums-  par spēju elpot. 

Paldies - par palīdzību.  Paldies par Osteopātu. Paldies, ka mēs zinam, ka kaut kas tāds arī notiek šai pasaulē. Paldies par burvīgiem dakteriem. 

Man tas viss ļoti- ļoti palīdz ticēt & cerēt, ka viss būs labi. 

Paldies. 

 Bet pasaule jau tāpēc vien neapstājās.  Kaut laiks šķiet bij apstājies.  Mūsmājās svētki ienāca ar joni. Valters darīja piecu rūķu darbu, kamēr es ekistēju ar pāris realitātes apziņas mirkļiem.

 Uzveidotos Ziemassvētku apsveikumus - tā arī neviens pa pastu nesaņēma un tie vēl ar vien stāv skapī.
Virtuves plauktiņos - katrā pa savai izrādei & klusajai dabai - ieviesās.

 Un Mūsu sniegpārsliņa.  Viņas pacietība un izpratne par visu notiekošo ir prātam neaptverama, bet viņa tic un liek ticēt arī mums.

 Māla egles rotājumi, kuri līdz eglei nemaz netika, jo augumājas šefs egli ņēma savā pārziņā.  Dillei sava egle. Valteram sava egle. Bet man liels prieks , ka viņiem pašiem tas likās tik normāli. Ka katram sava. Man vajadzēs savu. Dille ziemassvētku vecītim lūdz - pašai savu eglīti - tuvu gultai:) Viņi kā gleznu viņas dekorēja. Katrs savu. Mācijās neiejaukties - otra redzējumā. Un es arī.

 Un kādā panikas pilnā naktī tapa - cirks. Dillei bij plāns, ka dzejoļu vietā ziemassvētkos rādīsim cirka trikus. Kādus nu kurš mācēšot. Man gan tika dota atļauja - nedarīt neko. Kam par godu atļāvos salipināt  no kartona kastēm burtus.

 Cirka istaba gatava. Brīnumus un trikus gaidoša.

 Finieris.

 Un dāvan-kaste gatava. Ja visas dāvanas šogad nebij paštaisītas- tad iepakojumi bij gan. Tik fotoaparāts nebij tas mans labākais draugs.

 Pie griestiem lido.

 Un vienā telpā ir vairāk palodzes nekā divistabu dzīvoklī kopā. Un uz palodzēm zied. Atceļo ziedi un zied. Kluso ziedu dabu - kāds klusi nomaina. Ik dienas pārmaina.

 Viss mirdzēja. Un kaut man likās, ka būtu jānolien dziļi istabas stūrī. Valters teica, ka jāsvin... un tā arī bija, kaut mans veikums bij niecīgs. Es tik vēroju un priecājos. Jo šķita, ka pirmo reizi augumāja ir iebrukusi mūsmājās. Kā vētra.

 Un man ļāva iesist naglas. Jaunajā plauktā. Domāju, ka tikai tāpēc, ka manī uz mirkli parādijās vēlme vispār kaut ko darīt. Bet rezultāts ar māla sniegapiku virteni ir bezgala svinīgs.  un plauktam piestāv.

 melnie cirka putni. Trennēti. prom - nelido. Neķērc. Neknābj.

 Dille gan zin, ka mēs paši esam rūķi un viens otram dāvanas gādājam, ja vien zin, ko otrs vēlas un ir pelnījis. Kaut viņa arī tic, ka viena dāvana ir no īstā Rūķa. Jo viņš ir. īsts.
Es no dilles saņēmu - jūras kociņu. Kuru sen centos no viņas iemainīt, bet man nedeva.. Bet Ziemassvētkos saņēmu.

 Sniegoti klusā daba. Mana dekorētā egle. Egle = koks kas balsta audziņu.

 Nozāģētā egles kāja, kā izcila mājvieta briedim.

 Un uz palodzēm svētki. Visu svētku laikā mainīgi. Dille kaut ko pārkrāmē. Valters pārkrāmē. Nēsājas abi ar svecēm un vāzēm. Es tikai skatos. Kā filmu. Ar skaņām un smaržām.

 Silda. ļoti. Sveču liesma.

 Un viņu dēļ ir iespējams pat neiespējamais.

Un gan es kādu dienu izdomāšu - kā pateikt . Paldies.