svētdiena, 2011. gada 31. jūlijs

klik.klik.

Un blogger otro dienu nereaģē uz "pievienot attēlu" .
Bet bez attēliem jau nemaz neko nevar izstāstīt.

trešdiena, 2011. gada 27. jūlijs

bērnības bāka. kamoli.

Dievinu vēsas naktis. Ieņurcīties zem segas - plānumplānas, bet segas. Bērnībā braucot uz Ventspili pie Omes..- mēs vasarās bieži vakaros gājām uz bāku uz moļiem. Atceros kādas man bija kurpes, jo ilgi sēdējām uz tiem betõna veidojumiem, kas mõla malās.. kaut ko domāju, skatījos kā brālis makšķerē.., bet atceros kādas bij manas kurpes. Dille no pagājušā gada bāku neatceras. Kas ir bāka? Bāka sagaida kuģus ostā.
Ir kuģis. ir bāka.. , bet tai nav nosaukuma, bet glābšanas rinķis gan īsts.. no Rīgas ostas.. Vecs bez gala.. Kādreiz mums laukos bija milzu plosts.. ar jumtu.., nu jā... dēļ tā ka man laukos bija tik tik tik tik daudzvisa kā.. bet Līgatnē mums ir tikai pagalms.. tad jāapdzīvo kā mākam..
Bet beidzot kamoli ievēlās manā iepirkumgroziņā.. ļota krāsa, ļots biezums un cietums. Ieadīšu somu. Bet gladiõlu pļava pārcēlās no istabas galda - uz pagalma galdu.. , Man patīk gladiõlas, jo tām līdzi nāk pārsteiguma stāsts.. par to, ka es nemaz Viņam nepatiku, bet viņš man atveda spaini ar gladiõlām visās varavīksnes krāsās. Bet šogad vienā.

Kur kamols tur visi citi plāni malā un adatas rokā. Ja iespēja parīt staigāt ar jaunu somu, kāpēc gan to atlikt.
Bet mežoņkaķi patiesi rada smieklus. Kilogramiem vien. Ja neskaita to, ka šodien uztaisījām tieši trīs kapiņus cirslītim, kurmim un kaut kam pusēstam.. un tā ir katru dienu.. veee...

otrdiena, 2011. gada 26. jūlijs

siena bumbas.auduma kuģis.

Ir pļava, bet siena nav.. Kaimiņam ir pļava un ir siens un pāris kg siena viņš ļāva iegrābt arī mums. Siena bumbu diena.
450 metri auklas šodien aptinās. iztinās.
Patiesi dziļa draudzība un ķīmija viņiem.

Griezto ziedu kaste - kā ideāla laiva. Nē. es nesēdēšu kartõna kastē un nelasīšu grāmatas... nudien šodien nekāda iedvesma tajā kastē sēžot. Man - ne jau viņai. Bet es apsolīju, ka vējpērkonlietus laikā uzveidosim laivu.
Krāsu kartõns. un īsts Jūras piedzīvojumu matracis - uz kura gulēts, kurš sildījis sānu vai muguru.. un kuram suns nograuzis stūri.
Vai nosaukums ir pirmais vai pēdējais. Nosaukums radās pirms kuģa. Pile. jo pil-pil-pil-pil. pa peļķi pile peldēs.
Griezt. šūt. sašūt. pasmieties par sevi.

un vecais mīlestības karogs iznāca gaismā.
patiesībā mēs pat dziesmas esam sākušas dungot bez vārdiem. Dungojam. Bet mirklī, kad "Pile" bij gatava.. peļķes jau bij izžuvušas..
Tik tik daudz pleķu iekš fotoaparāta. pleķis. Bet uz vilciena sliedēm tālumā redzot miglu, tā vien gribējās, lai dillei un Hārdijam kājas jau būtu tik garas, lai es viņus varētu pierunāt aiziet līdz ezeram. Miglu noķert.

svētdiena, 2011. gada 24. jūlijs

pazaudēt.atrast.ķirbis.

Uz kalniņa var saskaitīt priedes. vairāk par trīsdesmit trīs tur noteikti nebija. Tātad, es vakar pazaudēju objektīvu ~ trīsdemsit trīs priedēs, ja ņem vērā faktu ka es tikai pirms nedēļas viņu dabūju un vēl pat nebiju ar viņu sagaidījusi augusta miglas un rasas rītus. Tad nu tāds tukšums radošajā sirds pusē un prātā doma, ka es tak viņu paņēmu, bet nekur nav. Ne mašīnā, ne somā, ne mežā, ne kur - nekur - nekur. . Cik labi, lai domā par sevi.. pazaudēju savas "the" kurpes(tās protams kaut kur pagalmā ir, tik nez kur) un tagad pazaudēju savu jauno draugu. Es pat viņu mežā nepielietoju. Viens saka, ka vai nu par daudz .. vai nu vietā nāks kas labāks.. un atnāca ar:) - apziņa , ka esmu reāli saprātīgs cilvēks:) jo Objektīvs atradās sarkanajā gumijas zābakā..:) kur gan var būt vēl drošāka vieta?
tajās pašās priedēs dille atrada arī gailenes. Kur ir sēnes? Vai tu jau atradi Čūsku? Kur ir sēnes? Bet prieks par pāris pilniem spaiņiem meža. Prieks par šūpuļtīklu.

skaistākais objekts uz mūsu "ielas" pie kaimiņmājas.. patiesi maģisks:) varbūt tur kādam bērnam kādreiz bija "štābs" .. Bet gājām balsot.. dille uzvilka svītriņu.. Hārdijs jūras vilnīti.. Nu malaČi:) Dīķī ūdens vēl ir. Bet Lietus aku nepilda. Ķidāt ķirbi. Un patiesi 2012.gadā - kaut kur.. kaut kur iestādīsim ķirbju placi, lai rudenī varētu uzveidot ķirbju balli, jo nekad - nekad nebij griezts.. nekad nebij iedegts. patiesi skaisti. skaisti dzīvs ķirbis visu nakti.. spoži oranžs mirdzēja..



sestdiena, 2011. gada 23. jūlijs

nobalsot.

Čiekuru vasara. Neatradu nevienu - "Čiekurkoki vasarā " kadru bez Čiekurmīļiem. Bet viens rudens kadrs man mīļš.
Saule tik karsta un karstā līme lēni cietē.. bet es spēlējos ar Čiekuriem. Un kā, lai pa telefõnu cilvēkiem atbild uz jautājumu "-Ko tu dari?" Ja nudien manu prātu un pirkstus aizņem Čiekuri, lai cik nenopietni tas skan..
smaržo pēc meža, pēc karstuma.. un sienāzis klāt.., to Čīgāšana iekļuvusi dziļi prātā, galvā... reizēm īsti nevar saklausīt visu citu.. uzlīst pāris piles un - pāris mirkļus viss kluss..
Dille par Čiekuriem nav sajūsmā. Nav. Pilnīgi nekādu emõciju.., ja vien tā Čiekurballīte..
Mūzika ausī un Čiekuru nakts . Šodien jābalso..

trešdiena, 2011. gada 20. jūlijs

Čiekurot.parole. trakie kaķi.

Un dzīvoklī neiespējams klusums ir bez suņiem un kaķiem. Un uz mežu ejot bez tiem rodas sirdsapziņas pārmetumi.Bet tagad rakstot istabā, kurā jau saldi guļ dille ienesas kaķis ar pīkstošu peli zobos un otrs kaķis tam lido pakaļ. un tad dodos es.. ar lukturi kurš nestrādā.. Mazs haoss istabā, bet es uzvarēju, par spīti visiem šņācieniem, lēcieniem - dille pat nepamodās. un Pie visa vainīgs Rokijs, jo saldi gulēja pirms parastās kaķu medību guvuma mocīb istabas :)
Patiesībā, ja vien Rokijs atbraucot no patversmes pirmajā naktī nebūtu izārdijis trušu sprostu un nokodis mūsu trusi Ansi Alfrēdu Jēpi.. es patiesi domātu, ka viņš ir visnormālākais no mums. Vienkārši pārāk normāls. un vēl patiesāk - nav nemaz tik traki kā izklausās.
Kad akā nav ūdens, tad uz Rīgu jābrauc mazgāt drēbes. Dīķūdenī pat peldkostīms zaudē nokrāsu. krāsu. Šķiet, ka pat vardes ir palikušas brūnākas. Bet Siguldas audumveikalā - audumu mēra ar nobīdēm:) - Nav ko stiept un slidināt staipīgu audumu, jo Valters atšķirībā no manis visu redz un pasaka! Bet audums izstiepās tieši tik.. tik, lai dillei iestieptos kleita un paliktu kleitai man. Tik dille māk sev izdīkt visu pirmā. Bet viņai ir tik daudz kleitu, ka nemaz nebij plānots. nudien.
Domiņa ar dilli grauž zirņus. bet Zirņos - katrā otrajā zirnī pa mazam tārpiņam.. nekādas pākstēšanas. Kaut gan:) ..
Centos atrast vecās bildes. Nekā. izvilku no skapja veco portatīvo datoru. Mazais melnais draugs. ak jēl. Ieslēdzu. - Tur protams prasa paroli. Joki vai ne?:) uzmetu pāris variantus, bet bez papildjautājuma - nekā:) ... jautājums " Ko tu zini?" es uzreiz rakstu - "neko" protams..:) ka šis variants bij nepareizs.. , un smējos balsī par savu "gudrību" domājot paroles. Bet es atcerējos. Kaut gan dators atslēdzas uzreiz pēc ielogošanās. progresīvi.:) Atstāju uz galda.
Čiekurot - lasīt Čiekurus. Čiekuri man neiziet no prāta. neiziet un viss. sabērām uz galda , lai saulē plaukst vaļā. Ja labi plaukss, tad liksim šos pie darba. Katrai priedei savādāki. Čiekuri man Ķīnu atgādina. Nekādas sakarības.
Ievērtējām vai pa ceļam uz Līgatni arī ir bijis Čiekurbiris. Bija un nebija vienlaikus. Dunduri - odi - neļāva ēst mellenes tupot pie melleņkrūmiem.. Un Ja ar baltu kleitu ieiesi mežā. tad ar baltu noteikti neiznāksi. Bet bēda maza, jo baltu kleitu vienmēr var nokrāsot. un krāsot mums patīk. Jā.. krāsot. Cilvēks cilvēka pasauli izkrāso. dzīvi.

svētdiena, 2011. gada 17. jūlijs

upe bez odiem un baznīca.

Čalojošā Līgatnes upe beidzot ir brīva no odiem.. Briežutis ieķeras matos un meža zemenes garšo pēc lietus. Un Rokijs peld.plunČājas. Mežā viņš izskatās pēc īsta suņa. īsta! nevis pēc Rokija... bet īsta suņa. Un viņš kaut ko sāk saprast no vāra "blakus" :) fantastika..
Ass un neass sukulenta kadrs. Neass. Dievinu, to - ka var tikai nojaust, kas stāv fõnā.
Izripināju savu mello draugu cauri visai Rīgai. Paripinājos pa trotuāru. pa ielu.. pa bruģi. Pasmaidīju par visām pazīstamajām sejām un mīļajām vietām. Smaidīju par satiksmes pārmaiņām.
Man nav savas draudzes un es neeju baznīcā, nekad neesmu sūzējusi grēkus - vai vienvārdsakot tas viss man ir svešs.. Es ticu Dievam, bet savādāk. bet reizēm.. - reizēm mēs tur esam. Un ir baznīcas, kurās prieks atgriezties. Prieks ieraudzīt mācītāju un prieks tur veikt darbu, tas viss prātā veido savādāku skatījumu. Viedokli par to visu. Visādas domas. Bet karsta liepziedu tēju nakts tumsā, ko atnesis pats mācītājs un saulains gala rezultāts patiesi ir smaida vērts, laripinātos atkal visai Rīgai cauri uz mājām..
Kristības. Krustvecāki.Katoļi. Luterāņi..Baznīca. Altāris.. Tas viss kaut ko nozīmē, bet ko..? Un kā, lai to visu saprot, ka pasaulē ir tik daudz ticību, tik daudz nosaukumu, tik daudz likumu.. cilvēku izdomātu. Kaut man šķiet, ka visi jau tic vienam un tam pašam.
Es ticu. Gan sev. gan Viņam. gan pasaulei.

trešdiena, 2011. gada 13. jūlijs

vēstule.spārni.pārkāpums.

Nav ne mazākās iztēles par to - kā lai uzveido gulbi, bet no apļu atgriezumiem palikuši divi lieli maisi ar baltas kokvilnas atgriezumiem..no kuriem var nogriezt mazus trīsstūrīšus. tieši tik mazus un lielus, lai tie varētu sašūties par spārniem... Hmm.. Nu bet vismaz sapratu, ka jāšuj ir vai nu uzreiz uz kleitas/krekla vai arī citādi nekādi piedabūt, lai turās kakla rajõnā nevar, ja vien pieknibina.. apsien.. ko dille neļauj.. vai jāšuj gulbja kapuce ar visu knābi un ņemam vērā , ka šūt es māku tik pat labi, kā dille.. un viņai pat apstādināt un piespiest sanāk labāk:) to ierīci..
Bet nu jā.. šujam-aparāts atceļoja šodien uz Līgatni. Paldies - omei Ingai, ka ļauj to lietot.. kaut nudien vajadzētu tikt pašiem pie tāda, vai vismaz Omei nopirkt vietā jaunu:)
Bet dillei patīk.. ja neskaita - to ka gulbja spārniem vajadzēja rõzā gumijas:) tad .. protams, ja pasaka, ka tie ir gulbja spārni - visiem tas ir skaidrs! Vai ne?:)
Bet šodien bij vēlviens dzeltens vakars. Gāze balõnā un pašas ļerpatiņas maisā neliek mieru.. Nu nebūtu tak prātīgi iznomāto gāzi atdot atpakaļ:)
Tad nu Laine, eksperimentam - palaist gaisā gaisa balõnu - dille teica kategõrisku - "NĒ!" , Tad izdomājām palaist gaisā - kādu uzrakstu..., uz zila auduma uzzīmēju sirdi, lai vieglāks.. izgriezu vidu.. - kļūda..:) viss sašļūka.. , bet pumpainam karogam jau nekādus paskaidrojumus nevajag.. Valteram gan kārtējā lielummānija.. un jālaiž gaisā viss viss garais audums.. tā lai redz:) tā lai var kleitu uzšūt visām meitām:) tie kas saņems..
pievienojām arī vēstuli ! Protams!!! :)
Ja nu atrod un saņem..:) tad, lai dod ziņu.. Bet nudien, nudien NO VISAS SIRDS ceru, ka tas joks nevienam postu nenodarīs.. , Jēl, nebija doma kādam nodarīt pāri vai pārkāpt likumu, ko noteikti izdarijām.. nu neko...

Nu īsts vasaras karogs. īsts.
un brīnumainā kārtā viņa bija ar mieru laist to vaļā..
Bet - Tad, kad saprata, ka atpakaļ tas neatlidos.. - tad jau asaras pa gaisu! Pa gaisu! :) Bet vēlāk jau vējš to pūta atpakaļ un smaids sejā atgriezās pēc pāris mirkļiem..
+ Lai nav neskaidrību! Balõni protams nenolaidās un neatlidoja atpakaļ:)viņi augstu - augstu gaisā lidoja Zvārtes ieža virzienā... Gaujas.. vai Cēsīm.. nu kaut kur tur:)