Līdz pulkstens sešpadsmitiem ar nobīdi - biju kaut kādā kosmosā. Histēriskā, skumjā - bet vienalga patiesībā jau ilgi nemāku dusmoties, vai arī negribējās redzēt "vainīgo" kosmosa radītāju.. tad nu pierunājos un atklāju savu žiguļ sezõnu - un patiesi! patiesi! nav neviens ērtāks auto - par žiguli, man kā blakus sēdētājam.. vismaz tagad, kad vēl nav tik ļoti karsts.. Visi visu redz, nevienam nepaliek slikti un tik līgani un katrs brauciens kā piedzīvojums...- un lai arī pašiem neliekas, ka auto būtu baigi īpašs.. visi citi uz ceļa kaklus pārgriezuši..., bet baltais uz simts brauc kā lielais... rūc un rullē:) patīk!Tik visas melnās pumpas atlīmējušās, no sala un sniega, jo tā bij viltus līmplēve :(... Un ja es kādreiz- nudien kādreiz saelpošos kaut ko un nolemšu, ka arī man ir jābrauc pa ielām..tad dūmošu tās ielas , par visiem tiem gadiem, ko nesmu to darījusi.. bet līdz tam noteikti ir tālu.
Viens albums līdz adresātam nenokļuva. Bet toties kaut kāds koks kļuva par kaut kādu pakaramo - skaisti, ka viņš tāds tukšs un neapkrauts(vēl). Otrs koks vēl meklē vietu, jo bij par garu, bet līdz garāžai pēc zāģa biju pa slinku.(vai kosmosā biju)
svētdiena, 2011. gada 8. maijs
Abonēt:
Ziņas (Atom)